Danco, lāci! – Folkloras TV

Čikste par konkursu

2012-02-09T01:56:00.000-08:00

Ļoti mīļi romatiskā stilā par XVI Jaunrades deju konkursu uzrakstījusi horeogrāfe Brigita Čikste. Viņas rakstu lūdzu skatīt:
http://www.knmc.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=706&Itemid=1

Mediju ieskats XVI jaunrades deju konkursā

2012-01-31T08:42:00.000-08:00

Vidzemes TV sagatavots ziņu materiāls, kurš atrodams Jutubes kanālā.

Pievērsiet uzmanību tam, ka konkursa rīkotāja Vaira Dundure konkursu salīdzina ar gadatirgu, vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja Rita Spalva uzsver, ka svarīgi ir piedalīties, līdzīgi kā Olimpiskajās spēlēs. Dejotāji ar interesi skatās, ko jaunu ir izgudrojuši horeogrāfi, un ar patiku piedalās šajā jaunrades tirgū, bet horeogrāfs Agris Daņiļēvičs uzsver, ka jaunrades deju konkursā tomēr dejo tautas deju.

Laikraksts Diena publicē foto un īsu aprakstu, kā arī citē Ritu Spalvu

Te ir saite uz rakstu

http://www.diena.lv/kd/horeografa-jana-ergla-deja-uzvar-jaunrades-deju-konkursa-13928839

To pašu ziņu publicē arī Apollo

http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/263545

Arī citi mediji pārpublicē šo ziņu.

Īsas piezīmes par Valmieras Jaundeju konkursu

2012-01-29T00:27:00.000-08:00

Ar ballīti pašiem izturīgākajiem jau otrās dienas rītā beidzās 16. Latvijas Jaundeju konkurss tautiskās dejas žanrā. Uzvarētāji gavilēdami brauca mājās. Protams arī šogad goda krēslā neieceltie tāpat kā uzvarētāji brauca mājās, lai jau sāktu domāt par nākošā gada konkursu, jebšu konkurss ir gadskārtējs.

Uzvarētāju profils

Šādā konkursā uzvar tie horeogrāfi, kuru izveidotajās dejas ir šādas pazīmes:

Dejas ideja ir atklāta ar visiem iespējamiem horeogrāfiskiem līdzekļiem tā, lai skatītāji to uztvertu;
Deja ir latviešu valodā – tas nozīmē 1) tās mērķauditorija runā un saprot latviski, 2) dejas leksika (atkal valoda) un tās izteiksmes līdzekļi ir latviski;
Dejai ir stils, Tā ir stilīga tad, ja tā ir kā stāsts, kur atsevišķie vārdi un teikumi veido vienotu veselumu un arī horeogrāfiskā doma stilistiski saskan ar mūzikas stilu (nav pieļaujams nu nekāds "rasols"), tas pats jāsaka par apģērba stilu utt.;
Dejotāji emocionāli "iznes" sava horeogrāfa darbu vislabākajā iespējamajā kvalitātē;
Deja ir oriģināla, vienreizēja un mākslinieciski spilgta parādība;

Komisāri

Konkursu vērtē komisija, kurā ir atzīti dejas profesionāļi, kuri gan paši ir darinājuši dejas un piedalījušies līdzīgos konkursos, gan ir ieguvuši attiecīgu izglītību, gan strādā par dejas pedogogiem, gan producē dažādus dejas produktus vai nodarbojas ar dejas pētniecību. Šajā reizē komisāru gods bija piešķirts Dr. paed. Ritai Spalvai (komisijas vadītāja), horeogrāfiem Ingrīdai Saulītei, Albertam Kivleniekam, Guntai skujai un šo rindu autoram Ernestam Spīčam.

Attēlā: no labās horeogrāfe Ingrīda Saulīte un Valmieras vicemēre Vaira Dundure.

Tautiskā deja kā etnoprodukts

Mūsdienu izpratne par kultūras produktiem rodas un jaunu vajadzību un iespēju apzināšanas un formulēšanas jaunos jēdzienos. Jebkurš students, kurš apgūst kultūras, biznesa vai sabiedrības pārvaldību, kā arī dažādas tirgzinību disciplīnas, zina, ka viena no kultūras pastāvēšanas problēmām, ir pieprasījums pēc kultūras produktiem. Īsāk sakot, cilvēki pērk, lieto un maksā tikai to, kas viņiem ir vajadzīgs.

Valmieras Jaunrades deju konkurss ir, citiem vārdiem sakot, jauno etnoproduktu gadatirgus, kurā deju pulciņi prezentē horeogrāfu jaunākos darinājumus.

Ieskats tautiskās dejas rašanās vēsturē

Tautiskā deja jau savas rašanās sākumā (XIX. gadsimta pirmajā pusē) ir definēta, kā viens no kultūras produkta veidiem, kas paredzēts tūristu izklaidei – pirmie danču vakari un tautas deju, kā arī to apdaru jeb tautisko deju priekšnesumi tika rādīti viesu namos, kur tūristi palika pa nakti. Latvijā XX. gadsimta sākumā tautas deju sāka apzināties kā vērtību, kas izmantojama nacionālas vienotības mērķu sasniegšanai – tika producēti dažādi svētki ar dejotāju piedalīšanos, kuriem tikai veidotas īpašas horeogrāfijas. Uz tautas deju pamata radītās horeogrāfijas Latvijā nosauca par tautiskajām dejām. Tā radās priekšstats par Dejas svētkiem, kā tautisko deju lieluzvedumu.

Vietas

Ja jau konkurss, tad arī uzvarētāji, kuri dala pirmās 3 godalgotās vietas. Tiesa, bez oficiālās žūrijas vēl bija citi balvu gādātāji un devēji, piemēram, veikals RAKSTĀ (Pēteris Dundurs un Brigita Čikste), Tautas deju biedrība Zemgale (Uldis Ozols) un citi.

Dejotāji sumina horeogrāfus!

Dejotāji, kuri piedalās konkursā, vienmēr ar lielu prieku gan dejo, gan pēc rezultātu paziņošanas no sirds sveic savējos.

Klāt XVI Jaunrades deju konkurss!

2012-01-27T23:45:00.000-08:00

Tas nu ir klāt!
Šo pēcpusdien, plkst.16.00 pēc Rīgas laika, Valmieras KN zālē sāksies XVI (sešpadsmitais) jaunrades deju konkurss. Kā ziņo vairāki mediji, konkursā sacentīsies 22 vai 23 autori ar vismaz 42 jaunām dejām.

Te jāpiebilst, ka Jaunrades deju konkurss ir paredzēts jaunu TAUTISKO deju radīšanai. Tas ir – deju autori ir izveidojuši pavisam jaunas dejas, jeb producējuši jaunu kultūras produktu iespaidojoties no tradicionālās kultūras mantojuma, ko saucam par tautas deju. Šai ziņā portāls Apollo jau virsrakstā ieviesis kļūdu, nosaucot jaunos produktus par mantojumu. Tas jau ir nepareizi pēc definīcijas. Kļūdaino virsrakstu var apskatīt te http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/262315

Apollo nav vienīgais, kam sajukuši dejas žanri. Tādas kļūdas pieļāvuši arī daži citi ziņu kanāli. Jāuzsver, ka tai pašā laikā, iestāde, kas atbildīga par Deju svētku rīkošanu un tajā iekļautajām tautiskajām dejām, kā arī jaunrades procesa veicināšanu visu definējusi pareizi – JAUNRADES DEJU KONKURSS.
Skat http://www.knmc.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=670&Itemid=1

Te varbūt tomēr jāuzsver vēl cits, mūsdienīgāks aspekts. Skaidrs taču, ka mūsdienās svarīgs ir tas produkts, ko piedāvājam, šai gadījumā kultūras patērētājam. Šādus produktus, kā Deju svētki, tautiskās jeb jaunrades dejas u.c. mēs saucam par kultūras produktiem un ņemot vērā to īpašo patērētāju loku – latviešus, izdalām īpašu kultūras produktu grupu – etnoproduktus. Līdz ar to Jaunrades deju konkurss ir etnoproduktu gadatirgus, kur šo produktu radītāji jeb horeogrāfi piedāvā mums savu jaunāko produkciju.

Tāpēc konkursa galvenā rīkotāja Maruta Alpa pilnīgi pareizi šo pasākumu nosauc par tirgu. Citēju (pasvītrojums mans)

Piedalīšanās konkursā ir ne tikai tiekšanās pēc godalgām. Konkurss ir notikums visai Latvijas deju nozarei. Tas ir deju tirgus, horeogrāfu salidojums, pieredzes apmaiņa un darba atskaites punkts, kā arī iespēja parādīt savu radošo darbu uz lielās skatuves. Konkurss ir ceļš uz Deju svētku virsvadītāja godu un iespēja redzēt sevis radītās dejas mūžu ne tikai sava kolektīva repertuārā», stāsta Latvijas deju nozares eksperte Maruta Alpa.

Jauns etnoprodukts – EDS

2012-01-10T11:32:00.000-08:00

EDS ir Ernesta Dejas skola. Tas ir jauns Latvijas Folkloras izrāžu projekts ar kuru 9. janvāra vakarā Rīgas Latviešu biedrībā EDS tika atklāta.

Vai šādam etnoproduktam ir paredzama piekrišana? Tas protams atkarīgs no tā, vai tas vispār kādam vajadzīgs un no tirgvedības pasākumiem.

Te ieskatam foto.

Tradicionālās dejas variācijas un improvizācijas kurss

2012-01-07T00:00:00.000-08:00

Rēzeknes augstskolas Mūžizglītības centra vadītājas Ivetas Dukaļskas aicināts es sagatavoju kursu pirmskolas pedagogiem, lai palīdzētu viņiem attīstīt prasmes improvizēt, variēt un vadīt dejas nodarbības un sarīkojumus bērnudārzos. Kursu 6. janvārī noklausījās Jēkabpils bērnudārzu pedagogi, kā arī viena studente no Nagļiem.

Jāteic, ka bērnudārzos ir sava programma, bet trūkst gatavu materiālu. Tāpēc ir jēga audzinātājiem, sporta skolotājiem izglītoties, lai spētu bērniem līdz ar tradicionālo deju iemācīt arī tās vērtības, kāpēc vispār cilvēks dejo jau no saviem pirmssākumiem.

Lai arī kursā tika uzsvērta spēja improvizēt un māka variēt, tomēr es lielu uzmanību pievērsu ari mākai bērnus motivēt, lai netiktu saskarsmē ar bērniem pieļautas tādas kļūdas, kas atsaldē viņu interesei par deju, rotaļu un spēli.

Krusta danča variācija lielākam dalībnieku skaitam.

Krusta dancis četriem.

Šekumskreja ar jsotām.

Kripata, krapata ar slotas kātu.

Tāpat kā lēkšanā ar gumiju, jostas var izmantot dažādām kāju spēlēm.

Elkoņu satvēriens ir visipzplatītākais.

Noslēgumā visi studentiņi kopā ar lektoru.

Kursa izvērsta programma pieejama šeit. To var ielādēt tikai studenti, kuri apmeklēja šo kursu.

Apgūtais repertuārs:

Iepazīšanās spēles un dejas.

Kā tevi sauc?

Plaukstiņpolka un tās variācija ar pirkstu spēlēm, kā arī citas, skat., pie pāru dejām.

Meteņa spēles.

Ņemot vērā bērnu dārzu telpu nelielos izmērus, izvēlējos spēles, kas neprasa daudz vietas vai jāpielāgo tās noteiktai telpai un vajadzībai. Izvēlējos Meteņa spēles jeb stafetes, kā arī tās apļa spēles, kas nelielā grupā (12 – 24 cilv) izdarāmas telpā. Toties Rindu spēles var izdarīt gan telpā, gan lielākam pulkam arī ārā vai sporta zālē.

Stafetes

Lielais krusta lecis. Dalībnieki lec kājas krustojot pa uz krīdas nolikta liela krusta stariem. Vienlaicīgi kustību sāk divas komandas no pretējiem krusta stariem.
Lielā krusta skreja. Dalībnieki skrien pa apli pāri uz krīdas novietotam krustam, kurš uzkāpj krusta zaram, tas
Šekumskreja ar jostu. Divas komandas sacenšas, kura ātrāk paveic kādu no skriešanas uzdevumiem ar cauri kājām izvērtu garu jostu.
Mazais krusts. Četri vai divi dalībnieki vienlaicīgi lec pāri uz grīdas krustā noliktiem slotas kātiem.

Apļa spēles

Kripata, krapata. Vidū spēles vadītājs ar slotas kātu aptur kustību pa apli un dod rīkojumu visiem izdarīt noteiktu kustību – piem. stāvēt uz vienas kājas, sist plaukstas, apgulties uz grīdas u.c.
Vārna, vārna. Spēles vadītājs vidū rāda, ko Vārna nopirka. Visi atkārto.
Zvejnieks. Spēles vadītākjs vidū sit pa apkārtējo plaukstām, imitējot zivju ķeršanu.
Seska aste. Spēles vadītājs skrien apkārt un nomet “seska asti’, kādam aiz muguras, kuram nu jāitiek
Sveiks, kaimiņ. Aplī sēdošajiem dalībnikeim apkārt skrien spēles vadītājs, kurš uzvēlas vienu sēdošo un sveicina to –Sveiks, Kaimiņ. Tas seko skriešana, kurš ātrāk ieņems brīvo vietu. Lēnākais kļūst par jauno spēles vadītāju.

Rindu spēles

Dievs un Velns. Divi spēles vaditāji izveido vārtiņus (Paradīzes vārtus), cauri kuriem skrien dalībnieki. Kuru noķer, tam jāizvēlas aiz kura spēles vadītāja nostāties. Beigās “Dievs” un “Velns“ savus “samīļo” pa savam.

Diena un Nakts. Divas komandas stāv gatvē, kurai pa vidu uz grīdas novietota robeža.

Riņķa danči jeb rotaļas

Tradiridiritam, improvizācijas mākslai,

Āzītis, variāciju mākai.

Pāru dejas

Pāru dejas paredzētas pieaugušajiem, bet, ja tās vēlas dejot bērni (un viņi, protams, vēlas visu to, ko dara pieaugušie), tad tās jāpielāgo viņu augumu izmēriem, prasmēm.

Rugāju Plācenītis, interpretācija kā iepazīšanās dejai,

Iecavas Pirkstiņš, lai iemācītos dažādus aptvērienus un satvērienus,

Baltinavas Krakovjaks, lai iemācītos trijnieku dejas loģiku,

Lazdonas Māte teica, lai apgūtu Māteteica ritmoformulas universālo raksturu, kas ļāva latviešu dejai izplatīties Rietumeiropā.

Rikavas Plaukstiņdeja, lai apgūtu plaukstu dejas variācijas,

Rīgas Sprīdīša deja, lai apgūtu auguma variācijas,

Cūkdriķis, lai apgūtu lēcienu variācijas un apgūt papildus krustdejas elementus, kā arī labās/kreisās rokas izjūtu.

Aknīstes Plaukstiņpolka, lai apgūtu pirkstu variācijas,

Bulānas Garausītis, lai apgūtu sirsnīguma izpausmes un piedošanas māku.

Laimīgu Jauno gadu!

2012-01-02T02:15:00.000-08:00

Novēlējumi no valodu koka dažādiem mums tuviem zariem

Baltu dzīvajās valodās
Latviešu valodā - Laimīgu Jauno gadu!
Lietuviešu valodā - Laimingų Naujųjų Metų!
Latgaļu valodā – Laimeigu Jaunū godu!

...bet kā ir prūsiski, galindiski vai jātvingiski?

Baltslāvu valodās

Kriviču valodā (tag. baltkrievu)– З Новым годам!

Slāvu valodās
Ukraiņu valodā - З Новим Роком!
Krievu valodā – С наступающим Новым Годом!

Somugru valodās
Līvu valodā– ?
Igauņu valodā - Head Uut Aastat!
Ungāru valodā - Boldog új évet!

Skandināvu valodās
Zviedru valodā - Gott nytt år!
Norvēģu valodā - Godt nyttår!
Dāņu valodā - Godt nytår!
Fēriešu – Gott nýggjár!
Islandiešu valodā - Farsælt komandi ár!

Ķeltu valodās
Īru valodā - Athbhliain faoi mhaise duit!
Skotu valodā - Bliadhna mhath ùr!
Velsiešu valodā – Blwyddyn newydd dda!

Vēl dažās valodās
Vācu valodā - Ein frohes neues Jahr!
Franču valodā - Bonne année!

Come to dance with Latvians!

2011-12-14T05:11:00.000-08:00

Sludinājums:

LATVIAN FOLKLORE CONCERT AND TASTING OF TRADITIONAL DISHES ON THE EVE OF THE NEW YEAR!

Come to sing and dance with Latvians!

Songs and dances accompanied by Latvian traditional instruments – kokle, trejdeksnis, etc.

Let’s try dishes and drinks at the Latvian festive board!

Time: from 17:00 to 18:00 starting from Saturday 17.12.2011

Place: 68 Brivibas street (between Gertrudes and Stabu streets)

Conditions: minimum 10 people, booking in advance (latest by 12:00 on concert day)

Price: 20 LVL /30 EUR per person

Payment: cash or money transfer before the concert

Booking: Tel: + 371 29258784

Tel: +37167279598

Email: info@dadomina.com

Kā mēs ar Kokaru dancojām

2011-11-29T03:56:00.001-08:00

Šodien tauta atvadās no leģendāra kordiriģenta, mākslinieka un sparīga cilvēka Imanta Kokara. Gods aizgājējam un miers pīšļiem...

Tikai atmiņu drumslas par Imantu Kokaru uzplaiksnīja.

Kā Kokars man lika dejot.
Reiz mani rektors Kokars iesauca pie sevis un teica, tā un tā, jau izlemts – jums, student jāiet dejot uz valsts deju ansambli Daile. lai rīt jau būtu treniņzālē un nekādas atrunas negribu dzirdēt. Mēs ar Žagatu (Dailes vadītājs Uldis Žagata) visu jau nolēmām. Iepletu muti, lai kaut ko teiktu, bet nepaguvu. Kokars enerģiski pavēcināja ar roku, ka vizīte beigusies. Uz Daili nākošā dienā, ne arī pēc tam neaizgāju. Man bija citi plāni. Tomēr nekādas sankcijas nesekoja, tikai nākošā tikšanās reizē Kokars, piemiedza aci...sak, es jau tevi atceros.

Kā es Kokaram liku dejot.
Reiz Rīgas Latviešu biedrībā nācās uzņemt japāņu kori, kas draudzējās ar I. Kokara vadīto Ave Sol. Mani palūdza novadīt rotaļas. Tā nu es tās rotaļas vadīju. Koristi labprāt piedalījās. Tad nolēmu iesaistīt arī abu koru vadību. Palūdzu savus palīgus uzaicināt visus priekšniekus. Tad nu visi priekšnieki tika dancināti, bet koristi sastājās apkārt, sita plaukstas un dungoja....viens un divi – labā, viens un divi – kreisā...

Pats ņēmu rokā kameru, piemiedzu ar aci un tapa šis fotoattēls. Tas bija 2000. gada 29. septembrī.

Ziemas svētkos danco kopā ar Budēļiem

2011-11-24T04:49:00.001-08:00

Image by inoc via Flickr

Ziemassvētku danči, masku spēles un rotaļas SPRĪDĪŠA SKOLĀ kopā ar budēļiem!

Nenokavē pieteikšanos. Apmeklē RLB mājas lapu un atrodi, kur ir rakstīts par SPRĪDĪŠA SKOLU.

KAS TĀ TĀDA SPRĪDĪŠA SKOLA?
Vislabākā skola 1. – 4. klašu skolēniem, ko apmeklēt ārpusklases nodarbībās.

Valsts svētku koncerts Pumpura pamatskolā

2011-11-16T10:18:00.002-08:00

Pateicoties tam, ka šoruden jaunākā atvasīte sāka apmeklēt A. Pumpura pamatskolu, biju ielūgts uz Valsts dibināšanas gadadienai veltītu svētku koncertiņu. Jau zināju, ka šī skola ir slavena ar to, ka visi skolēni dejo un dzied, bet sagaidītais pārsteidza, jo koncerts radīja pārliecību, ka šī skola pelnījusi mākslas skolas vārdu. Tik talantīgi izrādījās bērni un jādomā, ka arī skolotāji, kas viņiem šo visu iemācījuši.

Valsts svētku koncerts vecākiem A. Pumpura pamatskolā ar skolas dejotāju un dziedātāju līdzdalību bija patiesa prieka pilns.

Prieks sākās jau ar matu sakārtošanu ... tiem ir jābūt pieglaustiem un nekādi nerātni kumšķi gaisā nedrīkst rēgoties ne meitenēm, ne zēniem.

Zēni svētku koncertam gatavojās īpaši un svarīgu lomu piešķīra morālai nobriešanai un prieka radīšanai jau pirms koncerta.

Koncerts sākās ar Valsts Himnu, ko lieliski nodziedāja skolas koris kopā ar skolotājām un vecākiem. Tūlīt sekoja arī mazo un lielo dejotāju priekšnesumi. Jāteic uzreiz, ka jauku svētku sajūtu koncertiņš radīja jau no ienākšanas zālē līdz pat pēdējam akordam un applausiem, ar kuriem neskopojās vecāki.

Pēc koncerta vēl sekoja īpašs foto, kurā skolas direktore un dejas skolotāja Renāte Linde nofotografējās pie skolas un Valsts karoga

Pēc koncerta Lindes kundzei pajautāju, ko dod bērniem deja kā mākslas žanrs. Ko atbildēja skolas direktore un dejas skolotāja? Viņa visvairāk uzsvēra dejas socializējošo nozīmi – to, ka bērni, kas dejo, kļūst draudzīgāki un labestīgāki. Tam noteikti jāpiekrīt. Dejas zālē radusies draudzība un reizēm arī mīlestība ir mūžīga. Tomēr, ko bērniem dod pati deja kā mākslas žanrs? Viņi ir tikai iesācēji un augstas mākslas virsotnes vēl nespēj aizsniegt. Lindes kundze kļuva domīga: "Bērni iemīl deju un tad arī tā dejas mīlestība parādās priekšnesumā. Tas ir ļoti skaisti". Jāpiekrīt pieredzējušai dejas skolotājai. Tiešām, skolotāja misija ir radīt bērnos dejas mīlestību.

Deja cilvēkam dod milzīgu dvēselisku baudījumu un ļauj šo baudījumu sajust vistiešākajā veidā ar savu miesu, garu un dvēseli. Lai cik tas skanētu triviāli, deja attīra ne tikai miesu, bet arī dvēseli un garu tā dara možu. Kas vēl mums vajadzīgs?

Attēlā: R. Linde un Dz.J. Spīčs

Renāte Linde
Vakar 20:28
Paldies. Ļoti jauki vārdi. Patīkami lasīt, ja darbs tiek novērtēts.
Jaukus un starojošus svētkus!!!

Inese Straujā

Vakar 19:28

Paldies! Tiešām jauks pārsteigums! Lai skaisti un latviski svētki!

Ketija Perija dejo Sudmaliņas

2011-11-11T23:00:00.000-08:00

Kāda popmūzikas slavenība Ketija Perija (Katy Perry), ko labi pazīst arī Latvijā, dziesmiņas The One That Got Away klipā paspēj uzdancot Sudmaliņas. Ar ko? Ar latviešu dancotājiem no Losandželosas. Par to raidījuma Viss notiek mājas lapā http://www.vissnotiek.lv/keitija-perija-dejo-latviesu-tautu-dejas/ jau 10. novembrī raksta Eva Ikstena-Strapcāne un savā blogā http://dgpyfrom.wordpress.com/2011/11/12/latviesu-tautu-dejas-pasaulslavenas-keitijas-perijas-muzikas-video/ raksta arī Dainis Gžibovskis un citā vietās citi labi informēti cilvēki.

Te ir Ketijas mājas lapa http://www.katyperry.com/news/, kurā vairāk pastāstīts pa šo klipu un tā nozīmi mākslinieces daiļradē.

Ekrān-izgriezums, kurā redzams bikiņ no īstā brīža...

Te ir pats video. Īpaši uzmanīgi skaties apm. 1. minūtē 25. sekundē

#LatviaLovesKaty

Protams, video gabaliņš ir īsiņš un liekas, kas nu tur liels. protams, nekas liels tas nav, bet nav arī mazs

Atkal Žepers

2011-11-01T09:07:00.000-07:00

Universitātes Dancis savā 65. dzimšanas dienā dancos Aulejas Žeperu. Ja paskatās topošās jubilejas koncerta afišā, tad tur gan nekas tāds nav rakstīts. Taisnību sakot, nav rakstīts arī, ka dejos jebkādu citu deju, izņemot H.Tangijevas-Birznieces baleta horeogrāfēto Gatves deju ar visiem trejdekšņiem, jo šīs dejas attēls rotā afišu.

Tomēr no uzticamiem avotiem droši zinu, ka programmā tiešām ir iekļauts Aulejas Žepers. Acīmredzamais neticamais ir noticis un tiešām Danča vadība nolēmusi vismaz vienu tradicionālo deju uzdancot savā dzimšanas dienā!

Lai tik izdodas! Ar interesi gaidīšu!

Te klāt afiša:)

Latgaliešu kāzu polka atkal Amerikā

2011-10-18T02:03:00.000-07:00

Šoreiz nodevas personības kultam;)

Ar prieku un lepnumu paziņoju, ka mana horeografētā Latgaliešu kāzu polka ir iekļauta XIII Vispārējo ASV Dziesmu svētku lieluzvedumā, kas notiks Milvokos no 4. līdz 8. jūlijam.

Te ir šo svētku deju lieluzveduma programma

Palasot progammu, tajā atrodami daudzu ievērojamu latviešu deju meistaru vārdi. Protams nesen mūžībā aizgājušā Ziga Miezīša dejas arī tur būs. Interesanti, ka vienu deju kopā licis ir arī pazīstamais žurnālists Kārlis Streips.

Te Gatve dejo

Anita dejo jau 50 gadus

2011-10-18T01:36:00.000-07:00

Vai tikai slaveniem deju pulciņiem horeogrāfiem un virshoreogrāfiem drīkst būt lielas, mazas un apaļas jubilejas?

Nē! – saka Anita Feldmane un sarīko sava aktīvā tautiskās dejas mūža 50 gadu svinības.

Tiešām – 50 gadi veltīti tautiskajai dejai, nodejoti tūkstoši koncertu, noplēstas daudzas deju kurpes un pastalas.

Anitas ierosme ir labs paraugs mums visiem un parāda, ka ne tikai kolektīvā pašapzina vien spodrināma un autoritātes vien godā ceļamas. Lielie deju svētki taču laukumā sastāv no tūkstošiem mazu dejotāju, kas katrs atsevišķi no mākoņiem skatoties liekas tik mazi un nenozīmīgi.

Vai tas tā tiešām ir?

Laikam jau nē. Katram dejotājam ir sirsniņa, kas smeldz un gavilē skanot skaistajām latviešu skatuves dejas melodijām un divas kājas, kas nevar miera būt, kad visi laiš=žas dejā!

Anitas pašas domas uzklausīsim turpmākaos ierakstos.

Te var apskatīt koncerta bildes Zemgales ziņās

http://www.zz.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=33644

Kas jauns tradicionālajā dejā?

2011-10-09T04:13:00.000-07:00

Šoruden jaunas ziņas tradicionālās dejas pasaulē.

Pēc zināma snaudas perioda, atdzīvojusies interese par tradicionālo deju. Nav jau tā, ka interese bija pavisam aizsnaudusies. Tā tikai bija pašapmierināti ieciklējusies dejas sacīkstes Vedam danci, Folkloras izrāžu un Rīgas Danču kluba un ar to saistīto notikumu lokā.

Nu kaut kas jauns arī pētniecības un metodoloģijas jomā.

1) Atjaunojusies interese par tradicionālo polku. Izskatās, ka veidojas interesentu loks, kas nodomājuši popularizēt šo deju!

2) Bakalaura darbu par etnohoreologa Harija Sūnas zinātnisko un pedagoģisko darbību raksta RPIVA studente I. Indriksone. Ar tradicionālo deju sakars ļoti liels, jo H. Sūna pētīja tieši tradicionālo deju.

3) Nupatās iznācis metodisks materiāls latviešu dejas apgūšanai – tagad lielais skatuves dejotāju pulks ķersies pie pareizu dejas soļu atkārtošanas (pieņemu, ka daudzus pamatsoļus viņi jau māk) ;)

4) Latgales pētījumu ietvaros radusies interese par jēdzienu Sudmaliņas un dzirnavu spārnu atainojumu dejās.

Par šiem jaunumiem turpmāk vairāk...

Zigis M. †††

2011-10-07T00:50:00.000-07:00

Viens no latviešu tautas dejas gudrajiem un viedajiem vīriem ir beidzis šīs zemes gaitas.

Diemžēl 6. oktobrī pienāca ziņa, ka Zigis Miezītis no Toronto ir miris. Nu viņš pievienojies tiem izcilajiem latviešu dejas dižgariem, kas "dejo" aizsaules dārzos. Gribu pieminēt tikai H. Sūnu, A. Spuru, J.Stumbri, M.Lasmani, O.Vāliņu un citus, kas sagaida tagad Zigi.

Zigis bija viens no tiem cilvēkiem, kas XX gadsimtā izveidoja un uzturēja mītu par latviešiem kā dejotāju tautu. Viņa darbība ilgus gadus bija saistīta ar Ziemeļameriku un no 1990. gada arī ar Latviju. Dibinājis un visu mūžu vadījis Diždanci, tāpat bijis Deju svēku virsvadītājs gan Kanādā un ASV, gan arī Latvijā.
Viņa jaundejas veidoja Diždanča pamatrepertuāru. Arī 2013. gada Deju svētkos būs iekļauta viena viņa jaundeja.

Kas Zigi atšķīra no citiem? Nerimstošs dzīves prieks un cilvēkmīlestība. Viņš bija viegli pierunājams uz ēverģēlībām un arī pašam dažkārt nerātnības bija prātā.

Līdzjūtība dzīvesbiedrei Solveigai un plašajai dejotāju saimei †††

Bildītē viņš priekšplāna man pozē dejojot kopā Vairu Vīķi-Freibergu savā jubilejā Rīgas Latviešu biedrībā. Solveiga Miezīte attēla labajā pusē plāno sastāties kopā ar Imantu Freibergu.

Vārdu kari par tautisko deju Rīgas svētku kontekstā

2011-09-27T05:41:00.000-07:00

Sākumā nelikās tik ļoti satraucoša tēma, bet re, kā sanāk!

Inta Balode nopublicē nelielu apskatu par tautiskās dejas stilistikas un kultūras īpatnībām salīdzinot ar laikmetīgo deju un nepaiet ne mēnesis, kad tautiskās dejas pasaule sāk šūmēties. Par ko tad runa?

Vasarā izdejotie Rīgas svētki (Ķīpsalas hallē) varbūt paliktu tikai dejotāju un skatītāju atmiņās, kā arī foto un video pikseļos, ja ne vēlēšanās tomēr tautiskajai dejai panākt nedaudz lielāku publicitāti.

Viss uzšūmējās, kad tautiskās dejas draugi pamanīja portālā delfi pārpublicēto Intas Balodes rakstu:
Skatuviskā tautas deja – kolektīvisma atliekas un latviskais gars
Raksts gan sākumā publicēts īpaši laikmetīgajai dejai veltītā tīmekļa žurnālā
www.journal.dance.lv
tomēr tur tas nav izpelnījies dejas draugu ievērību (spriežot pēc tā, ka tur nav neviens atstājis komentārus).

Toties delfos komentāru ir pietiekami un visi samērā kritiski vērtē I. Balodes rakstu. Piemēram:

Dejotājs, 26.09.2011 23:21
Kritika ir vajadzīga lieta, jo tā palīdz attīstīties. Diemžēl, šajā rakstā minēto ir grūti nosaukt par kritiku. Daļēji var piekrist par svētku ieceri, bet ko var gribēt, ja svētkus taisa vieni un tie paši cilvēki, jo citi nav pieteikušies...

šausmīgi tukšs raksts, 01.09.2011 00:10
t;a ar;i nav skaidros, ko īsti autore gribēja pateikt....

Baiba ne no Nīcas, 06.09.2011 17:20
Piedodiet, bet lasīju un lasīju rakstu, domāju, ka tūlīt jābūt kādam atrisinājumam (tam, ko autore vēlas pateikt), bet te uzreiz beidzās.. ir nogrieztas beigas vai tā tam arī bija jābūt?...

nu fuj, 07.09.2011 21:31
...diemžēl, lasot rakstu, sajutu kompetences trūkumu un grūtības formulēt savu viedokli līdz galam! vairāk prieka un poztīvisma!!!

..un tādā garā vēl biškiņš.

Kā redzams, tautiskās dejas draugi jūtas aizskarti, ka tiek kritizēti par to, ka kopj šo dejas lauciņu, jo rakstā tiešām ir aizskārums tādiem šī stila tipiskiem paraugiem kā tautu meitas vizuālais tēls, ko simblizē arī piepītās mākslīgās bizes u.c.

Bez tam bez aplinkiem ir pateikts, ka koncerts ir bijis vienmuļš un laikam pat garlaicīgs.

Neskatoties uz sākušos kašķi, gribu uzsvērt, ka pats fakts, ka kāds kaut ko uzraksta par tautisko deju jau ir ievērības cienīgs notikums. Taču atcerēsimies, kalielākie rakstītāji par šo tēmu ( H. Sūna un E. Tivums) jau guļ smilšu kalniņā :(

Beigās vel arī mans komentārs (he he citēju pats sevi)

zemunde, 26.09.2011 01:25
Kopumā autorei sanākusi atzīstama tautiskās dejas kritika. Jābrīnās, ka tautiskās dejas aizstāvji nav vēl sarosījušies un nedod pretī ;) Laikam vajadzēja asāk pret spalvu paglaudīt.

Jāprecizē tikai dažas lietas...piemēram, tautiskā deja noteikti ir vecāka nekā rakstā minētie 60 gadi ar astīti, jo pirmie mēģinājumi Latvijas teritorijā dejas valodā atainot tautiskas ainiņas tādās formās, kā mēs tagad redzam tautisko kolektīvu priekšnesumos, attiecināmi uz 1. Pasaules kara laikiem, bet solo dejas uz skatuves tautiskā raksturā dejoja jau 19. gadsimtā.

Tādu sīku neprecizitāšu rakstā ir vairākas.

Tomēr ne jau neprecizitātes gribu izcelt.
Svarīgāks ir tas fakts, ka sabiedrībā ir vajadzīga diskusija par tautisko deju un te nu autorei liels paldies par 1. soli diskusijas virzienā:)

Saules dejas turpinājums

2011-08-22T02:11:00.000-07:00

Meditatīvās dejas kurss Saules deja radīja interesi par šāda veida dejošanu. Vai prasās pēc turpinājuma?

Izskatās, ka tas tā varētu būt.

Tomēr deja ir viena laba lieta.

Gaidiet ziņas un esiet aktīvi interesenti:)

Tuvojas Saules deja 2011

2011-05-31T00:29:00.000-07:00

Rīgas Latviešu biedrība piedāvā Sakrālās dejas kursus

Nodarbības notiks 14. – 16. jūnijā, 18.00 – 21.00 RLB Kluba zālē, Cena 30.–LVL par 3 dienu nodarbībām.

Skolotāji: Dagmāra Hāna – Mērena (Vācija), Ernests Spīčs (Latvija)

Kursa ietvaros sakrālās dejas skolotāji piedāvās apgūt dejas meditācijas, kuras ir noderīgas katram cilvēkam, kurš jūt nepieciešamību pēc prāta, dvēseles un auguma vienotības.

Sakrālā deja ir lūgšana nevis ar vārdiem, bet izmantojot auguma valodu.

3 dienu nodarbībās Sakrālās dejas kursu apmeklētāji apgūs:

Dienvidaustrumeiropas meditatīvās dejas (piem., grieķu Syrtos un Kalamationos u.c.),

Latviešu tradicionālās dejas rituālus un meditācijas (piem., Birztaliņa, Krustdeja, Sidraba birzs, Vainaga deja u.c.),

Dejas meditācijas ar J.S Baha un A. Vivaldi mūziku,

Gūs ieskatu par indiešu sakrālo deju, agrīnās kristietības lūgšanām dejā un horeoterapijas pamatiem.

Papildinformācija vācu valodā: www.sakrales-tanzen.de,

latviešu valodā: http://dancolaci.blogspot.com/p/saules-deja.html

Kustības simboliskās formas, kuras pamatā ir aplis, tūkstošiem gadu priekš mūsu senčiem ir bijis ceļvedis uz garīguma pasauli. Šiem simboliem vai kustības arhetipiem kopā ar mūziku un vārdiem kopīgā lūgšanā piemīt dziedinošs spēks, kas pārvērš mums svešas lietas par tādām, kuras mīlam – kamēr Gars caur dvēseles kustību piešķir mūsu ķermenim spārnus un vada dvēseli tās dialogā ar Dievu. (Marija Gabriele Vuzīna (Maria-Gabrielle Woisen)

Patrepsyne 2011, Šiaučius kriaučius – Luga

2011-05-28T14:33:00.001-07:00

Danco, lāci! – Folkloras TV

Čikste par konkursu

Mediju ieskats XVI jaunrades deju konkursā

Īsas piezīmes par Valmieras Jaundeju konkursu

Klāt XVI Jaunrades deju konkurss!

Jauns etnoprodukts – EDS

Tradicionālās dejas variācijas un improvizācijas kurss

Laimīgu Jauno gadu!

Come to dance with Latvians!

Kā mēs ar Kokaru dancojām

Ziemas svētkos danco kopā ar Budēļiem

Valsts svētku koncerts Pumpura pamatskolā

Ketija Perija dejo Sudmaliņas

Atkal Žepers

Latgaliešu kāzu polka atkal Amerikā

Anita dejo jau 50 gadus

Kas jauns tradicionālajā dejā?

Zigis M. †††

Vārdu kari par tautisko deju Rīgas svētku kontekstā

Saules dejas turpinājums

Tuvojas Saules deja 2011

Patrepsyne 2011, Šiaučius kriaučius – Luga

Oi, kur mergas

Atsauksmes par Dejas kursu

Patrepsyne 2011 Syvis

Vīteri Rikavas kadriļa

Rekavas Dvielu deja

Gods godam, gods dejai

Jauns ES finansēts projekts tradicionālās dejas jomā!

Saules Zieds 2011

SPR Cūkdriķis

Saules deja būs jūnijā

Bench Dance IV

Grodi: Ļipa Kust

Visi 2010. gada deju klipi

Cross dance with President

XXI gadsimta seminārs

Jukun Fishing Dance, part I

Ragana dance, Baltica 06

Sun dance

Dandari ŠOTĪTIS (Shotis) Baltica 2003

Ceruleits XX Akcents

Prezidente uzdancoja

Aulejas Zepers, Dancis

Aulejas Zepers, Dandari XXX

Polkas skola 2

Latviešu dejas pamatelementi

Polkas skola 1

Pancake duet

MDG Bulanas Elenderis

Jurmalnieks, Dandari XXX

Saimnieku dancis, Dandari XXX

Dance for six

FolkTV 05 RLB 142

Just after the rain

FolkTV 06, No zobena 2v

Bench dance Ep.4

How to jump in folk dance?

Folk TV 3 NKMVA

Folkloras TV 1

DANDARI / Lielais Tūdaliņš

Snake dance in Turaida / Līkumdancis

3 x 9

Ceirulets/ Trakais Krakovjaks

Dandari dejo Šotīti / Scotisch

Tailors dance from Lithuania

Wagtail's step

Crazy latvian water dance

AULEJAS ŽEPERS – Cross dance from Auleja

Tailors dance from Lithuania

Laiksnes Ļipa kust

Tradi, ridi DANCE

IESKATS PANKŪKDANČA FRANČU RADOS jeb Breton pancakes

Traditional thieves steel girls

CIBU-CABU

Probably the best children folklore festival

Dance Jig with Dandari

Folklore show for Costa travellers

Talsu Skroders

How to play Oira?