Valsts svētku koncerts Pumpura pamatskolā

Pateicoties tam, ka šoruden  jaunākā atvasīte sāka apmeklēt A. Pumpura pamatskolu, biju ielūgts uz Valsts dibināšanas gadadienai veltītu svētku koncertiņu. Jau zināju, ka šī skola ir slavena ar to, ka visi skolēni dejo un dzied, bet sagaidītais pārsteidza, jo koncerts radīja pārliecību, ka šī skola pelnījusi mākslas skolas vārdu. Tik talantīgi izrādījās bērni un jādomā, ka arī skolotāji, kas viņiem šo visu iemācījuši.

Valsts svētku koncerts vecākiem A. Pumpura pamatskolā ar skolas dejotāju un dziedātāju līdzdalību bija patiesa prieka pilns.

Prieks sākās jau ar matu sakārtošanu ... tiem ir jābūt pieglaustiem un nekādi nerātni kumšķi gaisā nedrīkst rēgoties ne meitenēm, ne zēniem.

Zēni svētku koncertam gatavojās īpaši un svarīgu lomu piešķīra morālai nobriešanai un prieka radīšanai jau pirms koncerta.

Koncerts sākās ar Valsts Himnu, ko lieliski nodziedāja skolas koris kopā ar skolotājām un vecākiem. Tūlīt sekoja arī mazo un lielo dejotāju priekšnesumi. Jāteic uzreiz, ka jauku svētku sajūtu koncertiņš radīja jau no ienākšanas zālē līdz pat pēdējam akordam un applausiem, ar kuriem neskopojās vecāki.

 

Pēc koncerta vēl sekoja īpašs foto, kurā skolas direktore un dejas skolotāja Renāte Linde nofotografējās pie skolas un Valsts karoga

Pēc koncerta Lindes kundzei pajautāju, ko dod bērniem deja kā mākslas žanrs. Ko atbildēja skolas direktore un dejas skolotāja? Viņa visvairāk uzsvēra dejas socializējošo nozīmi – to, ka bērni, kas dejo, kļūst draudzīgāki un labestīgāki. Tam noteikti jāpiekrīt. Dejas zālē radusies draudzība un reizēm arī mīlestība ir mūžīga. Tomēr, ko bērniem dod pati deja kā mākslas žanrs? Viņi ir tikai iesācēji un augstas mākslas virsotnes vēl nespēj aizsniegt. Lindes kundze kļuva domīga: "Bērni iemīl deju un tad arī tā dejas mīlestība parādās priekšnesumā. Tas ir ļoti skaisti". Jāpiekrīt pieredzējušai dejas skolotājai. Tiešām, skolotāja misija ir radīt bērnos dejas mīlestību.

Deja cilvēkam dod milzīgu dvēselisku baudījumu un ļauj šo baudījumu sajust vistiešākajā veidā ar savu miesu, garu un dvēseli. Lai cik tas skanētu triviāli,  deja attīra ne tikai miesu, bet arī dvēseli un garu tā dara možu. Kas vēl mums vajadzīgs?

Attēlā: R. Linde un Dz.J. Spīčs

• Renāte Linde 
• Vakar 20:28
• Paldies. Ļoti jauki vārdi. Patīkami lasīt, ja darbs tiek novērtēts.  
• Jaukus un starojošus svētkus!!!

• Inese Straujā
• Vakar 19:28
• Paldies! Tiešām jauks pārsteigums! Lai skaisti un latviski svētki!

Ketija Perija dejo Sudmaliņas

Kāda popmūzikas slavenība Ketija Perija (Katy Perry), ko labi pazīst arī Latvijā,  dziesmiņas The One That Got Away klipā paspēj uzdancot Sudmaliņas. Ar ko? Ar latviešu dancotājiem no Losandželosas. Par to  raidījuma Viss notiek mājas lapā http://www.vissnotiek.lv/keitija-perija-dejo-latviesu-tautu-dejas/ jau 10. novembrī raksta Eva Ikstena-Strapcāne  un savā blogā http://dgpyfrom.wordpress.com/2011/11/12/latviesu-tautu-dejas-pasaulslavenas-keitijas-perijas-muzikas-video/ raksta arī  Dainis Gžibovskis un citā vietās citi labi informēti cilvēki.

Te ir Ketijas mājas lapa http://www.katyperry.com/news/, kurā vairāk pastāstīts pa šo klipu un tā nozīmi mākslinieces daiļradē.

Ekrān-izgriezums, kurā redzams bikiņ no īstā brīža...

















Te ir pats video. Īpaši uzmanīgi skaties apm. 1. minūtē  25. sekundē



#LatviaLovesKaty

Protams, video gabaliņš ir īsiņš un liekas, kas nu tur liels. protams, nekas liels tas nav, bet nav arī mazs

Atkal Žepers

Universitātes Dancis savā 65. dzimšanas dienā dancos Aulejas Žeperu. Ja paskatās topošās jubilejas koncerta afišā, tad tur gan nekas tāds nav rakstīts. Taisnību sakot, nav rakstīts arī, ka dejos jebkādu citu deju, izņemot H.Tangijevas-Birznieces baleta horeogrāfēto Gatves deju ar visiem trejdekšņiem, jo šīs dejas attēls rotā afišu.

Tomēr no uzticamiem avotiem droši zinu, ka programmā tiešām ir iekļauts Aulejas Žepers. Acīmredzamais neticamais ir noticis un tiešām Danča vadība nolēmusi vismaz vienu tradicionālo deju uzdancot savā dzimšanas dienā!

Lai tik izdodas! Ar interesi gaidīšu!

Te klāt afiša:)

Latgaliešu kāzu polka atkal Amerikā

Šoreiz nodevas personības kultam;)

Ar prieku un lepnumu paziņoju, ka mana horeografētā Latgaliešu kāzu polka ir iekļauta XIII Vispārējo ASV Dziesmu svētku lieluzvedumā, kas notiks Milvokos no 4. līdz 8. jūlijam.

Te ir šo svētku deju lieluzveduma programma

Palasot progammu, tajā atrodami daudzu ievērojamu latviešu deju meistaru vārdi. Protams nesen mūžībā aizgājušā Ziga Miezīša dejas arī tur būs. Interesanti, ka vienu deju kopā licis ir arī pazīstamais žurnālists Kārlis Streips.

Te Gatve dejo

Anita dejo jau 50 gadus

Vai tikai slaveniem deju pulciņiem horeogrāfiem un virshoreogrāfiem drīkst būt lielas, mazas un apaļas jubilejas? 

Nē! – saka Anita Feldmane un sarīko sava aktīvā tautiskās dejas mūža 50 gadu svinības. 

Tiešām – 50 gadi veltīti tautiskajai dejai, nodejoti tūkstoši koncertu, noplēstas daudzas deju kurpes un pastalas.

Anitas ierosme ir labs paraugs mums visiem un parāda, ka ne tikai kolektīvā pašapzina vien spodrināma un autoritātes vien godā ceļamas. Lielie deju svētki taču laukumā sastāv no tūkstošiem mazu dejotāju, kas katrs atsevišķi no mākoņiem skatoties liekas tik mazi un nenozīmīgi.

Vai tas tā tiešām ir? 

Laikam jau nē. Katram dejotājam ir sirsniņa, kas smeldz un gavilē skanot skaistajām latviešu skatuves dejas melodijām un divas kājas, kas nevar miera būt, kad visi laiš=žas dejā!

Anitas pašas domas uzklausīsim turpmākaos ierakstos.

Te var apskatīt koncerta bildes Zemgales ziņās

http://www.zz.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=33644

Kas jauns tradicionālajā dejā?

Šoruden jaunas ziņas tradicionālās dejas pasaulē.

Pēc zināma snaudas perioda, atdzīvojusies interese par tradicionālo deju. Nav jau tā, ka interese bija pavisam aizsnaudusies. Tā tikai bija pašapmierināti ieciklējusies dejas sacīkstes Vedam danci,  Folkloras izrāžu un Rīgas Danču kluba un ar to saistīto notikumu lokā.

Nu kaut kas jauns arī pētniecības un metodoloģijas jomā.

1) Atjaunojusies interese par tradicionālo polku. Izskatās, ka veidojas interesentu loks, kas nodomājuši popularizēt šo deju!

2) Bakalaura darbu par etnohoreologa Harija Sūnas zinātnisko un pedagoģisko darbību raksta RPIVA studente I. Indriksone. Ar tradicionālo deju sakars ļoti liels, jo H. Sūna pētīja tieši tradicionālo deju.

3) Nupatās iznācis metodisks materiāls latviešu dejas apgūšanai – tagad lielais skatuves dejotāju pulks ķersies pie pareizu dejas soļu atkārtošanas (pieņemu, ka daudzus pamatsoļus viņi jau māk)  ;)


4) Latgales pētījumu ietvaros radusies interese par jēdzienu Sudmaliņas un dzirnavu spārnu atainojumu dejās.


Par šiem jaunumiem turpmāk vairāk...

Zigis M. †††

Viens no latviešu tautas dejas gudrajiem un viedajiem vīriem ir beidzis šīs zemes gaitas.

Diemžēl 6. oktobrī pienāca ziņa, ka Zigis Miezītis no Toronto ir miris. Nu viņš pievienojies tiem izcilajiem latviešu dejas dižgariem, kas "dejo" aizsaules dārzos. Gribu pieminēt tikai H. Sūnu, A. Spuru, J.Stumbri, M.Lasmani, O.Vāliņu un citus, kas sagaida tagad Zigi.

Zigis bija viens no tiem cilvēkiem, kas XX gadsimtā izveidoja un uzturēja mītu par latviešiem kā dejotāju tautu. Viņa darbība ilgus gadus bija saistīta ar Ziemeļameriku un no 1990. gada arī ar Latviju. Dibinājis un visu mūžu vadījis Diždanci, tāpat bijis Deju svēku virsvadītājs gan Kanādā un ASV, gan arī Latvijā.
Viņa jaundejas veidoja Diždanča pamatrepertuāru. Arī 2013. gada Deju svētkos būs iekļauta viena viņa jaundeja.

Kas Zigi atšķīra no citiem? Nerimstošs dzīves prieks un cilvēkmīlestība. Viņš bija viegli pierunājams uz ēverģēlībām un arī pašam dažkārt nerātnības bija prātā.

Līdzjūtība dzīvesbiedrei Solveigai un plašajai dejotāju saimei †††

Bildītē viņš priekšplāna man pozē dejojot kopā Vairu Vīķi-Freibergu savā jubilejā Rīgas Latviešu biedrībā. Solveiga Miezīte attēla labajā pusē plāno sastāties kopā ar Imantu Freibergu.