Wednesday, July 10, 2013

Kas jāizdejo Deju svētkos?

No raksta par dejas rakstiem. 1. daļa. Ko sakārto deja? Deju svētki ir svētki amatiermākslas tai daļai, kas apvieno tautiskās dejas stila dejotājus. Tomēr – ne tikai! Tautiskas dejas stils ir radies tai pašā laikā, kad koru kustība un Dziesmu svētki t.i., XIX gadsimta vidū. Tomēr tas Latvijā un arī mūsu tuvākajās kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā ir pietiekoši aktuāls arī XXI gadsimta pirmajā pusē un šobrīd nekas neliecina par amatiermākslas apsīkumu. Drīzāk pretēji – Deju svētki veicina tautiskā stila dzīvotspēju. Kāpēc Deju svētki ir tik populāri? Turpat 15 000 pieaugušo dejotāju. Tas ir vairāk kā dziedātāju Dziesmu svētkos. Pie tam ne jau visiem bija iespēja piedalīties un varbūt kāds 1000 palika mājās, rezervē. Tā ir Dziesmu un Deju svētku īpašā misija – vienot tautu kopējā lūgšanā. Cita mērķa, kā panākt vienotību šiem svētkiem nav. No tāda viedokļa ir vienalga, ko dejo un kā dejo, ja tikai tas iekļaujas svētku konceptā un fiziski ir dejotājiem "pa kājai". Masu informācijas līdzekļi, rakstot par svētkiem, nereti uzsver, ka Deju svētkos kaut kas tiek izdejots. Tas tiktāl labi, ja mēs izdejojam savu ikdienu, savu slinkumu, savu skaudību, savu nogurumu, savu Dzimtenes nemīlēšanu u.c. īpašības, rīcību, kas kavē, kas kaitē mums pašiem un Latvijai. Deja ļauj cilvēkam tikt vaļā no spriedzes, ko rada apkārtējās vides ietekme un mūsdienās ir ļoti daudz negatīvas ietekmes. Mūsu ikdiena, mūsu sadzīve ir pārpilna ar indivīda dzīvību un tautas veselību apdraudošiem ārējās vides faktoriem. Tādēļ ir vajadzīgi svētki, kas mūs sakārto, mūsu dvēseli mierina, garu uzmundrina un miesai ļauj tvīkt svētku gaidās un pēc tiem. Tādiem svētkiem vajadzētu būt visiem gadskārtu svētkiem – visvairāk Ziemassvētkiem, Metenim un Jāņiem tāpat kāzām. Tomēr, diemžēl, tā nav. Ziemassvētki un Jāņi ir kļuvuši par masu pasākumiem, Metenis netiek plaši svētīts, bet Lieldienās nav pieņemts dejot. Jāņos deju pārmākusi ceptas gaļas ēšana. Tādēļ Dejas svētkos reizi pa pieciem gadiem var izdejot visas nelaimes, likt bēdu zem akmeņa. Jo lielāka bēda, jo vairāk jādejo. Jāizdejo referendums, Rīgas pils dedzināšana, Krājbankas krahs, eiro ieviešana, dižķibele galu galā. Jāizdejo par nomirušajiem un nepiedzimušajiem, jādejo par aizbraukušiem un neatbraukušiem, kopā ar tiem, kuri atbrauc, lai dejotu par sevi. Dejas svētki deva ļoti daudz, jo pati deja ir īpaša ar savu sinkrētismu un daudzu mākslu sintēzi dejas radīšanas gaitā.

Sunday, July 7, 2013

Saules zieda finālā triumfē spāņu dejotāji

V Starptautiskais folkloras festivāls SAULES ZIEDS noslēdzies ar Spānijas dejotāju un muzikantu triumfu.

Uzvarētāji “Escola de musica i danses de Mallorca“ balvā saņēma 1500 eiras un nedalītas skatītāju simpātijas. Jāteic, ka šajā konkursā grupa startēja vairākās kategorijās, visaugstāko vērtējumu iegūstot skatuves (tautiskās) dejas kategorijā.
Escola de musica i danses de Mallorca ar godalgu čekiem pēc 1. konkursa dienas pie festivāla skatuves Viļņas ielā Šauļos.

Šī lieliskā deju un mūzikas grupa vēl nav bijusi Latvijā. Cerēsim, ka bus drīzumā kāds festivāls, kas viņus uzaicinās, lai varam baudīt to dejas izjūtu smalkumu, ko piedāvā jaukie dejotāji un horeogrāfe Katina Luna.

Te viena improvizācijas deja Jotes robades.