Pārsteidzoši! Poļu tautas deju kopai 1. vieta

Tieši tā! Poznaņas "Poligrodzianie" dejotāji, kuri ne tikai dejo tautas dejas, bet arī lieliski dzied, kuriem vienīgajiem ir arī savi muzikanti pelnīti tiek novērtēti ar 1. vietu un naudas balvu 700 eiro.

 Foto no Poligrodzienie mājas lapas

Protams, Gruzijas dejotāji no Batumi ir ārpus konkursa tādēļ, ka ir profesionāls ansamblis.  Tas nozīmē, ka Grand Prix  (1000 eiro) viņiem jau ir nopelnīts pirms ierašanās.

Otrajā vietā ir armēņu ansamblis Amberd. Lieliskie armēņu seno tautas deju kopēji no Ečmiadzinas katedrāles. Balvas apmērs 600 eiro.

Trešā vieta ir dalīta. Latviešu skatuviskās dejas kopa "Talsu kurši" to dala ar otru skatuviskās un tautas dejas ansambli no Armēnijas, ko sauc "Mush". katram ansamblim balva – 500 eiro.

Tik augstu vērtējumu nesaņem ne abas Turcijas deju grupas, ne abi "Zalkši" no Rīgas, ne "Līksme" no Daugavpils, ne arī baltkrievi no Vitebskas. Tiesa, viņi saņem papīra maisiņus, kurās ir pārsteiguma balvas no svētku atbalstītājiem.


Ko, lai saka? Tas gan ir pārsteigums, kas varbūt liks mūsu skatuves deju kopām padomāt par savu darbību, par to, ka jākopj sava novada, savas tautas deju folklora, lai patiešām ar lepnumu varētu teikt "Mēs dejojam tautas deju!" un tas būtu taisnība.

Protams, vēl ir citas alternatīvas – turpināt dejot tās dejas, ko kāds jau nodēvējis par šlāgerdančiem, veidot profesionālu dejas grupu, kas dejo izcilas horeogrāfijas vai varbūt meklēt jaunus ceļus dejas mākslā, jo iespēju jau ir daudz.

Sudmaliņās beidzot jādejo tautas deja!

Tā LTV Kultūras ziņās intervijā Anetei Lesītei, atzīst Ingrīda Saulīte.
Interviju ar Ingrīdu Saulīti un tautas dejas videoklipus no folkloras festivāla Baltica un tautas dejas festivāla Sudmaliņas varam noskatīties te:
http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/01.07.2016-kulturas-zinas.id75590/

Horeogrāfe, Deju svētku ilggadēja virsvadītāja ir šī dejas festivāla idejas radītāja un veidotāja. Saulītes kundze ir stāvējusi un ietekmējusi latviešu amatierdejas (ko padomju laikā sauca par māksliniecisko pašdarbību,  tautisko deju, tautiski-skatuvisko deju) procesus. Kad 1988. gadā Latvijā pēc festivāla Baltica spraigajām diskusijām, bija skaidrs, ka skatuves dejas nākotne ir apdraudēta, bija jāatrod veids, kā uzmundrināt skatuves dejas draugus. Jauns dejas festivāls bija ļoti laba doma, jo Balticā priekšplānā bija dziesma, daina, tradicionālā mūzika. Deja Balticā bija tikai neliela daļa no visa folkloras mantojuma. Tādēļ Saulītes kundzes doma rada atbalstu un festivāls Sudmaliņas pulcēja lielu dalībnieku skaitu.

Tomēr domas par to, vai Sudmaliņās jādejo tautas deja ir uzvirmojušas pirms un pēc katra festivāla. Tā arī šoreiz – jau astotajā festivālā. Vai šajās Sudmaliñās redzēsim un dejosim tautas deju? Paskatīsimies!

Jā, LTV sižētā tā arī neparādīja tautas deju Sudmaliņas. Tādēļ te ievietoju nedaudz neparastu Sudmaliņu interpretāciju ugunsdzēsēju komandas izpildījumā.