Jauni danči Rēzeknē

Latgale ir dancīgākā Latvijas daļa. Tā daudzi domā, raudzīdamies uz bagātajiem deju folkloras pierakstiem. Patiesībā folkloras pieraksti liecina par mūsu dančiem un dejām bagāto senatni. Tagad citi laiki. Kamēr citviet mūsu zemītē danči iet valā vai katru dienu, tamēr Latgalē vairāk danco pa kāzām ne klubiem (Izņēmums ir Daugavpils studenti).
Nu kārtējo reizi sarosījusies rēzeknieši.
Te lūk viņu afiša, kas ir īsta pasaka, jo ļoti daudz pasaka:)

Pēkšņumdancis – Tautiskā deja Rīgas centrā

Pēkšņums, negaidītība, spontanitāte, radošums, neprognozējamība, improvizācija – ir tās lietas, kas mūsdienās piesaista uzmanību, rada prieku un atraisa dvēseli.

Tāda lieta patīk arī tautas dejas draugiem, jo tautas dejā ir visas šīs lietas – radošums, pēkšņums jeb spontanitāte un improvizācija. Izrādās tāda lieta ir tuva arī tautiskās dejas draugiem.

Šo parādību šoreiz izmantoja mob.tel. operators Bite savam flašmobam. Kā izdevās, var apskatīt vairākos video.

Vērtējums:

Neapšaubāmi interesanta parādība mūsu dejas dzīvē. Tiesa tas nav pirmais šāds pasākums. Spontānie pēkšņumdanči – dejas flešmobi jau bijuši un būs vēl. Šis notikums īpašs saistīts ar to, ka Bites reklāmas akcijā piedalās iepriekš sagatavoti tautisko deju dojotāji, kā tas rakstīts Bites mājas lapā.

Vedību deja, kas interesē miljonus

Jutubes filmu kanālā šodien atrastā Vedību deja (Wedding dance) bija lielākais pārsteigums dejas jomā pēdējā laikā.

Priecājieties arī jūs!

Tā liekas, ka šai ierosmei būs sekotāji arī pie mums. Vēl tikai jāsarunā ar Dieva ganiem, lai atļauj dejot baznīcā. Tas varētu būt grūts uzdevums. Cik man zināms, pēdējā laikā tikai Vijai Vētrai ir ļauts dejot baznīcā. Agrīniem kristiešiem gan šai sakarā neesot bijis problēmu.

Sudmaliņas izskan Carnikavā!

Svētdien, 9. augustā Carnikavas estrādē izskanēja 2009. gada Sudmaliņu pēdējā deja. To dejoja vien izturīgākie sudmalēji – Carnikavas deju pulciņa dejotāji, Bajārišņas dejotāji no Maskavas un šo rindu autors. Interesanti, vai varēsiet uzminēt, kura bija šī deja?

Festivāla mākslinieciskā vadītāja Maruta Alpa svētku izskaņā pateicās visiem, kas palīdzēja tapt šiem Sudmaliņām. Viņas balsī gan nedzirdēju cerīgu noti, ka pēc dažiem gadiem atkal kopā griezīsim Sudmaliņas.

Skatītāji(lielākoties ģimenes ar bērniem un vecākā gadagājuma cilvēki bija atnākuši paskatīties koncertu un uz dejošanu nebija atsaucīgi. Protams, bērni gan vienmēr ir atsaucīgi un neliels bariņš izturēja dančus līdz beigām kopā ar jauniešiem.

Dejotāju nebija daudz, jo moldāvu ansamblis tūlīt pēc koncerta aizsteidzās uz mājām(ES vīzas derīguma termiņš līdz 24.00), palēnām savās gaitās aizgāja Carnikavas Arnikas dejotāji. Korejieši gan parādīja pāris deju horeogrāfijas pirms doties pakot koferus mājupceļam. Tā sanāca, ka aktīvākie bija Maskavas ansambļa Bajārišņa dejotāji un vņiem līdzi centās turēties carnikavieši no Abi divi un viņu draugi.

Korejieši piedāvāja pāris horeogrāfiskas miniatūras, kuras gribētāji varēja dancot ar viņiem – vienu ornamentāla rakstura laukuma horeogrāfiju, otru atveseļojošo kustību kompleksu – savdabīgu rīta vingrošanas vaisantu. Te jāpaskaidro, ka Korejā sadzīves deja Eiropeiskā izpratanē tradīcijā nepastāv. Korejiešu senči piedalījās kopienas dejas rituālos, tātad, dejoja tikai sakrālu motīvu vadīti. Ar Eiropā sadzīves deja ir visai jauna parādība.

Pārsteigums bija krievu jauniešu piedāvātā " Pīlīšu deja", ko mēs parasti saucam par Putniņdeju:)

Par veiksmīgāko atkalatradumu jāuzskata rotaļdeja Strautiņš. Kad bija maskaviešu kārta rādīt savu norisi, viņi teica, ka varbūt viņi varot piedāvāt kādu spēli. Teicu, ka protams, kā nu ne! Viņu priekšlikums bija – Strautiņu! Teicu, kādu mūziku viņi grib – ātru vai lēnu. Viņi izvēlējās ātru. Tas, kas sanāca, redzams šajā video.

Jau 6 gadus viena populārākajām danču draugu dejām ir no Krievijas caur Igauniju atceļojusī Raganiņu deja. Attēlā divas Katrīnas rāda, kā jādejo raganiņām.

Man patīkamu pārsteigumu sagādāja divi krievu puiši – Ivans un Daņila, kuri parādīja savus puišu dejas izgājienus. Nenoturējos un padižojos līdzi. Kas no tā sanāca, redzams foto.

Jauniešiem iepatikās arī Draudzības dancis uz soliņa. Cik reizes nokriti, tik reizes jābučo pārinieks.

Kuri danči labāki – Sudmaliņās vai Balticā?

Šīsvasaras festivāli Baltica un Sudmaliņas piedāvā diezgan lielas iespējas dejot dančus jeb tradicionālo deju tās sadzīviskajās izpausmēs.

Interesanti noskaidrot, kurā festivālā danči ir tuvāk to patiesai jēgai – pirmatnējā dejas prieka sajūtu radīšanai? Sudmaliņās vai Balticā? Varbūt ne viens, ne otrs?

Pirmajā vakarā danči notika Brīvdabas muzejā, spēlēja un dančus ierādīja Dandari, otrajā vakarā pēc festivāla atklāšanas koncerta Dzintaru koncerzālē dančus mazajā zālē spēlēja Iļģi.

Atklāšanas koncertā varēja vērot katra ansambļa priekšnesumus, tikai vērotāju bija sanācis tik cik bija. Šī problēma gan attiecas uz rīkotāju VNKA tirgvedības kompetenci.

Lūk dejotāju domas domas, kuri piedalās abos festivālos.

Kārlis A.:Tā viennozīmīgi pateikt kuri bij labāki nevar, jo tomēr ir daudz atšķirību starp šiem pasākumiem kā tādiem.

Pirmkārt Balticā liela daļa jau zināja pašus dančus, jo kā jau saprotams tas ir tas, ko dalībnieki arī savās ikdienas nodarbībās vairāk vai mazāk mācās, turpretī Sudmaliņas danči tomēr bija vairāk jāierāda, un reizēm jāpaskaidro, kas un kā dancojams.

Tomēr Sudmaliņu dančos pirmajā vakarā bija redzama kāda cita pozitīva iezīme, lūdz kuru meiteni vēlies, un būtībā riska nav, ka meitene dejos slikti, jo deja ir tas, kas vieno visus Sudmaliņu dalībniekus, un tā ir deja, nevis dziesma, muzicēšana vai vēl kas cits.

Personīgi man danči Sudmaliņu festivālā bija kā patīkama „rozīnīte” pēc iepazīšanās koncerta. Tur varēja iepazīt citus kolektīvus neformālā mūsu tautas danču sadejošanā.

Jānis L. Labāki ne labāki. Tā to tik vienkārši nevar pateikt, jo tie festivāli ir dažādi. Balticā Ansis vadīja trīs danču naktis. Viņš vada savā stilā. Tur sākumā viss likās neorganizēts, pat izmeta Turībā no zālēs rupjā veidā. Beigās jau bija viss teicami. Sudmaliņās patika sadancošana atklāšanas dienā Brīvdabas muzejā.

Imke (te jāpaskaidro, ka šī vācu sieviete ir apmeklējusi visus Balticas un Sudmaliņu festivālus) : Man patīk abi festivāli. Šogad pati nedejoju, jo man problēma ar celi. Balticā noteikti jāsaka, ka dejo daudz vairāk cilvēku. Man patīk, ka cilvēki zina tās dejas un ir radies iespaids, ka Balticas apmeklētāji labprāt dejo. Sudmaliņās dejo tikai dalībnieki. Arī tas ir jauki, tomēr skatītāji nezina tās dejas, ko dejo dalībnieki, un tāpēc nevar pievienoties.

Muzikantu domas:

Māra: Kuri danči labāki? Noteikti Skamba, skamba.. (Skamba, skamba kankliai jeb Skaniet, skaniet kokles ir vecākais folkloras festivāls Baltijā, kurš regulāri notiek Viļņas vecpilsētā.)

Sandra: Sudmaliņās TDAšņiki nebija spējīgi puslīdz cēli noiet Goda soli - leca 2D augstumā un mērkaķojās - kāda tur vairs dancošana

Rezumējums:

Abi festivāli piedāvā it kā vienu un to pašu norisi – tradicionālās dejas pasākumu jeb dančus. Tomēr mērķauditorija katram festivālam ir sava.

Balticu apmeklē skatītāji, kuri labprāt iesaistās dejošanas norisēs koncertu laikā, kā arī īpašos sarīkojumos. Daudzi skatītāji paši ir piedalījušies vai piedalās dažādās folkloras aktivitātēs un dančus pamatā ir apguvuši. Baltikai ir plašāka mērķauditorija vecuposma ziņā. Baltikas danču sarīkojumos dejo visu paaudžu dejotāji. Arī repertuārs ir salīdzinoši vieglāks un dominē lietuviešu izcelsmes jaunākā laika dejas, kā arī danču klubu repertuārs, jo visās trīs Baltijas valstīs ir attīstīta danču klubu un nometņu kustība.

Sudmaliņas ir festivāls, kur koncertu laikā skatītājus nav pieņemts iesaistīt dejošanā. Arī nakts danču norises adresētas svētku dalībniekiem. Līdz ar to Sudmaliņās dominē dažādu tautu dejas, ko piedāvā gan danču vadītāji, gan starptautu kopu dalībnieki. Pie tam Sudmaliņu dalībniekiem ir labāka deju prasme. Tas sarīkojumu vadītājiem ļauj rīkot pat visai sarežģītas sacensību dejas, ar ko jaunieši sev un skatītājiem par prieku viegli tiek galā.

Grāmata ir klāt!

Beidzot Latviju sasniegusi ievērojamās sakrālās dejas pētnieces un skolotājas Marijas Gabrieles Vuzīnas grāmata "Ugunspēdas".

Pie tam grāmata nav viena– tai klāt ir arī ļoti gaumīga video blīvplate DVD formātā un brīnisķīgs skaņas ieraksts CD formātā.

Arī autore Marija Gabriele nav viena. Viņu pavada vesels dejas, folkloras, dziesmas, zīmju speciālistu pulks no Latvijas.


Lūk, laimīgais Ernests ar grāmatu un DVD.

Sudmaliņu programma

Starptautiskais dejas festivāls Sudmaliņas no 5. līdz 9. augustam

Trešdien, 5.augustā IEPAZĪŠANĀS DIENA
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

15.00-16.00 Viesu grupu gājiens no muzeja vārtiem līdz Ostmalas noliktavas estrādei, apstājoties Kurzemes sētā, Mērsraga smēdē, Vidzemes sētā.
16.00-17.00 Koncerts Ostmalas noliktavas estrādē.

Piedalās visi festivāla dalībnieki - Dziga, Kursa, Līgo, Zalktis, Zelta Zalktis, (Latvija), Bojarišņa (Krievija),Izvorašul(Moldova), Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja), Rajasthani Folk (Indija), Masovia (Polija), Trompos os Pes (Spānija).
18.00 Dalībnieku iepazīšanās vakars, tautas spēles un danči ezermalā pie Kurzemes zvejniekciema.

Ceturtdien, 6.augustā ATKLĀŠANAS DIENA Jūrmalā
16.30- 18.00 Ieskaņu koncerts Horna dārzā pie Majoru kultūras nama
Piedalās:Bojarišņa (Krievija), Izvorašul (Moldova),Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja), Rajasthani Folk (Indija), Masovia (Polija), Trompos os Pes (Spānija)
18.00 Gājiens no Horna dārza pa Jomas ielu līdz Dzintaru koncertzālei
19.00 Atklāšanas koncerts Dzintaru koncertzālē
Piedalās visi festivāla dalībnieki.

Piektdien, 7.augustā RĪGAS DIENA Vērmanes dārzā
10.00 – 22.00 Latvijas pārtikas ražotāju svētki
"Nācu ēsti, nācu dzerti, Nācu jautri padancot"
12.00 – 15.30 Koncerts "Lidojums" Vērmanes dārza estrādē
12.00 – 13.30 Līgo, Zelta Zalktis (Latvija), Trompos os Pes (Spānija),
Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja)
13.30 – 14.30 Masovia (Polija), Bojarišņa (Krievija), Kursa, Zalktis (Latvija)
14.30 – 15.30 Rajasthani Folk (Indija), Izvorašul (Moldova), Dziga (Latvija)
20.00 – 23.30 Koncerts "Laternu stundā" Vērmanes dārza estrādē
20.00 – 21.00 Kursa, Zalktis(Latvija), Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja),
21.00 – 22.00 Bojarišņa (Krievija), Līgo, Zelta Zalktis (Latvija)
22.00 - 23.30 Rajasthani Folk (Indija), Trompos os Pes (Spānija),
Izvorašul (Moldova), Masovia (Polija), Dziga (Latvija)

Sestdien, 8.augustā NOSLĒGUMA DIENA
11.30 - 14.00 Koncerts Turaidas pils iekšpagalmā
Piedalās visi festivāla dalībnieki
21.00 Noslēguma koncerts Siguldas pilsētas estrādē
Piedalās visi festivāla dalībnieki

Svētdien, 9. augustā
17.00 Koncerts Carnikavas parka estrādē
Piedalās: Arnika, Abi divi, Dālderītis ( Latvija), Bojarišņa ( Krievija), Yeongnam Yesuldan (Dienvidkoreja), Rajasthani Folk (Indija)

Pēc koncerta tautas danči un spēles ar Ernestu un labākajiem Latvijas tautas muzikantiem.

Kā gāja latvju dančiem Eiropiādē pie lietuviešiem

Danči gan vakarā ar lietuviešu muzikantiem

Danči gan naktī ar starptautiskiem muzikantiem

Indra Filpsone ar Vēja zirdziņu no Latvijas

Flāmi ar savu maija koku piesaistīja lietuviešu un tūristu uzmanību

No kreisās:

Gražina Aleksandraviciute - Lietuvas pārstāve SE komitejā

Rimntas Taraškevičus - Klaipēdas pilsētas mērs

Nijole Laužikiene - Klaipēdas pilsētas sociālā departamenta direktore

Indra Filipsone - SE komitejas viceprezidente

Bruno Pēters - SE komitejas prezidents

Kamēr Latvijā mēs kaistam Sudmaliņu gaidās, tikmēr tautisko un tradicionālo deju Lietuvā pārstāvēja aktīvākie Eiropiādes draugi ar Indru Filipsoni priekšgalā. Danči naktī, danči vakarā, bet rīta pusē rotaļas bērniem. Savukārt koncerti dienā un vakarā.

Māra Brasliņa un Indras Filipsones foto

Indra Filipsone ziņo no Eiropiādes

Sazvanījos (23. jūlijā plkst. 23.03) ar Indru Filipsoni, kad tiko bija beigusies Eiropiādes atklāšanas ceremonija un uzdevu jautājumus.

J: Kā noritāja atklāšana?

Indra: Mums ļoti aizkustinošs bija mirklis, kad atklāšanā pieteica Latvijas delegāciju kā mīļos kaimiņus un brāļu tautu. Tas ir vienreizēji un tā tas var būt tikai Lietuvā!

J: Vai krīzes apstākļos Eiropiāde ir mainījusies?

Indra: Esmu pārliecināta, ka Eiropiādes gars ir saglabājies. Par to liecina tas, ka tagad pēc atklāšanas koncerta lielā sajūsmā turpinās dejas un dziesmas, kamēr daļa dalībnieku jau devušies uz vietu, kur notiks naktsdanči.

J: Ar ko vēl šī Eiropiāde ir īpaša?

Indra: Svētki tikai tagad sākušies un pāragri izdarīt secinājumus. Tikai vienu gan gribu pieminēt. Eiropiādes prezidentam Bruno Pēteram tieši šodien ir dzimšanas diena. Var apsveikt ar 70. jubileju.

Ar to arī apsveicu un mūsējiem latviešiem Eiropiādē novēlu piedzīvot vēl nebijušas dejas izjūtas!

Kamēr Rīga gaida Sudmaliņas, Klaipēdā rit Eiropiāde

Pagājšvasar Daugavmalā pie pils atklājām Eiropiādes pieminekli. Par godu tam, ka Rīgā 2004. gadā notika šie Eiropā lielākie tautas dejas svētki. Pagājuši pieci gadi un Eiropiāde atkal mūsu pusē. Šoreiz Klaipēdā.

Attēlā: Pie Eiropiādes pieminekļa Eiropiādes prezidents Bruno Pēters, viceprezidente Indra Filipsone un vairāki dejas draugi no Latvijas un Beļģijas.

Lūk, arī Eiropiādes programma!

July 22, Wednesday

09.00-20.00 Arrival and registration of participants at the “Seaman's palace” (Taikos ave. 70)
20.00-22.00 Introductory evening of Lithuanian national culture at the Theatre square, folk groups
from Klaipėda and other regions of Lithuania will be performing

July 23, Thursday

10.00-11.00 Press conference at the Exhibition pavilion (Aukštoji st. 3)
11.00 Opening of “Europeade forum”
11.00-18.00 “Europeade forum” (Theatre sq.)
11.00-18.00 Concerts in city streets and squares
19.00-22.00 Opening ceremony. All ensembles will be performing at the evening of national song and dance in the Summer stage
22.00-00.00 Late dances at the Theatre square

July 24, Friday

10.00-12.00 Special children and youth educational programme at the Art court
11.00-18.00 “Europeade forum” (Theatre sq.)
11.00-18.00 Concerts in city streets and squares
15.00-17.00 Special children and youth ensemble programme at Theatre square
18.30-19.30 Performance of choirs in Klaipėda concert hall (Šaulių st. 36)
19.00-22.00 Evening of national song and choir at the Summer stage
22.00-01.00 Late dances at the Theatre square

July 25, Saturday

10.00-12.00 Special children and youth educational programme at the Art court
10.00-12.00 Special city representative's reception for participants, VIP guests, press. Will be held
in Klaipėda concert hall (Šaulių st. 36)
11.00-14.00 Concerts in city streets and squares
11.00-14.00 “Europeade forum” (Theatre sq.)
16.00-19.00 Parade of festival's participants in Klaipėda city streets from Mažvydas avenue to an
Old town marketplace
20.00-01.00 “Europe banquet” in Theatre square

July 26, Sunday

12.00-13.00 Mass in the church of Mary – queen of peace. Choirs, music groups will perform. (Rumpiškės st. 6)
15.00-18.00 Closing ceremony in Summer stage, all participants

Eiropiādes mājas lapa

Sauleszieds vai Baltica

Šauļu Folkloras festivāls Saules Zieds ir Baltijas valstīs šobrīd lielākais folkloras festivāls, kura ietekme uz tradicionālās kultūras attīstību ir pieaugošā posmā. Par to liecina:

1) konkurss, kurā 6 kategorijās sacenšas muzikanti, dziedātāji un dejotāji gan individuāli, gan grupās. Pie tam tiek pieņemti gan autentiskā stila, gan stilizēto interpretāciju pārstāvji,
2) ir izveidots svētku modelis, kas piesaista ļoti lielu pašmāju apmeklētāju skaitu,
3) no tā izriet ievērojama mēdiju interese, kas savukārt veicina publicitāti,
4) pilsētas dome ir novērtējusi Festivāla nozīmi un pacentusies sakārtot vidi un atvēlēt rīkošanai ievērojamus līdzekļus,
5) ir izaudzināti savi skatītāji, kas interesējas tieši par festivāla piedāvājumu,

6) festivāls uzrunā katru dalībnieku individuāli, kas liecina par ļoti labu svētku atmosfēru.

Tādējādi Saules zieds ir kļuvis par līdz šim lielākā folkloras festivāla Baltica konkurentu. Protams abi festivāli ir stilistiski dažādi, katram ir savas rīkošanas modelis (Baltica katru gadu citā Baltijas valstī), sava sūtība un stils. Tas ļauj ilgāku laiku pastāvēt abiem, gan jau "vecajai" Baltikai (no 1987. gada), gan pavisam jaunajam Saules ziedam (no 2005. gada). Pagaidām abi festivāli ir konkurenti tāpēc, ka notiek vienā laikā – tas neļāva piedalīties latviešu folkloras kopām, kam Baltika ir prioritāte.

Festivāls pievelk lietuviešu skatītājus ar eksotiku. Attēlā– Indijas kopa.


Vislielāko pienesumu festivāla atmosfērai deva horvātu kopa. Visprasmīgāk tieši viņi mācēja iesaistīt skatītājus un vislabāk vadīt dančus festivāla vakaroņu laikā.


Festivāla skatītāju balvu ieguva Gruzijas ansamblis Nartebi, kurš piedāvāja ļoti stilizētu programmu. Diemžēl gruzīni dalību konkursā bija pieteikuši folkloras deju kategorijā, kur viņi saņēma vienprātīgu žūrijas lēmumu – neatbilst kategorijai un tāpēc netiek vērtēti. Jautāti, kāpēc viņi izvēlējušies folkloras kategoriju, nevis stilizāciju kategoriju, kur viņi neapšaubāmi būtu vislabākie, gruzīni atbildēja, ka tā viņi dejo savu tautas deju un tur nav nekā stilizēta. Attēlos: tautas deja gruzīnu izpratnē.


Latvijas pārstāvis žūrijā Ernests Spīčs un žūrijas komisijas priekssēdētāja Zita Kelmickaite pārbauda kulinārā mantojuma kvalitāti.


Žūrija diezgan daudz laika pavadīja diskusijās. Konsensus varēja sasniegt un tas tika sasniegts. Attēlā: žūrija sasniegusi vienprātību.


Foto: Ieva Ripinskyte

Labas domas diskusijai!(tulkojums mans)

Šauļu Universitātes profesore, horeogrāfe Dr.edu. Ramute Gaučaite:
Ievērojamais skatītāju daudzums liecina, ka cilvēkiem šis festivāls ir ļoti vajadzīgs. Liela nozīme ir kvalitatīvu eksotisku valstu klātbūtnei. Festivāls ir priecīgs un lietuviešiem šobrīd optimisms ir svarīgs. Tieši krīzes laikā ir vajadzīgi tādi optimistiski svētki, jo pārāk daudz ir uzsvērts lietuviešu grūtais liktens gan Lietuvas 1000 gades kontekstā, gan ik dienas mēdijos. Ir daudz kā laba, ko teikt par saules ziedu. Kritiskāk vērtējams fakts, ka no Lietuvas nav pārstāvniecības visaugstākajā līmenī. Novēlu paaugstināt lietuviešu grupu kvalitāti. Varbūt pirms svētkiem jārīko īpašs konkurss lietuviešu folkloras, dejas un mūzikas grupām.
Varšavas Universitātes profesors, muzikologs Tomass Novaks (Tomash Novak):
Pats galvenais, ka festivālu var sarīkot arī krīzes laikā, jo daudzviet Polijā festivāli pazūd finansējuma trūkuma dēļ. jāatzīmē, ka kopš rīkošanas sākuma, festivāls ir ļoti progresējis. Īpaši uzlabojusies folkloras grupu aprūpe. Nevar nepamanīt publikas intereses pieaugumu. festivāls ir izaudzinājis savus skatītājus.
Starptautiskās tautas mūzikas biedrības (IOV) viceprezidents Rikus Draijers (Rikus Draijer): Lietuvieši ir ļoti labi iemācījušies organizēt šādu folkloras festivālu, ņemot vērā, ka šis ir tikai 3. festivāls. Varu droši apgalvot, ka festivālam ir savs stils un līdz ar to sava atpazīstamība starp citiem Eiropas festivāliem. Ja festivāls atver katra cilvēka sirdi, kā tas ir šeit, tad jāteic, ka rīkotāji savu mērķi ir sasnieguši. Nekādus negatīvus momentus neesmu novērojis. Ir nepilnības konkursa tehniskajā nodrošinājumā.
Vilņas Mūzikas un kultūras akadēmijas docente Zita Kelmickaite:
Festivāls Saules zieds ir ļoti mūsdienīgs festivāls. Tas ļoti atdzīvina Šauļu kultūras atmosfēru. Domāju, ka Baltica un Saules zieds nav konkurenti, jo stilistiski tie ir ļoti atšķirīgi.
Baltikai jāmeklē tālāki izaugsmes ceļi un nedrīkst sākt norobežoties no sabiedrības, Lietuvā diemžēl folkloras draugi Baltiku sāk uztvert kā festivālu, kas tikai pašiem.
Festivāla Saules zieds (Saules Žiedas) mākslinieciskais direktors Daris Daknis (Darius Daknis):
Esmu gandarīts par to, ka ir izdevies mūsu festivālu ierakstīt Lietuvas kultūras kartē. Ne jau visam Lietuvā jānotiek centrā (Viļņā). Otrs sasniegums ir tas, ka ārzemju grupām ir radusies pastiprināta interese par dalību. No vairākām valstīm mēs varējām izvēlēties to grupu, ko uzskatījām par labāko mūsu festivālam. Tas ceļ kvalitāti un par to sajūsminās skatītāji.

Saulesdeja 2009

Šonedēļ man bija tas gods vadīt latviešu rituālo deju kursu "Saulesdeja". Starptautiska sadarbības projekta starp Manro–Travel un Biznesa kompetences centru ietvaros Dagmāras Hānes vadībā Rīgā ieradās vairāk kā 20 dejas interesentu no Vācijas un Austrijas.

Nodarbības notika Brīvdabas muzeja Vidzemes sētā un viesnīcā Tigra Priekuļos.

Attēlā:Dagmāra Hāne – Mērena un šo rindu autors.

Četras dienas notika nodarbības, kurās šie cilvēki apguva tradicionālās dejas pašu svarīgāko daļu – rituālās vasaras saulgriežu (Jāņu) un kāzu horeogrāfiskās norises. Pavisam kopā 16 stundu kursā studenti iemācījās vairāk kā 20 dejas rituālus un savas prasmes lika lietā vasaras saulgriežu sarīkojumā Turaidā.

Nedaudz par nodarbību saturu un to raksturojoši attēliem

1. nodarbība Vainaga sakrālā nozīme un ar to saistīties horeogrāfiskie rituāli

2. nodarbība Kāzu rituālās horeogrāfiskās norises. Īpašs uzsvars uz vainaga dancināšanu, svētības došanas un saņemšanas dejām .

3. nodarbība Jāņu rituālās horeogrāfiskās norises. Vissatraucošākā un ģeniālākā deja – Visi ceļi.

Nodarbību beigās visi studenti saņēma Biznesa kompetences centra sertifikātus.

Danči, rotaļas un spēles PEPTā

Vārdu salikums PULKĀ EIMU, PULKĀ TEKU vienmēr saistās ar aktīvu bērnu un jauniešu iesaistīšanos pilsētas vides norisēs, tā iepreicinot rīdziniekus un pilsētas viesus.

Starptautiskais bērnu un jauniešu festivāls – konkurss "Pulkā eimu, pulkā teku", kurš risināsies Rīgā no 7. līdz 11. augustam piedāvās vairākas dejošanas un rotaļāšanās iespējas rīdziniekiem.
Jau 7. augustā Vērmanes dārzā lielus un mazus iepriecinās rotaļas ar festivāla dalībniekiem.

Tautas spēles ieplānotas Stacijas laukumā
Tautas spēlēs varēs piedalīties visu vecumu rīdzinieki.

Nopietnāka dancošana ieplānota Lido atpūtas centrā Krasta ielā.

Tomēr vislielākās iespējas piedalīties dažādu tautu rotalās spēlēs un dančos būs vecrīgā, kad folkloras kopas pastaigāsies pa senajām ieliņām un muzicēs rīdziniekiem un pilsētas viesiem par prieku.

Rīgā muzicēs Mariens Lins no Holandes

Laba ziņa tautas mūzikas draugiem!

Ceturtdien, 4. jūnijā no 19.00 restorānā Pie Kristapa kunga muzicēs holandiešu tautas muzikants Mariens Lins. Viņš spēlēs koncertīnu, ģitāru un buzuki.

Jūs jautāsiet, vai būs arī danči? Tas nu atkarīgs no pašiem. Meriens spēlē arī dančmūziku. Te tālāk teksts, ko Meriens raksta par sevi un savām muzikālajām interesēm.



Te pievienoju vienu videopiemēru no Meriene Tv-kanāla Jutubē.

Kad Frīkari būs Latvijā?

Traks var palikt! Eirovīzijā uzvar dziesma, kuras pavadījumā Frīkari dejo slaveno norvēģu tautas deju Halingu!

Latvijā savā laikā bijušas attīstītas puišu veiklības dejas. Par to liecina etnogrāfiski pieraksti. Jauni puiši dejojuši gan uz skaliem, gan ar vadžiem, gan ar dvieļiem, gan ar citiem dažādiem priekšmetiem un arī bez tiem. Dīvaini, bet skatuviskās dejas jau pailgajā vēsturē (daži dejas pulciņi jau nosvinējuši 60. dzimšanas dienu) mūsu zemes dejas meistari nav pievērsušies puišu akrobātiskām dejām. Vēl jo dīvaināk, ka vienmēr ir bijis zināms trūkums tādu deju, kas sajūsminātu skatītājus ar fiziski varošu izpildījumu.
Nosaukšu dažus piemērus, kur puiši skatuves dejā tomēr varējuši parādīt savu – puišu spēku, nevis būt tikai meitas pārinieki. Viena no pirmajām, kur tas kaut cik izdevies ir U. Šteina horeogrāfija "Vadžu dancis", kas sacerēta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Diemžēl turpmāk skatuves dejas laukā vairs nav daudz veiksmīgu piemēru. Parasti, kad latviešu skatuves dejas pulciņi gribējuši dejot varošas un pat akrobātiskas dejas, tad izlīdzējušies ar lietuviešu Ganu spēlēm vai kādu ungāru deju ar taburetēm, vai krievu skatuves deju ar skomorohu cīņu elementiem.
Varbūt pieminēšu arī savu darīto šajā laukā. Gan kopā ar paša radīto un vadīto folkloras deju kopu Dandari (1980.–2000.), gan arī ar folkloras dejotājiem attīstītas tādas tradicionālās dejas kā Skalu dancis, Soliņdancis un Puišu dancis ar klabekļiem. Pamatā šīs dejas izrādītas ārzemju publikai.
Kāpēc visu šo rakstu? Ierosmi deva norvēģu folkloras šovdeju grupa Frīkari panākumi pašā Norvēģijā un šķiet, ka labu rezultātu var gaidīt arī Eirovīzijā.

Te redzam Frīkaru vadītāja Hallgrima priekšnesums, kur viņš dejo seno norvēģu deju Halingu


Te pievienošu Frīkaru dejas paraugu no viņu vietējās TV izrādes.



Nenokavējiet Eirovīziju un Norvēģijas priekšnesumu!

Vedam danci Lietuvā sauc par Patrepsyni

Pavasaris ir tadicionālās tautas dejas vērtēšanas laiks, kad var skaitīt ieguvumus. Šoreiz Lietuvas aktualitāte – Tautas dejas sacīkstes Patrepsyne 2009 fināls.
Ieguvumi:
1. kuplāks dalībnieku skaits, jeb kā paši leiši saka – jo lielāka krīze, jo visi vairāk grib dancot, tālākie dalībnieki bija mērojuši pat 300 km,
2. audzis dejas līdzjušanas līmenis – jaunieši un bērni dejo emocionāli. Īpaši tas pamanāms vidējā vecumposmā.
3. raitāka konkursa organizācija, jo konkursa rīkošanā iesaistīts zināms studentu skaits, kas brīvprātīgā kārtā paveic daudzus mazos darbiņus,
4. konkursa vadīšanā veiksmīgi iesaistīta otra vadītāja, kam tikai 11 (!) gadi,
5. papildvērtētājs– tāds amats ir kādam izvēlētam konkursa skatitājam, kurš uz brīdi darbojas vērtēšanas komisijā, tādā veidā ļaujot atlasē iekļaut vēl vienu pāri katrā grupā.

Pamanītie nepieciešami uzlabojumi.
Manuprāt lietuviešu dejas sacīkstes rīkotāji ir nonākuši pie tām pašām problēmām, pie kā savā laikā nonācam mēs. Svarīgākā ir tā, ka jaunieši nepietiekami labi pārvalda dejas leksiku – problēmas sgādā ne tikai polkas soļi, bet arī roku turēšana un auguma iznesība.

Pavasaris nāk ar olu dančiem!

Šogad tradicionālās dejas draugi ir sasparojušies. Vairākās pilsētās iedibināti danču klubi, Rīgas danču klubam jauna mājas lapa un vairāki interesanti notikumi vēl gaidāmi:)

Šodien , kad atnācis pavasaris, tam par godu, danči būs Koknesē un Cēsīs.

Kā tad ar olu dančiem? Tas ir īss un pamācošs stāstiņš Lieldienu olu vārītājiem.

Reiz kādā restorānā, kas pašā Rīgas sirdī, bija sarīkota Lieldienu ēdienu izstāde. Es biju uzaicināts par tradīciju zinātāju, kam jāstāsta un jārāda. Dandari, protams, bija par dancotājiem, dziedātājiem un muzikantiem. Pienāk brīdis, kad LTV Panorāmas dīva garā baltā baltā kleitā man prasa pardīt kādu Lieldienām raksturīgu danci. Es piedāvāju seno olu danci – paņemu no lielā groza divas olas sev un divas savai pāriniecei baltajā kleitā. Muzikanti spēlē un mēs dejojam Plaukstiņ polku ar Lieldienu olām rokās. Dejas aizrautībā olas sitam aizvien mīļāk un, kad nāk pēdējais sitiens, tad tās plīst. Izrādās, ka olas ir gan krāsotas, bet nav vārītas un viss saturs nolīst pār daiļās pāriniecies iespaidīgo balto garo kleitu.

Lai šo sižetu neparādītu Panorāmā, restorāna īpašniekam nācās šķirties no laba konjaka, ļoti lielas naudas summas un pirkt jaunu kleitu. Man gan žēl, ka tik labu skatu neparādīja:))

Jauna grāmata tautasdejai un zīmēm

Šveicē, izdevniecībā Metanoia pavasarī nāks klajā jauna grāmata pat tradicionālo deju un senajām zīmēm – Ugunspēdas. Grāmatas autore ir slavenā tradicionālās un sakrālās dejas pētniece, skolotāja un horeogrāfe Marija Gabriele Vosīna. 

Interesanti, ka Marija Gabriele pēc Rasmas Rozītes ierosmes ieradās Latvijā un apmeklēja tradicionālo deju sarīkojumus. Šeit gūtie iespaidi viņu rosināja mācīties latviešu tradicionālo deju, kā arī apmaiņā pret gūtajām zināšanām mācīt mums sakrālo deju.

Te tu redzi gan topošās grāmatas vāku, gan tās saturu latviešu valodā.  Kā redzi, Marija Gabriēle sev talkā aicinājusi arī vairākus latviešu folkloras un valodas speciālistus, tai skaitā Vairu Vīķi Freibergu un šo rindu autoru.

Ja vēlies grāmatu iegādāties, tad nekavējoties dodies uz interneta veikalu, lai pasūtītu savu eksemplāru – grāmatai ir pievienots arī DVD un CD. Grāmata iznāks latviešu un vācu valodā. Latviešu tekstu tulkojumu vāciski veikusi Vinteršeidu ģimene.

Nāk danči Ventspilī!

Ventspils ir sekmīgi pievienojusies to pilsētu pulciņam, kur regulāri notiek tradicionālo deju saviesīga dejošana, ko mūsdienās sauc par dančiem.

Ventspilī līdz ar to viss kārtībā ar pirmo soli!
Izrādās, ka Ventspils pozitīvais piemērs iekustinājis arī citus kurzemniekus:)

Lūk, ko raksta Lija Dunska no Talsiem

Šeit satikušies danču spēlmaņi no visas Latvijas - Talsiem, Cēsīm,laikam arī no Jūrmalas.
Līga (Ventspils danču kluba rīkotāja Līga Reitere) iedeva tādu iedvesmu, ka atbraucot mājās, zināju, ka arī pie mums danči ies vaļā.

Un tā jau arī notika - notiek mēģinājumi, lai apgūtu danču spēli, cik nu ar savām ilgi nespēlētājām rokām iespējams un uz aprīli jau būs pirmais pasākums.

Tomēr, kam lustīgas kājas, tas var doties uz Ventspili. Mūs aicina Līga Reitere!

Lasiet paši Līgas aicinājumu:)

Kater mēneš pēzdigo sestdien Ventiņos Kultūrs centra i danč. Tas i vens lustigs vakriš, kur rōzā polk, muger danc, skroder, garjo danc, žīg, elender, un cits jestrs dančs lec joun un vec, nav no svār va tu nāk vens pats va jem līdz vesel bār, rūm petiek un dancat daba viss. Ka vel ontlig muzikant uzrastes, ta but danč kā pa kāzam. Pesist takt var kurš katers no publik, bet le vilkt ermōņiks un čīgat pijol, vaig patstāvigs muzikants. Tapeic, ja tu padzierd, ka netāļ no Ventiņem i kādz cilēks, kas gatavs spēlet, ta tik pado zīņ. Mēs saštimmes tos danč gabals un raus vaļ uz nebēd.
Atpūt un lustigs prāts i garantets. Pasākums bez maks.
Uz tikšnes!

Dejotāju domas

Tā sanāk, ka dzīvē reti kad ieklausāmies pašu dejotāju viedokļos par dejas konkursiem, koncertiem un svētkiem. Šajā rakstiņā centīšos apkopot dejotāju domas par diviem konkursiem – jaunrades deju konkursu un Dejas festivāla Sudmaliņas Latvijas atlases konkursu. Abi konkursi notika Valmierā – 24. un 25. janvārī.

Paldies tiem, kas savus vērtējumus jau atsūtīja uz draugiem.lv. Ja vēlaties pievienot savas domas, tad varat sūtīt uz ernests.spics@lu.lv vai izteikties šīs ziņas komentāru sadaļā. Sevišķi interesantas ir atziņas par deju kvalitāti un žūrijas vērtējuma "taisnīgumu". 

ROTAĻAS DEJOTĀJU VIEDOKLIS
Šeit ir divu mūsu ilggadīgu dejotāju viedokļi par skati - ceram ka noderēs! Abi viedokļi zināmā mērā izsaka visas Rotaļas domas.
1.viedoklis – Asnate
"+: bija biļetes mums dejotājiem, lai arī varam skatīties koncertu, bija skaidra shēma, kur ģērbties un cikos, tīri teorētiski;
"-" tikai kultūras nams nav piemērots tādām masām, jo praktiski ģērbties nav kur, sēdi uz grīdas foajē velc zeķes un pin matus, kamēr ap tevi staigā parastie skatītāji Rotaļa, kas piedalījās ar 7 dejām, kuras, skaidrs, ka nedejo tikai 12 pāri, bet uz pusi vairāk cilveku, tika mēģināta satilpināt piesmakušā telpā uz 20 krēsliem.
Turklāt, telpa atrodas 3. stāvā - tā tīri lai 2 deju starplaikā, paspētu gan līdz turienei nokļūt, pārģērbties un vēl atkļūt atpakaļ....
2.viedoklis – Renārs
Man vispār ir jautājums, kāpēc šāds pasākums ir jārīko ik gadus Valmierā?
Tāpat 90% no dejotājiem ir Rīgas kolektīvi.
Protams, autobusam ir savs šarms, bet nekas cits, kā Valmieras Kultūras namam pieguļošo tirdzniecības vietu biznesa stimulēšana tur nav.
Mierīgi varēja rīkot VEFā ar tam sekojošu balli.
Tas vairāk par organizatorisko pusi. Ar žūrijas vērtējumu mēs esam apmierināti!

BRAMAŅU DEJOTĀJU VIEDOKLIS

Daži.viedokļi–Lana V., Kristīne B., Ilze F., Ilze L., Elīna Š.

No skatītāja viedokļa (it sevišķi žūrijai) tik daudz deju vienkopus vienā dienā ir grūti novērtēt. Protams, vairāk paliek atmiņā "ziņģu" dejas vai arī tās, kurām ir populāras mūzikas pavadījums.
Kopsummā man patika.. nebūs vietas, kur sarakstīt visu labo.. gan balle, gan žūrija, gan koncerts kopsummā, skatuvei ne vainas! Varu nosaukt dažus mazus mīnusiņus...
1. mēģis 9:30, bet jādejo 15:30.. tā nīkšana, varbūt organizēt savādāk!
2. varbūt tiešam par daudz vērtējamo deju un žūrijai grūti objektīvi vērtēt!
3. man likās interesanta ideja, ka derētu ieviest nominācijas... citādi kaudze pateicības rakstu, bet ta bezpersoniski... bija dažas dejas, kas īsti neatbilst tautas dejai, tāpēc nedabūja nekādu vietu, bet deja taču laba... vai arī otrādi.. noteikt, kas ir tautas deja... jo kā var salīdzināt tolku ar Laura Reinika dziesmu..
4. Personīgi man likās dīvaini, ka Dancis dejoja arī BC grupā un dažs labs, kas galīgi nevelk dejoja AB...
Bet nu vispār.. organizatoriem visu to labāko!
man patika viss. vienīgi, ka A grupai bija jagaida telpas -tas ir- mums ātri tās bija jāatbrīvo
man liekas ka arī interesanti būtu vērtēt pa kategorijām pēc dejas stila.
Pie minusiņiem varu minēt divas lietas:
1. man nepatika skatuves gaismas, precīzāk sakot viena vienīga gaisma, kas tur bija - baltā. Pirmkārt, tā žilbina acis dejojot. Otrkārt, baltie tērpi izskatās nepamanāmi.
2. nepatika, ka neesi vēl nokāpis no skatuves, bet jau cits kolektīvs, gaida, kad varēs tikt ģērbtuvē iekšā.
Ieteikums varētu būt, ka to skati varētu sadalīt vairākās dienās, lai nav tā garā nīkšana dejotājiem un arī žūrija arī dabūtu atpūsties!

Bet, protams, tam ir arī savi mīnusi (kādam no žūrijas nākošajā dienā var nebūt vairs labs garastāvoklis), bet varbūt derētu padomāt par to organizatoriem...Viss bija ļoti jauki un forši noorganizēts!

Tik jā, tas pats, visu deju stili bija samesti kopā "vienā maisā" un tad nezinu, cik objektīvi to visu var tā novērtēt... Un ja būtu tādas nominācijas, tad gan žūrijai nāktos nedaudz vairāk pasvīst, bet toties dejotājiem būtu, iespējams, lielāks stimuls pacensties priekš kāda titula.

Īpašais  viedoklis  – Katrīna T.

Mans, Katrīnas, viedoklis - mazliet citādi jāmēģina atrisināt dejotāju nīkšanas problēma, jo tas nevajadzīgi atņem spēku un noskaņojumu kaut ko darīt. Manuprāt, būtu jābūt stingrākiem noteikumiem, lai nav dejas pie Laura Reinika mūzikas un, manuprāt, prātīgāk ir sadalīt dejas nevis pa līmeņiem A, B, C, D utt., bet labāk sadalīt pēc dejas rakstura. Nu piemēram, Zalktim Ragana, Raganele bija ļoti laba deja, horeogrāfija, kā arī tradicionālais danča pamatsolis saglabājies, bet augsto vietu ieņem nevis šī deja, bet Vecais taizels, kur īsti nav horeogrāfijas... nu neizskatījās pēc smaga darba. Nu tātad vismaz dejas, kas nav uz tautas mūzikas, būtu jāliek citā kategorijā.
Un dejām, kas ir gana labas, kaut netiek pie godalgotas vietas vajadzētu kādu nomināciju vai ko tādu, tas būtu ļoti interesanti. Kā arī pēcāk varbūt vajadzētu informāciju, kas katram kolektīvam bija labi, kas slikti, pie kā vajadzētu piestrādāt.
Bet pasākums ir ļoti apsveicams un ļoti patika, ka bija balle gan rezultātus gaiot, gan pēc tam. Jauka iespēja nosvinēt!

LĪGO DEJOTĀJU VIEDOKLIS

1. viedoklis – Egils T.

Par Līgo viedokli visumā neņemos atbildēt, bet pozitīvs tas nav, un ne tikai par šo skati, bet par komisijām un tās vērtējumiem vispār. Lielā mērā tas tāpēc, ka nekad nav skaidrs, par ko tāds vērtējums mums, par ko citiem ... un rodas varbūt arī nepareizi secinājumi un spriedumi. Tie pārvēršas emocijās un rada nevajadzīgas diskusijas un citu "noriešana" ...
Bet arī es esmu novērojis šo 25 gadu laikā kamēr dejoju Līgo, ka vērtējumi skatēs bieži vien ir ne visai objektīvi, tiek ņemti vērā horeogrāfu uzvārdi, personīgās attiecības un kaut kādas kolektīvu hierarhijas. Tas ir skumji, un mani neviens NEPĀRLIECINĀS, ka tā tas NAV!!!!:(
Šajā skatē nu galīgi nesapratu "Rīga dimd" zemo novērtējumu ... nesapratu! Bet nu mēs esam pieraduši, ka neatzītās dejas nereti kļūst par gada populārāko deju, un tas mums ir galvenais, ka nevis punkti skatē nosaka vadītāju izvēli uzstādīt savā kolektīvā vienu vai otru deju, bet gan vadītāja un dejotāju sirds, kas jūt un acis, kas redz.

Nu tā īsumā. Katrā ziņā viss sliktais ātri aizmirsta, ik pa laikam varbūt jūtas uzbango, bet nenodara ļaunumu:)))

2.viedoklis Aija A.

Manā izpratnē, brīdis, kad uzkāp uz skatuves šajā pasākumā dalībniekam ir koncerts, vismaz man, jo dejotāja uzdevums ir pasniegt horeogrāfiju, tīrus deju soļus un emocionālo stāstu, ko muzikālā un horeogrāfiskā kontekstā nepieciešams sasniegt.Un tāds taču ir katrs koncerts?!

Ar organizatoriskām nepilnībām saskarties nenācās. Viss notika secīgi, protams, deju apjoms bija liels, taču iejūtoties vienkārša skatītāja lomā un nekļūstot par kritiķi, kas izmanto mazliet citu skatu punktu nekā skatītājs, kas nav saistīts ar deju pasauli, skatāms bija katrs priekšnesums, un pa vidu tam visam vēl ir pusdienas, sarunas pa telefonu vai kas cits.

Esmu neitrāla gan vērtējot žūrijas darbu, gan redzētās horeogrāfijas, jo uzskatu, ka jebkurš viedoklis pie jebkādas vērtēšanas ir subjektīvs. Šī subjektivitāte var dažādi gan izpausties, bet princips ir vienots: patika/nepatika, sajutu/nesajutu.

Manuprāt, šim konkursam ir divi idejiski atšķirīgi mērķi: 

Žūrijai noteikt veiksmīgākās horeogrāfijas, akcentējot to horeogrāfu labi paveikto darbu.

Piedāvāt „modes lietas”, ko šogad sniedz jaunrade, lai pulciņi papildinātu savu repertuāru.

Ieguvēji un gandarīti var būt visi, kas sasnieguši kaut vienu no šiem mērķiem, gan tie, kurus atzinīgi novērtēja, gan tie, kuru horeogrāfijas pēc kāda laika dejos daļa Latvijas pulciņu.

ZALKŠA  DEJOTĀJU VIEDOKLIS

1. viedoklis – ZANE (JAUNAIS ZALKTIS)

Viss sākās ar mūsu ierašanos Valmierā ap 10:00 un iekārtošanos nakstmītnēs. Tālāk devāmies uz mēģinājumu Jaunrades skates norises vietā, Valmieras k/n. Tur mūs diezgan laipni sagaidīja pasākuma organizatori un laipni norādīja, kur atrodam mūsu kolektīva ģērbšanās telpa. Telpa bija atvēlēta mums vieniem pašiem. Telpa bija garena, taču ne pārak plata un tajā nebija daudz vietas. Tomēr visiem kopā šajā telpā bija diezgan jautri, jo rindas pie gludināmā dēļa bija garas. 

Tālāk sekoja īsais mēģinājums, kura laikā bija jāapgust Valmieras k/n plašā skatuve. Jau mēginājuma laikā mūsu deja „Nāc, sēdies manā dirižablī” izpelnijās nedaudzo skatītaju sajūsmu. Un pēc mēģinājuma devāmies gatavoties Jaunrades deju konkursam. Un ātri vien pienāca mūsu kārta uzstāties. Deja „Es iebēgu aliņā”- vienkārša, mīļa deja. Nelieli skatītāju aplausi, taču prieks par labi nodejotu deju ir īss, jo jāgatavojas nākamajam uznācienam. Mūsu otra jaunrades konkursā rādāmā deja bija „Nāc, sēdies manā dirižablī”. Linu tērpi, meiteņu interesantās frizūras un fantastiskā lidojuma sajūta, kas rodas dejas laikā. Tiešām nezinu, kas no visa nosauktā visvairāk iepatikās skatītajiem, taču jau kādu brīdi pirms dejas beigām, ovācijas un aplausi zālē bija vienkārši nepārspējami!!! Arī mūs pašus nodejojot, ilgi lidojuma sajūta nepameta, laimes sajūta bija ilgi. Vienīgi mūs mazliet sakumdināja tas,ka skates beigās kāds kolektīvs dejoja deju uz mūsu Dirižabļa mūzikas. Arī žūrija mums labvēlīga nebija, un tikām vien pie Atzinības raksta. Žūrijas vērtējums mums bija liels pārsteigums, jo skatītaju ovācijas, deju horeogrāfu Jāņa Ērgļa, Jāņa Purviņa un citu teiktie labie vārdi par deju plūda visa turpmākā vakara un arī visas nākamās nedēļas garumā. Un visbeidzot, mūsu lielākais ieguvums jau arī bija pati dejas laikā piedzīvotā lidojuma sajūta, skatītāju ovācijas un mūsu Artas un „Zelta Zalkša” mums veltītie labie vārdi  pēc koncerta. 

Sudmaliņas sākas Valmierā!

Starptautiskais dejas festivāls Sudmaliņas savu gaitu sāk ar skati Valmierā.  Skates uzdevums atrast deju programmas, kuras festivālā verētu pārstāvēt mūsu valsti. Deju pulciņi ir sagatavojušī 13 programmas un ar divpadsmit no tām šodien (25. janvārī) bija tā laime iepazīties arī man. Lūk iespaidi un pārdomas, kas radās tieši skates laikā 25. janvārī no 13iem līdz 18iem. Pasākumu rīkoja Nemateriālās kultūras mantojuma valsts aģentūra kopā ar Valmieras kultūras centru.

Noteikti jāpiemin, ka dejotāju piedāvātās programmas vērtēja "barga" žūrija. Lūk kādi viņi izskatījās pēc dejas mākslas baudīšanas.

Tagad par katra deju pulciņa piedāvāto programmu.

1. Rīgas Austris ar programmu Kad darbiņu padarīju, tad priecīgi padzīvoju

Dejo aizrautīgi, izteikti skatuviski, bet gaumīgi. Dejotāji labi motivēti un "strādā" ne pa jokam. Jauks pārsteigums bija solists – atraisīts spriguļu sitējs, kurš prata izvilināt skatitāju smaidu jau ar savu neviltoto un aizrautīgo attieksmi pret šo deju. Programmā, kas risināta kā deju virkne (svīta), iekļautas vecmeistaru Sūnas un Šteina dejas. 

2. Krustpils Delveri ar programmu Saule gaida mēnestiņu, jūras krasta maliņā

Kopa izmanto paralēlu darbību – vienlaikus ar skatuves deju priekšnesumiem tiek izspēlēta ainiņa "iz zvejnieku sadzīves", kurā varam vērot patriarhālās ģimenes modeli mūsdienu variantā – tirāns vīrs un iejūtīgā, maigā dvēsele, kas cieš ar viņu un no viņa. Diemžēl ainiņa, kas sākumā bija daudzsološa, pamazām zaudē skatītāju uzmanību, kaut kas jāskatās un tad skatītājs skatās deju. Ko tad mums piedāvā Delveri? Jūras tēmas atainojumu mūsdienu latviešu horeogrāfu – Mūrnieces, Skutānes, Skujas, Ērgļa un Purviņa skatījumā. 

Beigu daļā no aizkulisēm atkal atnāk zvejnieks, kā no tāljūras brauciena, ar lielu koferi, izdala dejotājām trejdekšņus un savai saimniecītei ne to vien – tautiska idile:)

3. Rēzeknes Dziga ar programmu Večerinka Latgalē

Kapelas pavadījumā (vad. G. Igaunis), latgaliešu skatuves dejas šķiet tuvākas folklorai. 

Programmu saplūdina bez izņēmuma viena horeogrāfa I. Dreļa horeogrāfijas. Pat Ilmārs ir klāt –  gan sit bungas, gan sauc Rozentovas kadriļas gobolus Pyrmais, Ūtrais....

Programma lēni un smagnēji uzņem apgriezienus, tā nepiesaista no pirmās minūtes, kā tas parasti pierasts, sagaidīt no latgaliešiem un Dzigas īpaši. Tikai 3. dejā – Vingerkā dejotāji ir atdzīvojušies un arī publika iesilst. No šī brīža viss rit kā pa svīstu. Horeogrāfs Dreļs ne tikai spēlē bungas, bet arī teicami dzied alus dziesmu, ko pats pārvērtis dinamiskā dejā. Ir skaņas un attēla "spiediens", ir! Beidzamā deja  Kūmas jau iet uz pilnīgu publikas sajūsmināšanu. 

4. Garkalnes Greizie rati ar programmu Agrāk un tagad

Ansamblis piedāvā 19.gs. sadzīves deju virkni. Sagadīšanās rezultātā pirmā deja ir Vingerka, ko nupat skatījāmies Dzigas dejojumā. Varam salīdzināt, kā divas kopas dejo vienu un to pašu deju un salīdzinājums ir par labu Dzigai. Tiesa, sadzīves dejas fragments parādās tikai katras dejas iesākumā, jo horeogrāfe iecerējusi skatuviskās dejas ievadu ar tradicionālās dejas padancāšanu plāniņa vidū.  Izrādās, ka tāda ir iestudējuma iecere – iezīmēt tradicionālās dejas sākotni, tad horeogrāfa mēģinājumu "uzlabot tautu". Beigu daļā tomēr dejotājiem izdodas pārliecināt skatītājus par sava piegājiena pamatotību un viņi tiek atalgoti dāsniem applausiem. Žēl tikai, ka tradicionālā deja tiek nostādīta avota stāvoklī, bez attīstības sava žanra ietvaros. Šāds režijas  paņēmiens Latvijā parādījās pagājušā gadsimta 80 gados un līdz šim biju domājis, ka tas aizgājis ar kopā ar laiku. 

5. Limbažu Jampadracis ar programmu Jampadracis danci ved

Jampadracis dejo tās dejas, kuras pašiem patīk. Tas ir jūtams dejotāju attieksmē un pat ļoti  pieņemams. Kam gan interesē skatīties, ka dejotāji dejo to, kas nepatīk pašiem. Visvairāk, jūtams, patīk Tōļi dzeivoj muna meiļō, Daugeles horeogrāfijā. Tomēr tas nenozīmē, ka visam, kas patīk pašiem, jāpatīk arī skatītājiem. Laikam arī skatītāji to zina. Beigās gan aplausi ir pieklājīgi un tas tiek panākts ar šlāgerdanci. Skatītāji applaudē Paula mūzikai un dejotāji īpaši netraucē tai. Produkts nav slikts, tas adresēts  pašmāju publikai.

6. Saldus Kursa ar programmu Bij man vienas rozes dēļ

Izņemot vienu deju, visa programma ir vienas horeogrāfes – I. Freibergas darbs. Simpātiska, nepretencioza attieksme. Stils starp  skatuviski tautisko un folklorisko. Piemēram, meiteņu deja ir tuvāk tautiskam stilam, puišu – tuvāk folkloriskam stilam utt. Labas idejas un dejas, bet stila nepabeigtība rada iespaidu, ka arī dejas vēl ir nenobiedušas. Visvairāk nobriedinātā deja ir Sēju, vēju, ko dejo puiši. Pēdējā, deja, kurai citas horeogrāfes ir krietni pabeigtāka. Teicams šovs (tas par pēdējo deju), bet kopumā viss vēl studentu etīdes līmenī.

7. Rīgas Līgo ar programmu Jāņu nakti gunis dega

Divu radošu mākslinieku – J.Purviņa un S. Grīnbergas savienība izskatās cerīga. Vispirms jau neapšaubāma kvalitāte ir Sniedzes mūzika, kas ir tik pārliecinoša un noskaņojoša, paņemoša un dodoša, ka horeogrāfam ir ko turēt līdzi. Sākumā rodas iespaids, ka horeogrāfam grūti iet, bet tad drīz izgaist šis maldīgais iespaids. Deja ir ne mazāka vērtība kopēja sinkrētiskajā būtībā, kā mūzika. Šis uzvedums ir saliedēts muzikāli horeogrāfisks veidojums un tāds viņš ir ārpus visiem citiem šajā skatē piedāvātājiem uzvedumiem. No rituāla, kurā meitas mazgājas rasā dejā Rasa , līdz orģijai dejā Kura sieva, kura meita un no liriskas noskaņas dejā Papardīte uzziedēja līdz plašuma un vērienīguma sajūtām, kādas pārņem skatītājus beigās. Un nekādu šlāgerdanču, tīra meditācija par Jāņu dziļāko būtību. Ārvalstu skatītājiem patiks, bet prasa skatītāju iepriešēju sagatavošanu.

8. Garkalnes Ritenītis ar programmu Mūsu piecstāvu pilsēta

Pārsteigumi seko viens otram. Roka un īru tautas dziesmu pulsācija nu jau mūžīgajā Ačkupā vijās ar čigānu, žīdu, lietuviešu un krievu motīviem. Par ko ir runa? Par mūsu Rīgu. Iļģu mūzika un Ritenīša horeogrāfu – Mažānes, Koroļkēvičas un Ladigas veikumu. Skatītājiem sevišķi patīk stalts latviešu puisis ielas pārdevēja tērpā. Interesantas pilsētas sadzīves ainiņas piedāvā arī vairāki citi tēli. Man visvairāk pie sirds ir divas mazas meitenītes (apm 5 g.v. katra), kas labi iejutušās sociāli neaizsargātāko latviešu tautības slāņu tēlā – īsāk sakot, tēlo mazas un palaidnīgas ielas bomzenītes. Šim ansamblim vissiltākie applausi.

9. Daugavpils Sābri un Atbalss ar programmu Vedību danči supratkās

Šī programma šķiet ar vislabāko pamatojumu folklorā. Vienīgajiem viņiem piedalās divu paaudžu dejotāji. Visām dejām ir viens autors I. Mironovs. Sirsnīga attieksme it visā, bet vissirsnīgāk dejo kopas Atbalss dalībnieces. Ne tik veiksmīga ir deja ar grožiem, labu ideju neatbalsta izvēlētais mūzikas materiāls.

10. Rīgas Zalktis ar programmu Bij man vienas meitas dēļ

Baltais zalktis, tā var nosaukt šo stilistiku, ko piedāvā šī lieliskā deju grupa un viņu horeogrāfe A. Melnalksne. Interesanti, ka horeogrāfe izmanto, gan savas kursabiedres S. Grīnbergas mūziku, gan A. Mielava un kopas Ceiruleits tautas mūzikas interpretācijas. Programma tiek nodejota un noskatīta vienā elpas vilcienā. Programma lieliska, humorpilna un aizkustina līdz asarām!

11. Ķekavas Zīle ar programmu Jāņu diena lepni nāca

Te ir kaut kas pazīstams no manas bērnības un jaunības – tādus uzvedumus ar pantiņu deklamēšanu, lielām papīra puķēm, vainagiem,  alus kanām un nacionāli romantiski piesātinātu stāju esmu redzējis daudz un dikti. Vai šoreiz izdosies mani pārsteigt un iepriecināt? Ar blakus sēdētāju M.A. mēģinam atcerēties, kurš kurā gadā ko tādu pirmais ir redzējis. MA. saka, ka viņa jau 1960. gadā, es esmu tādās domās, ka piecdesmito gadu vidū, kad Latvija Jāņu dienu rādīja Maskavā, lielā festivālā (pēc tam uzreiz padomju bosi Jāņus aizliedza svinēt vispār). Tad dejotāji sāk dejot Viļānu Susekli un mūsu aprēķi ir sajukuši. Viļānu Susekli taču es pierakstīju tikai 1981. gadā. Tātad šāda programma nav 60 gadus veca;) Tomēr to tautai labāk nerādīt. Ko var zināt, varbūt atkal kāds aizliedz svinēt Jāņus. Var teikt, ka šīs programmas koncepts (nacionāli romantiska stilistika savienojumā ar galēju dekoratīvismu, kā arī naturālisms) ir godam savu mūžu nodzīvojis un nebūtu velkams ārā. Režisoriska neveiksme tomēr neatceļ pašu dejotāju artistiskumu un aizrautību. Īpaši spilgti tas redzams Pirts dancī (J. Ērgļa hor.).

12. Rīgas Zelta zalktis ar programmu Mūsu ziema

Izrādās Artai Melnalksnei ir jau divi Zalkši. Tas, kurš dejo dejas par ziemas tematiku raibos tērpos ir Zelta Zalktis un tas, kurš dejo baltos tērpos dejas par Dirižabļiem, ir vienkārši Zalktis. Pašiem viss skaidrs un saprotams. Es arī jau sāku atšķirt, jo ir vēl viena atšķirība –  Zelta Zalktis dejo visas dejas ar Sniedzes Grīnbergas mūziku, bet parastais Zalktis tikai dažas. Katrā ziņā ir tikai ļoti grūti pateikt, kurš Zalktis ir labāks? 

Varbūt tomēr šis, jo te ir vairāki jauninājumi – piemēram, deja velteņos un skrituļslidās. Neskatoties uz tādu ekstrēmu jaunradi, programmai ir ticat, neticat, bet meditatīva noskaņa. Protams, ka Sniedzes mūzika ir tās meditācijas pamatā.

Rezumējums! Profesionālu iespaidu atstāj  abi horeogrāfu Purviņa un Melnalksnes darbi, kas veidoti kopā ar Grīnbergu. Mūzikas un dejas stilistikas dēļ šie uzvedumi pemēroti slēgtām telpām, jo noskaņas radīšanai nepieciešam īpaša gaismas partitūra.  Visi uzvedumi var būt un var arī nebūt derīgi festivālam. Visos uzvedumos ir vietas un lietas, ka ir diskutablas.  Tas tāpēc, ka 1) reti kurām uzvedumam ir skaidra mērķauditorija, 2) vēl mazāk ir skaidrs, ko tieši autori centušies pateikt un vai viņi to ir pateikuši saviem dejotājiem, 3) diezgan bēdīgi, ka nav iesaistīti muzikanti (izņemot 2 uzvedumus), 4) uzvedumus gandrīz neviens nevada, ja neskaita ierakstīto mūziku (izņēmums ir Dziga, un Ritenītis).

Piezīme! Oficiālie rezultāti būs zināmi NKMVA mājas lapā.