Mediju ieskats XVI jaunrades deju konkursā

Vidzemes TV sagatavots ziņu materiāls, kurš atrodams Jutubes kanālā.



Pievērsiet uzmanību tam, ka konkursa rīkotāja Vaira Dundure konkursu salīdzina ar gadatirgu, vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja Rita Spalva uzsver, ka svarīgi ir piedalīties, līdzīgi kā Olimpiskajās spēlēs. Dejotāji ar interesi skatās, ko jaunu ir izgudrojuši horeogrāfi, un ar patiku piedalās šajā jaunrades tirgū, bet horeogrāfs Agris Daņiļēvičs uzsver, ka jaunrades deju konkursā tomēr dejo tautas deju.

Laikraksts Diena publicē foto un īsu aprakstu, kā arī citē Ritu Spalvu

Te ir saite uz rakstu

http://www.diena.lv/kd/horeografa-jana-ergla-deja-uzvar-jaunrades-deju-konkursa-13928839

To pašu ziņu publicē arī Apollo

http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/263545

Arī citi mediji pārpublicē šo ziņu.

Īsas piezīmes par Valmieras Jaundeju konkursu

Ar ballīti pašiem izturīgākajiem jau otrās dienas rītā beidzās 16. Latvijas Jaundeju konkurss tautiskās dejas žanrā. Uzvarētāji gavilēdami brauca mājās. Protams arī šogad goda krēslā neieceltie tāpat kā uzvarētāji brauca mājās, lai jau sāktu domāt par nākošā gada konkursu, jebšu konkurss ir gadskārtējs.

Uzvarētāju profils

Šādā konkursā uzvar tie horeogrāfi, kuru izveidotajās dejas ir šādas pazīmes:

• Dejas ideja ir atklāta ar visiem iespējamiem horeogrāfiskiem līdzekļiem tā, lai skatītāji to uztvertu;
• Deja ir latviešu valodā – tas nozīmē 1) tās mērķauditorija runā un saprot latviski, 2) dejas leksika (atkal valoda) un tās izteiksmes līdzekļi ir latviski;
• Dejai ir stils, Tā ir stilīga tad, ja tā ir kā stāsts, kur  atsevišķie vārdi un teikumi veido vienotu veselumu un arī horeogrāfiskā doma stilistiski saskan ar mūzikas stilu (nav pieļaujams nu nekāds "rasols"), tas pats jāsaka par apģērba stilu utt.;
• Dejotāji emocionāli "iznes" sava horeogrāfa darbu  vislabākajā iespējamajā kvalitātē;
• Deja ir oriģināla, vienreizēja un mākslinieciski spilgta parādība;

Komisāri

Konkursu vērtē komisija, kurā ir atzīti dejas profesionāļi, kuri gan paši ir darinājuši dejas un piedalījušies līdzīgos konkursos, gan ir ieguvuši attiecīgu izglītību, gan strādā par dejas pedogogiem, gan producē dažādus dejas produktus vai nodarbojas ar dejas pētniecību. Šajā reizē komisāru gods bija piešķirts Dr. paed. Ritai Spalvai (komisijas vadītāja), horeogrāfiem Ingrīdai Saulītei, Albertam Kivleniekam, Guntai skujai un šo rindu autoram Ernestam Spīčam.

Attēlā: no labās horeogrāfe Ingrīda Saulīte un Valmieras vicemēre Vaira Dundure.


Tautiskā deja kā etnoprodukts

Mūsdienu izpratne par kultūras produktiem rodas un jaunu vajadzību un iespēju apzināšanas un formulēšanas jaunos jēdzienos. Jebkurš students, kurš apgūst kultūras, biznesa vai sabiedrības pārvaldību, kā arī dažādas tirgzinību disciplīnas, zina, ka viena no kultūras pastāvēšanas problēmām, ir pieprasījums pēc kultūras produktiem. Īsāk sakot, cilvēki pērk, lieto un maksā tikai to, kas viņiem ir vajadzīgs.

Valmieras Jaunrades deju konkurss ir, citiem vārdiem sakot, jauno etnoproduktu gadatirgus, kurā deju pulciņi prezentē horeogrāfu jaunākos darinājumus.

Ieskats tautiskās dejas rašanās vēsturē

Tautiskā deja jau savas rašanās sākumā (XIX. gadsimta pirmajā pusē) ir definēta, kā viens no kultūras produkta veidiem, kas paredzēts tūristu izklaidei – pirmie danču vakari un tautas deju, kā arī to apdaru jeb tautisko deju priekšnesumi tika rādīti viesu namos, kur tūristi palika pa nakti. Latvijā XX. gadsimta sākumā tautas deju sāka apzināties kā vērtību, kas izmantojama nacionālas vienotības mērķu sasniegšanai – tika producēti dažādi svētki ar dejotāju piedalīšanos, kuriem tikai veidotas īpašas horeogrāfijas. Uz tautas deju pamata radītās horeogrāfijas Latvijā nosauca par tautiskajām dejām. Tā radās priekšstats par Dejas svētkiem, kā tautisko deju lieluzvedumu.

Vietas

Ja jau konkurss, tad arī uzvarētāji, kuri dala pirmās 3 godalgotās vietas. Tiesa, bez oficiālās žūrijas vēl bija citi balvu gādātāji un devēji, piemēram, veikals RAKSTĀ (Pēteris Dundurs un Brigita Čikste), Tautas deju biedrība Zemgale (Uldis Ozols) un citi.

 
Dejotāji sumina horeogrāfus!

Dejotāji, kuri piedalās konkursā, vienmēr ar lielu prieku gan dejo, gan pēc rezultātu paziņošanas no sirds sveic savējos.

Klāt XVI Jaunrades deju konkurss!

Tas nu ir klāt!
Šo pēcpusdien, plkst.16.00 pēc Rīgas laika, Valmieras KN zālē sāksies XVI (sešpadsmitais) jaunrades deju konkurss. Kā ziņo vairāki mediji, konkursā sacentīsies 22 vai 23 autori ar vismaz 42 jaunām dejām.

Te jāpiebilst, ka Jaunrades deju konkurss ir paredzēts jaunu TAUTISKO deju radīšanai. Tas ir – deju autori ir izveidojuši pavisam jaunas dejas, jeb producējuši jaunu kultūras produktu iespaidojoties no tradicionālās kultūras mantojuma, ko saucam par tautas deju. Šai ziņā portāls Apollo jau virsrakstā ieviesis kļūdu, nosaucot jaunos produktus par mantojumu. Tas jau ir nepareizi pēc definīcijas. Kļūdaino virsrakstu var apskatīt te http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/262315

Apollo nav vienīgais, kam sajukuši dejas žanri. Tādas kļūdas pieļāvuši arī daži citi ziņu kanāli. Jāuzsver, ka tai pašā laikā, iestāde, kas atbildīga par Deju svētku rīkošanu un tajā iekļautajām tautiskajām dejām, kā arī jaunrades procesa veicināšanu visu definējusi pareizi – JAUNRADES DEJU KONKURSS.
Skat http://www.knmc.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=670&Itemid=1

Te varbūt tomēr jāuzsver vēl cits, mūsdienīgāks aspekts. Skaidrs taču, ka mūsdienās svarīgs ir tas produkts, ko piedāvājam, šai gadījumā kultūras patērētājam. Šādus produktus, kā Deju svētki, tautiskās jeb jaunrades dejas u.c. mēs saucam par kultūras produktiem un ņemot vērā to īpašo patērētāju loku – latviešus, izdalām īpašu kultūras produktu grupu – etnoproduktus. Līdz ar to Jaunrades deju konkurss ir etnoproduktu gadatirgus, kur šo produktu radītāji jeb horeogrāfi piedāvā mums savu jaunāko produkciju.

Tāpēc konkursa galvenā rīkotāja Maruta Alpa pilnīgi pareizi šo pasākumu nosauc par tirgu. Citēju (pasvītrojums mans)

Piedalīšanās konkursā ir ne tikai tiekšanās pēc godalgām. Konkurss ir notikums visai Latvijas deju nozarei. Tas ir deju tirgus, horeogrāfu salidojums, pieredzes apmaiņa un darba atskaites punkts, kā arī iespēja parādīt savu radošo darbu uz lielās skatuves. Konkurss ir ceļš uz Deju svētku virsvadītāja godu un iespēja redzēt sevis radītās dejas mūžu ne tikai sava kolektīva repertuārā», stāsta Latvijas deju nozares eksperte Maruta Alpa.

Jauns etnoprodukts – EDS

EDS ir Ernesta Dejas skola. Tas ir jauns Latvijas Folkloras izrāžu projekts ar kuru 9. janvāra vakarā Rīgas Latviešu biedrībā EDS tika atklāta.

Vai šādam etnoproduktam ir paredzama piekrišana? Tas protams atkarīgs no tā, vai tas vispār kādam vajadzīgs un no tirgvedības pasākumiem.

Te ieskatam foto.

Tradicionālās dejas variācijas un improvizācijas kurss

Rēzeknes augstskolas Mūžizglītības centra vadītājas Ivetas Dukaļskas aicināts es sagatavoju kursu pirmskolas pedagogiem, lai palīdzētu viņiem attīstīt prasmes improvizēt, variēt un vadīt dejas nodarbības un sarīkojumus bērnudārzos. Kursu 6. janvārī noklausījās Jēkabpils bērnudārzu pedagogi, kā arī viena studente no Nagļiem.

Jāteic, ka bērnudārzos ir sava programma, bet trūkst gatavu materiālu. Tāpēc ir jēga audzinātājiem, sporta skolotājiem izglītoties, lai spētu bērniem līdz ar tradicionālo deju iemācīt arī tās vērtības, kāpēc vispār cilvēks dejo jau no saviem pirmssākumiem.

Lai arī kursā tika uzsvērta spēja improvizēt un māka variēt, tomēr es lielu uzmanību pievērsu ari mākai bērnus motivēt, lai netiktu saskarsmē ar bērniem pieļautas tādas kļūdas, kas atsaldē viņu interesei par deju, rotaļu un spēli.

Krusta danča variācija lielākam dalībnieku skaitam.

Krusta dancis četriem. 

Šekumskreja ar jsotām.

Kripata, krapata ar slotas kātu.

Tāpat kā lēkšanā ar gumiju, jostas var izmantot dažādām kāju spēlēm.

Elkoņu satvēriens ir visipzplatītākais.

Noslēgumā visi studentiņi kopā ar lektoru.

Kursa izvērsta programma pieejama šeit. To var ielādēt tikai studenti, kuri apmeklēja šo kursu.

Apgūtais repertuārs:

Iepazīšanās spēles un dejas. 

Kā tevi sauc? 

Plaukstiņpolka un tās variācija ar pirkstu spēlēm, kā arī citas, skat., pie pāru dejām.

Meteņa spēles. 

Ņemot vērā bērnu dārzu telpu nelielos izmērus, izvēlējos spēles, kas neprasa daudz vietas vai jāpielāgo tās noteiktai telpai un vajadzībai.  Izvēlējos Meteņa spēles jeb stafetes, kā arī tās apļa spēles, kas  nelielā grupā (12 – 24 cilv) izdarāmas telpā. Toties Rindu spēles var izdarīt gan telpā, gan lielākam pulkam arī ārā vai sporta zālē.

Stafetes

1. Lielais krusta lecis. Dalībnieki lec kājas krustojot pa uz krīdas nolikta liela krusta stariem. Vienlaicīgi kustību sāk divas komandas no pretējiem krusta stariem. 
2. Lielā krusta skreja. Dalībnieki skrien pa apli pāri uz krīdas novietotam krustam, kurš uzkāpj krusta zaram, tas
3. Šekumskreja ar jostu. Divas komandas sacenšas, kura ātrāk paveic kādu no skriešanas uzdevumiem ar cauri kājām izvērtu garu jostu.
4. Mazais krusts. Četri vai divi dalībnieki vienlaicīgi lec pāri uz grīdas krustā noliktiem slotas kātiem.

Apļa spēles

Laimīgu Jauno gadu!

Novēlējumi no valodu koka dažādiem mums tuviem zariem


Baltu dzīvajās valodās
Latviešu valodā -  Laimīgu Jauno gadu!
Lietuviešu valodā -  Laimingų Naujųjų Metų!
Latgaļu valodā –  Laimeigu Jaunū godu!


...bet kā ir prūsiski, galindiski vai jātvingiski? 


Baltslāvu valodās

Kriviču valodā (tag. baltkrievu)– З Новым годам!

Slāvu valodās
Ukraiņu valodā - З Новим Роком!
Krievu valodā – С наступающим Новым Годом!


Somugru valodās
Līvu valodā– ?
Igauņu valodā -  Head Uut Aastat!
Ungāru valodā - Boldog új évet!


Skandināvu valodās
Zviedru valodā - Gott nytt år!
Norvēģu valodā - Godt nyttår!
Dāņu valodā - Godt nytår!
Fēriešu – Gott nýggjár!
Islandiešu valodā - Farsælt komandi ár!




Ķeltu valodās
Īru valodā -  Athbhliain faoi mhaise duit!
Skotu valodā -  Bliadhna mhath ùr!
Velsiešu valodā – Blwyddyn newydd dda!




Vēl dažās valodās
Vācu valodā -  Ein frohes neues Jahr!
Franču valodā - Bonne année!