Zigis M. †††

Viens no latviešu tautas dejas gudrajiem un viedajiem vīriem ir beidzis šīs zemes gaitas.

Diemžēl 6. oktobrī pienāca ziņa, ka Zigis Miezītis no Toronto ir miris. Nu viņš pievienojies tiem izcilajiem latviešu dejas dižgariem, kas "dejo" aizsaules dārzos. Gribu pieminēt tikai H. Sūnu, A. Spuru, J.Stumbri, M.Lasmani, O.Vāliņu un citus, kas sagaida tagad Zigi.

Zigis bija viens no tiem cilvēkiem, kas XX gadsimtā izveidoja un uzturēja mītu par latviešiem kā dejotāju tautu. Viņa darbība ilgus gadus bija saistīta ar Ziemeļameriku un no 1990. gada arī ar Latviju. Dibinājis un visu mūžu vadījis Diždanci, tāpat bijis Deju svēku virsvadītājs gan Kanādā un ASV, gan arī Latvijā.
Viņa jaundejas veidoja Diždanča pamatrepertuāru. Arī 2013. gada Deju svētkos būs iekļauta viena viņa jaundeja.

Kas Zigi atšķīra no citiem? Nerimstošs dzīves prieks un cilvēkmīlestība. Viņš bija viegli pierunājams uz ēverģēlībām un arī pašam dažkārt nerātnības bija prātā.

Līdzjūtība dzīvesbiedrei Solveigai un plašajai dejotāju saimei †††

Bildītē viņš priekšplāna man pozē dejojot kopā Vairu Vīķi-Freibergu savā jubilejā Rīgas Latviešu biedrībā. Solveiga Miezīte attēla labajā pusē plāno sastāties kopā ar Imantu Freibergu.

Vārdu kari par tautisko deju Rīgas svētku kontekstā

Sākumā nelikās tik ļoti satraucoša tēma, bet re, kā sanāk!

Inta Balode nopublicē nelielu apskatu par tautiskās dejas stilistikas un kultūras īpatnībām salīdzinot ar laikmetīgo deju un nepaiet ne mēnesis, kad tautiskās dejas pasaule sāk šūmēties. Par ko tad runa?

Vasarā izdejotie Rīgas svētki (Ķīpsalas hallē) varbūt paliktu tikai dejotāju un skatītāju atmiņās, kā arī foto un video pikseļos, ja ne vēlēšanās tomēr tautiskajai dejai panākt nedaudz lielāku publicitāti.

Viss uzšūmējās, kad tautiskās dejas draugi pamanīja portālā delfi pārpublicēto Intas Balodes rakstu:
Skatuviskā tautas deja – kolektīvisma atliekas un latviskais gars
Raksts gan sākumā publicēts īpaši laikmetīgajai dejai veltītā tīmekļa žurnālā 
www.journal.dance.lv
tomēr tur tas nav izpelnījies dejas draugu ievērību (spriežot pēc tā, ka tur nav neviens atstājis komentārus). 

Toties delfos komentāru ir pietiekami un visi samērā kritiski vērtē I. Balodes rakstu. Piemēram:

Dejotājs, 26.09.2011 23:21

Kritika ir vajadzīga lieta, jo tā palīdz attīstīties. Diemžēl, šajā rakstā minēto ir grūti nosaukt par kritiku. Daļēji var piekrist par svētku ieceri, bet ko var gribēt, ja svētkus taisa vieni un tie paši cilvēki, jo citi nav pieteikušies...

šausmīgi tukšs raksts, 01.09.2011 00:10

t;a ar;i nav skaidros, ko īsti autore gribēja pateikt....

Baiba ne no Nīcas, 06.09.2011 17:20

Piedodiet, bet lasīju un lasīju rakstu, domāju, ka tūlīt jābūt kādam atrisinājumam (tam, ko autore vēlas pateikt), bet te uzreiz beidzās.. ir nogrieztas beigas vai tā tam arī bija jābūt?...

nu fuj, 07.09.2011 21:31

...diemžēl, lasot rakstu, sajutu kompetences trūkumu un grūtības formulēt savu viedokli līdz galam! vairāk prieka un poztīvisma!!!


..un tādā garā vēl biškiņš.


Kā redzams, tautiskās dejas draugi jūtas aizskarti, ka tiek kritizēti par to, ka kopj šo dejas lauciņu, jo rakstā tiešām ir aizskārums tādiem šī stila tipiskiem paraugiem kā tautu meitas vizuālais tēls, ko simblizē arī  piepītās mākslīgās bizes u.c.


Bez tam bez aplinkiem ir pateikts, ka koncerts ir bijis vienmuļš un laikam pat garlaicīgs.


Neskatoties uz sākušos kašķi, gribu uzsvērt, ka pats fakts, ka kāds kaut ko uzraksta par tautisko deju jau ir ievērības cienīgs notikums. Taču atcerēsimies, kalielākie rakstītāji par šo tēmu ( H. Sūna un E. Tivums) jau guļ smilšu kalniņā :( 


Beigās vel arī mans komentārs (he he citēju pats sevi)

zemunde, 26.09.2011 01:25

Kopumā autorei sanākusi atzīstama tautiskās dejas kritika. Jābrīnās, ka tautiskās dejas aizstāvji nav vēl sarosījušies un nedod pretī ;) Laikam vajadzēja asāk pret spalvu paglaudīt.

Jāprecizē tikai dažas lietas...piemēram, tautiskā deja noteikti ir vecāka nekā rakstā minētie 60 gadi ar astīti, jo pirmie mēģinājumi Latvijas teritorijā dejas valodā atainot tautiskas ainiņas tādās formās, kā mēs tagad redzam tautisko kolektīvu priekšnesumos, attiecināmi uz 1. Pasaules kara laikiem, bet solo dejas uz skatuves tautiskā raksturā dejoja jau 19. gadsimtā.

Tādu sīku neprecizitāšu rakstā ir vairākas.

Tomēr ne jau neprecizitātes gribu izcelt.
Svarīgāks ir tas fakts, ka sabiedrībā ir vajadzīga diskusija par tautisko deju un te nu autorei liels paldies par 1. soli diskusijas virzienā:)

Saules dejas turpinājums

Meditatīvās dejas kurss Saules deja radīja interesi par šāda veida dejošanu. Vai prasās pēc turpinājuma?

Izskatās, ka tas tā varētu būt.

Tomēr deja ir viena laba lieta.

Gaidiet ziņas un esiet aktīvi interesenti:)

Tuvojas Saules deja 2011

Rīgas Latviešu biedrība piedāvā Sakrālās dejas kursus

Nodarbības notiks 14. – 16. jūnijā, 18.00 – 21.00 RLB Kluba zālē, Cena 30.–LVL  par 3 dienu nodarbībām.

Skolotāji: Dagmāra Hāna – Mērena (Vācija), Ernests Spīčs (Latvija)

 Kursa ietvaros sakrālās dejas skolotāji piedāvās apgūt dejas meditācijas, kuras ir noderīgas katram cilvēkam, kurš jūt nepieciešamību pēc prāta, dvēseles un auguma vienotības. 

Sakrālā deja ir lūgšana nevis ar vārdiem, bet izmantojot auguma valodu. 

3 dienu nodarbībās Sakrālās dejas kursu apmeklētāji apgūs: 

Dienvidaustrumeiropas meditatīvās dejas (piem., grieķu Syrtos un Kalamationos u.c.),

Latviešu tradicionālās dejas rituālus un meditācijas (piem., Birztaliņa, Krustdeja, Sidraba birzs, Vainaga deja u.c.),

Dejas meditācijas ar J.S Baha un A. Vivaldi mūziku,

Gūs ieskatu par indiešu sakrālo deju,  agrīnās kristietības lūgšanām dejā un horeoterapijas pamatiem.

Papildinformācija vācu valodā: www.sakrales-tanzen.de,

latviešu valodā: http://dancolaci.blogspot.com/p/saules-deja.html

Kustības simboliskās formas, kuras pamatā ir aplis, tūkstošiem gadu priekš mūsu senčiem ir bijis ceļvedis uz garīguma pasauli. Šiem simboliem vai kustības arhetipiem kopā ar mūziku un vārdiem kopīgā lūgšanā piemīt dziedinošs spēks, kas pārvērš mums svešas lietas par tādām, kuras mīlam – kamēr Gars caur dvēseles kustību piešķir mūsu ķermenim spārnus un vada dvēseli tās dialogā ar Dievu. (Marija Gabriele Vuzīna (Maria-Gabrielle Woisen)

Patrepsyne 2011, Šiaučius kriaučius – Luga

Click to Play

Dance Contest in Lithuania, 2011.
Dejas sacīkste Patrepsyne Lietuvā, 2011. pavasarī.
Dejotāji no Palangas šo deju ne tikai dejo, bet arī tai sagatavojuši nelielu stāstu, kuru izstāsta (izrāda) par prieku sev un apkārtējiem. Tādā veidā viņu deja līdzinās nelielam uzvedumam jeb lugai. Kā zināms, lugas bija savā laikā izplatīts sadzīves dejas žanrs, piemēram, Saimnieku dancis Vidzemē.

Oi, kur mergas

Click to Play

Lithuanian musician group plays traditional dance tune and song. 2011.

Atsauksmes par Dejas kursu

Noslēdzot ES, KM un RLB finansētā projekta kursu Rīgā, palūdzu dažiem studentiem atsauksmes. Lūk te tās var noskatīties:)