Ketija Perija dejo Sudmaliņas

Kāda popmūzikas slavenība Ketija Perija (Katy Perry), ko labi pazīst arī Latvijā,  dziesmiņas The One That Got Away klipā paspēj uzdancot Sudmaliņas. Ar ko? Ar latviešu dancotājiem no Losandželosas. Par to  raidījuma Viss notiek mājas lapā http://www.vissnotiek.lv/keitija-perija-dejo-latviesu-tautu-dejas/ jau 10. novembrī raksta Eva Ikstena-Strapcāne  un savā blogā http://dgpyfrom.wordpress.com/2011/11/12/latviesu-tautu-dejas-pasaulslavenas-keitijas-perijas-muzikas-video/ raksta arī  Dainis Gžibovskis un citā vietās citi labi informēti cilvēki.

Te ir Ketijas mājas lapa http://www.katyperry.com/news/, kurā vairāk pastāstīts pa šo klipu un tā nozīmi mākslinieces daiļradē.

Ekrān-izgriezums, kurā redzams bikiņ no īstā brīža...

















Te ir pats video. Īpaši uzmanīgi skaties apm. 1. minūtē  25. sekundē



#LatviaLovesKaty

Protams, video gabaliņš ir īsiņš un liekas, kas nu tur liels. protams, nekas liels tas nav, bet nav arī mazs

Atkal Žepers

Universitātes Dancis savā 65. dzimšanas dienā dancos Aulejas Žeperu. Ja paskatās topošās jubilejas koncerta afišā, tad tur gan nekas tāds nav rakstīts. Taisnību sakot, nav rakstīts arī, ka dejos jebkādu citu deju, izņemot H.Tangijevas-Birznieces baleta horeogrāfēto Gatves deju ar visiem trejdekšņiem, jo šīs dejas attēls rotā afišu.

Tomēr no uzticamiem avotiem droši zinu, ka programmā tiešām ir iekļauts Aulejas Žepers. Acīmredzamais neticamais ir noticis un tiešām Danča vadība nolēmusi vismaz vienu tradicionālo deju uzdancot savā dzimšanas dienā!

Lai tik izdodas! Ar interesi gaidīšu!

Te klāt afiša:)

Latgaliešu kāzu polka atkal Amerikā

Šoreiz nodevas personības kultam;)

Ar prieku un lepnumu paziņoju, ka mana horeografētā Latgaliešu kāzu polka ir iekļauta XIII Vispārējo ASV Dziesmu svētku lieluzvedumā, kas notiks Milvokos no 4. līdz 8. jūlijam.

Te ir šo svētku deju lieluzveduma programma

Palasot progammu, tajā atrodami daudzu ievērojamu latviešu deju meistaru vārdi. Protams nesen mūžībā aizgājušā Ziga Miezīša dejas arī tur būs. Interesanti, ka vienu deju kopā licis ir arī pazīstamais žurnālists Kārlis Streips.

Te Gatve dejo

Anita dejo jau 50 gadus

Vai tikai slaveniem deju pulciņiem horeogrāfiem un virshoreogrāfiem drīkst būt lielas, mazas un apaļas jubilejas? 

Nē! – saka Anita Feldmane un sarīko sava aktīvā tautiskās dejas mūža 50 gadu svinības. 

Tiešām – 50 gadi veltīti tautiskajai dejai, nodejoti tūkstoši koncertu, noplēstas daudzas deju kurpes un pastalas.

Anitas ierosme ir labs paraugs mums visiem un parāda, ka ne tikai kolektīvā pašapzina vien spodrināma un autoritātes vien godā ceļamas. Lielie deju svētki taču laukumā sastāv no tūkstošiem mazu dejotāju, kas katrs atsevišķi no mākoņiem skatoties liekas tik mazi un nenozīmīgi.

Vai tas tā tiešām ir? 

Laikam jau nē. Katram dejotājam ir sirsniņa, kas smeldz un gavilē skanot skaistajām latviešu skatuves dejas melodijām un divas kājas, kas nevar miera būt, kad visi laiš=žas dejā!

Anitas pašas domas uzklausīsim turpmākaos ierakstos.

Te var apskatīt koncerta bildes Zemgales ziņās

http://www.zz.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=33644

Kas jauns tradicionālajā dejā?

Šoruden jaunas ziņas tradicionālās dejas pasaulē.

Pēc zināma snaudas perioda, atdzīvojusies interese par tradicionālo deju. Nav jau tā, ka interese bija pavisam aizsnaudusies. Tā tikai bija pašapmierināti ieciklējusies dejas sacīkstes Vedam danci,  Folkloras izrāžu un Rīgas Danču kluba un ar to saistīto notikumu lokā.

Nu kaut kas jauns arī pētniecības un metodoloģijas jomā.

1) Atjaunojusies interese par tradicionālo polku. Izskatās, ka veidojas interesentu loks, kas nodomājuši popularizēt šo deju!

2) Bakalaura darbu par etnohoreologa Harija Sūnas zinātnisko un pedagoģisko darbību raksta RPIVA studente I. Indriksone. Ar tradicionālo deju sakars ļoti liels, jo H. Sūna pētīja tieši tradicionālo deju.

3) Nupatās iznācis metodisks materiāls latviešu dejas apgūšanai – tagad lielais skatuves dejotāju pulks ķersies pie pareizu dejas soļu atkārtošanas (pieņemu, ka daudzus pamatsoļus viņi jau māk)  ;)


4) Latgales pētījumu ietvaros radusies interese par jēdzienu Sudmaliņas un dzirnavu spārnu atainojumu dejās.


Par šiem jaunumiem turpmāk vairāk...

Zigis M. †††

Viens no latviešu tautas dejas gudrajiem un viedajiem vīriem ir beidzis šīs zemes gaitas.

Diemžēl 6. oktobrī pienāca ziņa, ka Zigis Miezītis no Toronto ir miris. Nu viņš pievienojies tiem izcilajiem latviešu dejas dižgariem, kas "dejo" aizsaules dārzos. Gribu pieminēt tikai H. Sūnu, A. Spuru, J.Stumbri, M.Lasmani, O.Vāliņu un citus, kas sagaida tagad Zigi.

Zigis bija viens no tiem cilvēkiem, kas XX gadsimtā izveidoja un uzturēja mītu par latviešiem kā dejotāju tautu. Viņa darbība ilgus gadus bija saistīta ar Ziemeļameriku un no 1990. gada arī ar Latviju. Dibinājis un visu mūžu vadījis Diždanci, tāpat bijis Deju svēku virsvadītājs gan Kanādā un ASV, gan arī Latvijā.
Viņa jaundejas veidoja Diždanča pamatrepertuāru. Arī 2013. gada Deju svētkos būs iekļauta viena viņa jaundeja.

Kas Zigi atšķīra no citiem? Nerimstošs dzīves prieks un cilvēkmīlestība. Viņš bija viegli pierunājams uz ēverģēlībām un arī pašam dažkārt nerātnības bija prātā.

Līdzjūtība dzīvesbiedrei Solveigai un plašajai dejotāju saimei †††

Bildītē viņš priekšplāna man pozē dejojot kopā Vairu Vīķi-Freibergu savā jubilejā Rīgas Latviešu biedrībā. Solveiga Miezīte attēla labajā pusē plāno sastāties kopā ar Imantu Freibergu.

Vārdu kari par tautisko deju Rīgas svētku kontekstā

Sākumā nelikās tik ļoti satraucoša tēma, bet re, kā sanāk!

Inta Balode nopublicē nelielu apskatu par tautiskās dejas stilistikas un kultūras īpatnībām salīdzinot ar laikmetīgo deju un nepaiet ne mēnesis, kad tautiskās dejas pasaule sāk šūmēties. Par ko tad runa?

Vasarā izdejotie Rīgas svētki (Ķīpsalas hallē) varbūt paliktu tikai dejotāju un skatītāju atmiņās, kā arī foto un video pikseļos, ja ne vēlēšanās tomēr tautiskajai dejai panākt nedaudz lielāku publicitāti.

Viss uzšūmējās, kad tautiskās dejas draugi pamanīja portālā delfi pārpublicēto Intas Balodes rakstu:
Skatuviskā tautas deja – kolektīvisma atliekas un latviskais gars
Raksts gan sākumā publicēts īpaši laikmetīgajai dejai veltītā tīmekļa žurnālā 
www.journal.dance.lv
tomēr tur tas nav izpelnījies dejas draugu ievērību (spriežot pēc tā, ka tur nav neviens atstājis komentārus). 

Toties delfos komentāru ir pietiekami un visi samērā kritiski vērtē I. Balodes rakstu. Piemēram:

Dejotājs, 26.09.2011 23:21

Kritika ir vajadzīga lieta, jo tā palīdz attīstīties. Diemžēl, šajā rakstā minēto ir grūti nosaukt par kritiku. Daļēji var piekrist par svētku ieceri, bet ko var gribēt, ja svētkus taisa vieni un tie paši cilvēki, jo citi nav pieteikušies...

šausmīgi tukšs raksts, 01.09.2011 00:10

t;a ar;i nav skaidros, ko īsti autore gribēja pateikt....

Baiba ne no Nīcas, 06.09.2011 17:20

Piedodiet, bet lasīju un lasīju rakstu, domāju, ka tūlīt jābūt kādam atrisinājumam (tam, ko autore vēlas pateikt), bet te uzreiz beidzās.. ir nogrieztas beigas vai tā tam arī bija jābūt?...

nu fuj, 07.09.2011 21:31

...diemžēl, lasot rakstu, sajutu kompetences trūkumu un grūtības formulēt savu viedokli līdz galam! vairāk prieka un poztīvisma!!!


..un tādā garā vēl biškiņš.


Kā redzams, tautiskās dejas draugi jūtas aizskarti, ka tiek kritizēti par to, ka kopj šo dejas lauciņu, jo rakstā tiešām ir aizskārums tādiem šī stila tipiskiem paraugiem kā tautu meitas vizuālais tēls, ko simblizē arī  piepītās mākslīgās bizes u.c.


Bez tam bez aplinkiem ir pateikts, ka koncerts ir bijis vienmuļš un laikam pat garlaicīgs.


Neskatoties uz sākušos kašķi, gribu uzsvērt, ka pats fakts, ka kāds kaut ko uzraksta par tautisko deju jau ir ievērības cienīgs notikums. Taču atcerēsimies, kalielākie rakstītāji par šo tēmu ( H. Sūna un E. Tivums) jau guļ smilšu kalniņā :( 


Beigās vel arī mans komentārs (he he citēju pats sevi)

zemunde, 26.09.2011 01:25

Kopumā autorei sanākusi atzīstama tautiskās dejas kritika. Jābrīnās, ka tautiskās dejas aizstāvji nav vēl sarosījušies un nedod pretī ;) Laikam vajadzēja asāk pret spalvu paglaudīt.

Jāprecizē tikai dažas lietas...piemēram, tautiskā deja noteikti ir vecāka nekā rakstā minētie 60 gadi ar astīti, jo pirmie mēģinājumi Latvijas teritorijā dejas valodā atainot tautiskas ainiņas tādās formās, kā mēs tagad redzam tautisko kolektīvu priekšnesumos, attiecināmi uz 1. Pasaules kara laikiem, bet solo dejas uz skatuves tautiskā raksturā dejoja jau 19. gadsimtā.

Tādu sīku neprecizitāšu rakstā ir vairākas.

Tomēr ne jau neprecizitātes gribu izcelt.
Svarīgāks ir tas fakts, ka sabiedrībā ir vajadzīga diskusija par tautisko deju un te nu autorei liels paldies par 1. soli diskusijas virzienā:)