Pēdējos sešos– septiņos gados novērojama parādība, ka stilizētās dejas pārstāvji sava dejas mākslas žanra apzīmēšanai uzstājīgi mēģina lietot nosaukumu tautas deja.
Piedāvāju palasīt, par ko speciālisti vienojušies pasaulē, starptautiskā līmenī. Definīcijas atbilstoši UNESCO apakšorganizācija CIOFF izstrādātajiem kritērijiem:
1) TAUTAS DEJA (folk dance, traditional) = tradicionālajai kultūrai piederoša sadzīves dejas daļa, kuru sauc arī par etnogrāfisko deju, tradicionālo deju, folkloras deju, autentisko deju. Tā nav horeogrāfu stilizēta. Latvijā Ansis Bērziņš, lai atšķirtu tās dejas, kuras dejo danču klubos, ierosināja lietot terminu danči. Tomēr danči ir tikai neliela daļa no tautas dejas bagātā pūra – LFK fondos glabājas vismas 25 000 horeogrāfskās folkloras vienību.
2) TAUTISKĀ DEJA (elaborated folk dance) = skatuves mākslas žanrs, kur tautas deja ir gan pašu dalībnieku pārveidota, lai piemērotu skatuvei, kā arī profesionālu horeogrāfu pārveidota. Latvijā tādas dejas sauc – apdares, tautas dejas apdares, tautiskās dejas, laukuma dejas u.c. Šādas dejas, to vienkāršās uzbūves un zemā nosacītības sliekšņa dēļ ir piemērotas laukuma horeogrāfijām, noteikta veida dejas un folkloras festivāliem. Tautiskā deja stāv pa vidu starp tradicionālo tautas deju un stilizēto skatuves deju.
3) STILIZĒTĀ DEJA (chooreografed dance, folk-balet utt.) = Latvijā plaši izplatīts skatuves dejas mākslas žanrs. Laikam tādēļ tam ir daudz nosaukumu – tautas skatuviskā deja, stilizētā deja, skatuves deja, folkbalets, tautiņdeja, jaunradees deja utt. Kā likums, deju stilizācijas veido profesionāli horeogrāfi, izpilda amatieru pulciņi un profesionālu dejotāju trupas. Par stilizētu deju to sauc tāpēc, ka tās izejmateriāls, kas var būt un var nebūt kāda tradicionālā tautas deja, ir izmantots, lai veidotu noteikta stila jaunrades dejas.
Vēsturiska izziņa:
Jāpiezīmē, ka šīs definīcijas tika izveidota XX gadsimta 70 gados, kad pasaulē parādījās pirmie mūsdienu folkloras festivāli. Sākumā folkloras festivālos pedaljās folkloras un deju pulciņi, kas dejoja dažādu stilu dejas. Drīz vien kļuva skaidrs, ka visi iegūs, ja festivālui precīzāk pozicionēs savu izvēli – kādas stilizācijas pakāpes kolektīvus aicināt, lai arī skatītāji zinātu, kas viņus sagaida.
Tāpēc, lai nošķirtu folkloras festivālus pēc žanra, stilizācijas pakāpes un citām iezīmēm bija nepieciešams noteikt tradicionālās dejas stilizācijas pakāpi. Latvijā 1982. gadā par to pirmais rakstīja muzikologs Arnolds Klotiņš.(laikraksts Literatūra un māksla 1982.g. oktobris)
No comments:
Post a Comment