Šonedēļ man bija tas gods vadīt latviešu rituālo deju kursu "Saulesdeja". Starptautiska sadarbības projekta starp Manro–Travel un Biznesa kompetences centru ietvaros Dagmāras Hānes vadībā Rīgā ieradās vairāk kā 20 dejas interesentu no Vācijas un Austrijas.
Nodarbības notika Brīvdabas muzeja Vidzemes sētā un viesnīcā Tigra Priekuļos.
Attēlā:Dagmāra Hāne – Mērena un šo rindu autors.
Četras dienas notika nodarbības, kurās šie cilvēki apguva tradicionālās dejas pašu svarīgāko daļu – rituālās vasaras saulgriežu (Jāņu) un kāzu horeogrāfiskās norises. Pavisam kopā 16 stundu kursā studenti iemācījās vairāk kā 20 dejas rituālus un savas prasmes lika lietā vasaras saulgriežu sarīkojumā Turaidā.
Nedaudz par nodarbību saturu un to raksturojoši attēliem
1. nodarbība Vainaga sakrālānozīme un ar to saistīties horeogrāfiskie rituāli
2. nodarbība Kāzu rituālās horeogrāfiskās norises. Īpašs uzsvars uz vainaga dancināšanu, svētības došanas un saņemšanas dejām .
3. nodarbība Jāņu rituālās horeogrāfiskās norises. Vissatraucošākā un ģeniālākā deja – Visi ceļi.
Nodarbību beigās visi studenti saņēma Biznesa kompetences centra sertifikātus.
Vārdu salikums PULKĀ EIMU, PULKĀ TEKU vienmēr saistās ar aktīvu bērnu un jauniešu iesaistīšanos pilsētas vides norisēs, tā iepreicinot rīdziniekus un pilsētas viesus.
Starptautiskais bērnu un jauniešu festivāls – konkurss "Pulkā eimu, pulkā teku", kurš risināsies Rīgā no 7. līdz 11. augustam piedāvās vairākas dejošanas un rotaļāšanās iespējas rīdziniekiem. Jau 7. augustā Vērmanes dārzā lielus un mazus iepriecinās rotaļas ar festivāla dalībniekiem.
Tautas spēles ieplānotas Stacijas laukumā Tautas spēlēs varēs piedalīties visu vecumu rīdzinieki.
Nopietnāka dancošana ieplānota Lido atpūtas centrā Krasta ielā.
Tomēr vislielākās iespējas piedalīties dažādu tautu rotalās spēlēs un dančos būs vecrīgā, kad folkloras kopas pastaigāsies pa senajām ieliņām un muzicēs rīdziniekiem un pilsētas viesiem par prieku.
Ceturtdien, 4. jūnijā no 19.00 restorānā Pie Kristapa kunga muzicēs holandiešu tautas muzikants Mariens Lins. Viņš spēlēs koncertīnu, ģitāru un buzuki.
Jūs jautāsiet, vai būs arī danči? Tas nu atkarīgs no pašiem. Meriens spēlē arī dančmūziku. Te tālāk teksts, ko Meriens raksta par sevi un savām muzikālajām interesēm.
Te pievienoju vienu videopiemēru no Meriene Tv-kanāla Jutubē.
Traks var palikt! Eirovīzijā uzvar dziesma, kuras pavadījumā Frīkari dejo slaveno norvēģu tautas deju Halingu!
Latvijā savā laikā bijušas attīstītas puišu veiklības dejas. Par to liecina etnogrāfiski pieraksti. Jauni puiši dejojuši gan uz skaliem, gan ar vadžiem, gan ar dvieļiem, gan ar citiem dažādiem priekšmetiem un arī bez tiem. Dīvaini, bet skatuviskās dejas jau pailgajā vēsturē (daži dejas pulciņi jau nosvinējuši 60. dzimšanas dienu) mūsu zemes dejas meistari nav pievērsušies puišu akrobātiskām dejām. Vēl jo dīvaināk, ka vienmēr ir bijis zināms trūkums tādu deju, kas sajūsminātu skatītājus ar fiziski varošu izpildījumu. Nosaukšu dažus piemērus, kur puiši skatuves dejā tomēr varējuši parādīt savu – puišu spēku, nevis būt tikai meitas pārinieki. Viena no pirmajām, kur tas kaut cik izdevies ir U. Šteina horeogrāfija "Vadžu dancis", kas sacerēta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Diemžēl turpmāk skatuves dejas laukā vairs nav daudz veiksmīgu piemēru. Parasti, kad latviešu skatuves dejas pulciņi gribējuši dejot varošas un pat akrobātiskas dejas, tad izlīdzējušies ar lietuviešu Ganu spēlēm vai kādu ungāru deju ar taburetēm, vai krievu skatuves deju ar skomorohu cīņu elementiem. Varbūt pieminēšu arī savu darīto šajā laukā. Gan kopā ar paša radīto un vadīto folkloras deju kopu Dandari (1980.–2000.), gan arī ar folkloras dejotājiem attīstītas tādas tradicionālās dejas kā Skalu dancis, Soliņdancis un Puišu dancis ar klabekļiem. Pamatā šīs dejas izrādītas ārzemju publikai. Kāpēc visu šo rakstu? Ierosmi deva norvēģu folkloras šovdeju grupa Frīkari panākumi pašā Norvēģijā un šķiet, ka labu rezultātu var gaidīt arī Eirovīzijā.
Te redzam Frīkaru vadītāja Hallgrima priekšnesums, kur viņš dejo seno norvēģu deju Halingu
Te pievienošu Frīkaru dejas paraugu no viņu vietējās TV izrādes.
Nenokavējiet Eirovīziju un Norvēģijas priekšnesumu!
Pavasaris ir tadicionālās tautas dejas vērtēšanas laiks, kad var skaitīt ieguvumus. Šoreiz Lietuvas aktualitāte – Tautas dejas sacīkstes Patrepsyne 2009 fināls. Ieguvumi: 1. kuplāks dalībnieku skaits, jeb kā paši leiši saka – jo lielāka krīze, jo visi vairāk grib dancot, tālākie dalībnieki bija mērojuši pat 300 km, 2. audzis dejas līdzjušanas līmenis – jaunieši un bērni dejo emocionāli. Īpaši tas pamanāms vidējā vecumposmā. 3. raitāka konkursa organizācija, jo konkursa rīkošanā iesaistīts zināms studentu skaits, kas brīvprātīgā kārtā paveic daudzus mazos darbiņus, 4. konkursa vadīšanā veiksmīgi iesaistīta otra vadītāja, kam tikai 11 (!) gadi, 5. papildvērtētājs– tāds amats ir kādam izvēlētam konkursa skatitājam, kurš uz brīdi darbojas vērtēšanas komisijā, tādā veidā ļaujot atlasē iekļaut vēl vienu pāri katrā grupā.
Pamanītie nepieciešami uzlabojumi. Manuprāt lietuviešu dejas sacīkstes rīkotāji ir nonākuši pie tām pašām problēmām, pie kā savā laikā nonācam mēs. Svarīgākā ir tā, ka jaunieši nepietiekami labi pārvalda dejas leksiku – problēmas sgādā ne tikai polkas soļi, bet arī roku turēšana un auguma iznesība.
Šogad tradicionālās dejas draugi ir sasparojušies. Vairākās pilsētās iedibināti danču klubi, Rīgas danču klubam jauna mājas lapa un vairāki interesanti notikumi vēl gaidāmi:)
Šodien , kad atnācis pavasaris, tam par godu, danči būs Koknesē un Cēsīs.
Kā tad ar olu dančiem? Tas ir īss un pamācošs stāstiņš Lieldienu olu vārītājiem.
Reiz kādā restorānā, kas pašā Rīgas sirdī, bija sarīkota Lieldienu ēdienu izstāde. Es biju uzaicināts par tradīciju zinātāju, kam jāstāsta un jārāda. Dandari, protams, bija par dancotājiem, dziedātājiem un muzikantiem. Pienāk brīdis, kad LTV Panorāmas dīva garā baltā baltā kleitā man prasa pardīt kādu Lieldienām raksturīgu danci. Es piedāvāju seno olu danci – paņemu no lielā groza divas olas sev un divas savai pāriniecei baltajā kleitā. Muzikanti spēlē un mēs dejojam Plaukstiņ polku ar Lieldienu olām rokās. Dejas aizrautībā olas sitam aizvien mīļāk un, kad nāk pēdējais sitiens, tad tās plīst. Izrādās, ka olas ir gan krāsotas, bet nav vārītas un viss saturs nolīst pār daiļās pāriniecies iespaidīgo balto garo kleitu.
Lai šo sižetu neparādītu Panorāmā, restorāna īpašniekam nācās šķirties no laba konjaka, ļoti lielas naudas summas un pirkt jaunu kleitu. Man gan žēl, ka tik labu skatu neparādīja:))
Šveicē, izdevniecībā Metanoia pavasarī nāks klajā jauna grāmata pat tradicionālo deju un senajām zīmēm – Ugunspēdas. Grāmatas autore ir slavenā tradicionālās un sakrālās dejas pētniece, skolotāja un horeogrāfe Marija Gabriele Vosīna.
Interesanti, ka Marija Gabriele pēc Rasmas Rozītes ierosmes ieradās Latvijā un apmeklēja tradicionālo deju sarīkojumus. Šeit gūtie iespaidi viņu rosināja mācīties latviešu tradicionālo deju, kā arī apmaiņā pret gūtajām zināšanām mācīt mums sakrālo deju.
Te tu redzi gan topošās grāmatas vāku, gan tās saturu latviešu valodā. Kā redzi, Marija Gabriēle sev talkā aicinājusi arī vairākus latviešu folkloras un valodas speciālistus, tai skaitā Vairu Vīķi Freibergu un šo rindu autoru.
Ja vēlies grāmatu iegādāties, tad nekavējoties dodies uz interneta veikalu, lai pasūtītu savu eksemplāru – grāmatai ir pievienots arī DVD un CD. Grāmata iznāks latviešu un vācu valodā. Latviešu tekstu tulkojumu vāciski veikusi Vinteršeidu ģimene.
