Inta Balode nopublicē nelielu apskatu par tautiskās dejas stilistikas un kultūras īpatnībām salīdzinot ar laikmetīgo deju un nepaiet ne mēnesis, kad tautiskās dejas pasaule sāk šūmēties. Par ko tad runa?
Vasarā izdejotie Rīgas svētki (Ķīpsalas hallē) varbūt paliktu tikai dejotāju un skatītāju atmiņās, kā arī foto un video pikseļos, ja ne vēlēšanās tomēr tautiskajai dejai panākt nedaudz lielāku publicitāti.
Viss uzšūmējās, kad tautiskās dejas draugi pamanīja portālā delfi pārpublicēto Intas Balodes rakstu:
Skatuviskā tautas deja – kolektīvisma atliekas un latviskais gars
Raksts gan sākumā publicēts īpaši laikmetīgajai dejai veltītā tīmekļa žurnālā
www.journal.dance.lv
tomēr tur tas nav izpelnījies dejas draugu ievērību (spriežot pēc tā, ka tur nav neviens atstājis komentārus).
Toties delfos komentāru ir pietiekami un visi samērā kritiski vērtē I. Balodes rakstu. Piemēram:
Dejotājs, 26.09.2011 23:21
Kritika ir vajadzīga lieta, jo tā palīdz attīstīties. Diemžēl, šajā rakstā minēto ir grūti nosaukt par kritiku. Daļēji var piekrist par svētku ieceri, bet ko var gribēt, ja svētkus taisa vieni un tie paši cilvēki, jo citi nav pieteikušies...
šausmīgi tukšs raksts, 01.09.2011 00:10
t;a ar;i nav skaidros, ko īsti autore gribēja pateikt....
Baiba ne no Nīcas, 06.09.2011 17:20
Piedodiet, bet lasīju un lasīju rakstu, domāju, ka tūlīt jābūt kādam atrisinājumam (tam, ko autore vēlas pateikt), bet te uzreiz beidzās.. ir nogrieztas beigas vai tā tam arī bija jābūt?...
nu fuj, 07.09.2011 21:31
...diemžēl, lasot rakstu, sajutu kompetences trūkumu un grūtības formulēt savu viedokli līdz galam! vairāk prieka un poztīvisma!!!..un tādā garā vēl biškiņš.
Kā redzams, tautiskās dejas draugi jūtas aizskarti, ka tiek kritizēti par to, ka kopj šo dejas lauciņu, jo rakstā tiešām ir aizskārums tādiem šī stila tipiskiem paraugiem kā tautu meitas vizuālais tēls, ko simblizē arī piepītās mākslīgās bizes u.c.
Bez tam bez aplinkiem ir pateikts, ka koncerts ir bijis vienmuļš un laikam pat garlaicīgs.
Neskatoties uz sākušos kašķi, gribu uzsvērt, ka pats fakts, ka kāds kaut ko uzraksta par tautisko deju jau ir ievērības cienīgs notikums. Taču atcerēsimies, kalielākie rakstītāji par šo tēmu ( H. Sūna un E. Tivums) jau guļ smilšu kalniņā :(
Beigās vel arī mans komentārs (he he citēju pats sevi)
zemunde, 26.09.2011 01:25
Kopumā autorei sanākusi atzīstama tautiskās dejas kritika. Jābrīnās, ka tautiskās dejas aizstāvji nav vēl sarosījušies un nedod pretī ;) Laikam vajadzēja asāk pret spalvu paglaudīt.
Jāprecizē tikai dažas lietas...piemēram, tautiskā deja noteikti ir vecāka nekā rakstā minētie 60 gadi ar astīti, jo pirmie mēģinājumi Latvijas teritorijā dejas valodā atainot tautiskas ainiņas tādās formās, kā mēs tagad redzam tautisko kolektīvu priekšnesumos, attiecināmi uz 1. Pasaules kara laikiem, bet solo dejas uz skatuves tautiskā raksturā dejoja jau 19. gadsimtā.
Tādu sīku neprecizitāšu rakstā ir vairākas.
Tomēr ne jau neprecizitātes gribu izcelt.
Svarīgāks ir tas fakts, ka sabiedrībā ir vajadzīga diskusija par tautisko deju un te nu autorei liels paldies par 1. soli diskusijas virzienā:)
