Monday, October 27, 2008

Gatves deja – dejotāji, skolotāji un novērotāji

Patīkami pārsteigts par to, ka skatuves dejas grupas dejo tradicionālu tautas deju, tomēr ievēroju, ka daudzi sabiedrībā pazīstami un cienījami cilvēki nedejo, bet vēro šo deju no malas – tapat kā es:) . nenoslinkoju un pajautāju – kāpēc cilvēki dejo/nedejo/vēro un ko ir ievērojuši?

Izrādās, ka daudzi deju skolotāji dejoja līdzi saviem audzēkņiem. Slavējami!

Sunday, October 26, 2008

Atsauksmes par Gatves deju

Tīmeklī un ļaužu prātos 25. oktobra notikums – Gatves deja Rīgas centrā  nu virmo ar lielu spēku un, ticu, virmos, kamēr vēl būs dzīvi cilvēki, kas dejoja un bija liecinieki, līdzjutēji un tiesneši. Tā Youtube kanālā jau ir pirmie video un manu uzmanību pievērsa LailaIr video, kur redzams paties dejas prieks tūlīt pēc tam, kad nodejota Gatve. te var šo skaisto brīdi noskatīties un tas liecina, ka Gatves deja atstājusi tik lielu iespaidu, ka jaunieši turpina dejot arī pēc oficiālās daļas beigām :) LABOJUMS! Izradās, k Nv tik oši kā domāju...dejotāji iesildās pirms Gatves dejas oficiālās daļas:(

Vēl manu uzmanību pievērsa Indras Filipsones komentārs Apollo ziņu kanālā. Arī to te ievietoju:







Saturday, October 25, 2008

Gatve Rīgas centrā


Šodien ir laimīgākā diena manā dzīvē – Rīgas centrā lieli un mazi dejo vienu no skaistākajām mūsu tautas dejām – Gatvi. Sākumā pat nenoticēju – domāju, ka skatuves dejas draugi izvēlēsies Gatves dejas horeografēto versiju, jo tā taču ir kultūras produkts, bet etnogrāfiski pierakstītā deja ir daļa no rituāla (Gatves deju dejoja kāzās, bērēs, Jāņos un citos dzīves un gadskārtu svētku svarīgos brīžos).

Te būs mirkļi, kuros redzami cilvēki, kas turpmāk varēs palielīties, ka 2008. gada 25. oktobrī piedalījušies Pasaules rekorda uzstādīšanā – visgarākā dejas virkne!

Tuesday, October 21, 2008

Piemiņai

Miris dejas skolotājs Juris Kaprālis (1936–2008). Vieglas smiltis!

Savā laikā mācījos pie šī izcilā vīriešu dejas speciālista, kurs izglītojis daudzus teicamus dejotājus Latvijā un citviet.
No nodarbībām LVK Horeogrāfijas nodaļā atceros profesora Kaprāļa nodarbības, kā tādas, kurās valdīja darbīga un lietišķa noskaņa. Pēc vina nodarbībām jutos piepildīts un pacilāts, kā arī jāpiebilst, ka nejutu kādās muskuļu grupas pārlieku noslodzi. Te jāsaka, ka ļoti daudzi dejas skolotāji tad, kad mācījos dejot, neprasmīgi dalīja slodzi, kā rezultātā, pēc nodarbības dažas muskuļu grupas bija pārslogotas un sāpēja, bet citas bija stīvas no kustību trūkuma. Juris Kaprāalais bija teicams vīriešu solodejas un dueta speciālists. Labi atceros dueta nodarbības, kurās viņš mācīja kā pareizi jāsatver un jāceļ partnere.

Te pievienošu Jura Kaprāļa atmiņas par mūsu kopīgo skolotāju Hariju Sūnu. Atmiņas publicētas LU Etniskās kutūras centra mājas lapā.

Thursday, August 28, 2008

Kam tā deja vispār der?


Sadarbībā ar Rēzeknes Augstskolu piedāvāju dejas pamatu nodarbības cilvēkiem, kas ikdienā dejas valodu var izmantot darbā ar bērniem un jauniešiem. Tā 27. augustā Valmieras Vindā uz nodarbību bija pulcējušies tās puses interešu izglītības skolotāji. Nodarbības gaitā apguvām: 1) dejas valodas pamatus, 2) ziemas periodā aktualizējamos pirmtēlus un masku izmantošanu svētkos, 3) pāru dejas nozīmi, 4) praktiskās iemaņas dejas vadīšanā un iemācījāmies dažas dejas.

Videopiemērā redzams, kā kursanti mācās vadīt dejotāju virkni.


Paldies Ivetai Dukaļskai par piedāvāto iespēju!

Wednesday, August 13, 2008

Kā viņi dejo!

Noskaties šo, pat, ja tu esi tikai iemaldījies manā emuārā.

Friday, July 25, 2008

Kristīnes dancis/ vārda dienas sveicieni!

Līdz ar Kristīņdienas atnākšanu gribu izstāstīt visām šī skaistā vārda nesējām vienu dejas stāstu.

Kā jau rakstīju Mārtiņa deju grāmatā, dejas Vidsmuižas Kristīne motīvs ir kopīgs mums ar zviedriem, jo šīs dejas zināmās versijas veltītas Zviedrijas karalienei Kristīnei, kura pēc dažu gadu valdīšanas, atteicās no karalistes troņa  mīlestības dēļ.  Viņas valdīšanas laikā  (1644-1654.g.) daļa mūsu valsts bija Zviedrijas sastāvā un Kristīne bija arī mūsu karaliene:)

Laikam tādēļ gan Latvijā, gan Zviedrijā no tiem laikiem ir saglabājusies īpaša deja, kuras zviedrisko variantu šeit dzied Jesika no Gēteborgas.




Latvijā Kristīnes vārda nesēju ir daudz. Vai tas par godu mūsu seno laiku karalienei? Varbūt nākošo Latvijas karalieni arī sauks Kristīne?



Visbeidzot Kristīnes dancis ar Riju Zemundes dārzā.