Jauns etnoprodukts – EDS

EDS ir Ernesta Dejas skola. Tas ir jauns Latvijas Folkloras izrāžu projekts ar kuru 9. janvāra vakarā Rīgas Latviešu biedrībā EDS tika atklāta.

Vai šādam etnoproduktam ir paredzama piekrišana? Tas protams atkarīgs no tā, vai tas vispār kādam vajadzīgs un no tirgvedības pasākumiem.

Te ieskatam foto.

Tradicionālās dejas variācijas un improvizācijas kurss

Rēzeknes augstskolas Mūžizglītības centra vadītājas Ivetas Dukaļskas aicināts es sagatavoju kursu pirmskolas pedagogiem, lai palīdzētu viņiem attīstīt prasmes improvizēt, variēt un vadīt dejas nodarbības un sarīkojumus bērnudārzos. Kursu 6. janvārī noklausījās Jēkabpils bērnudārzu pedagogi, kā arī viena studente no Nagļiem.

Jāteic, ka bērnudārzos ir sava programma, bet trūkst gatavu materiālu. Tāpēc ir jēga audzinātājiem, sporta skolotājiem izglītoties, lai spētu bērniem līdz ar tradicionālo deju iemācīt arī tās vērtības, kāpēc vispār cilvēks dejo jau no saviem pirmssākumiem.

Lai arī kursā tika uzsvērta spēja improvizēt un māka variēt, tomēr es lielu uzmanību pievērsu ari mākai bērnus motivēt, lai netiktu saskarsmē ar bērniem pieļautas tādas kļūdas, kas atsaldē viņu interesei par deju, rotaļu un spēli.

Krusta danča variācija lielākam dalībnieku skaitam.

Krusta dancis četriem. 

Šekumskreja ar jsotām.

Kripata, krapata ar slotas kātu.

Tāpat kā lēkšanā ar gumiju, jostas var izmantot dažādām kāju spēlēm.

Elkoņu satvēriens ir visipzplatītākais.

Noslēgumā visi studentiņi kopā ar lektoru.

Kursa izvērsta programma pieejama šeit. To var ielādēt tikai studenti, kuri apmeklēja šo kursu.

Apgūtais repertuārs:

Iepazīšanās spēles un dejas. 

Kā tevi sauc? 

Plaukstiņpolka un tās variācija ar pirkstu spēlēm, kā arī citas, skat., pie pāru dejām.

Meteņa spēles. 

Ņemot vērā bērnu dārzu telpu nelielos izmērus, izvēlējos spēles, kas neprasa daudz vietas vai jāpielāgo tās noteiktai telpai un vajadzībai.  Izvēlējos Meteņa spēles jeb stafetes, kā arī tās apļa spēles, kas  nelielā grupā (12 – 24 cilv) izdarāmas telpā. Toties Rindu spēles var izdarīt gan telpā, gan lielākam pulkam arī ārā vai sporta zālē.

Stafetes

1. Lielais krusta lecis. Dalībnieki lec kājas krustojot pa uz krīdas nolikta liela krusta stariem. Vienlaicīgi kustību sāk divas komandas no pretējiem krusta stariem. 
2. Lielā krusta skreja. Dalībnieki skrien pa apli pāri uz krīdas novietotam krustam, kurš uzkāpj krusta zaram, tas
3. Šekumskreja ar jostu. Divas komandas sacenšas, kura ātrāk paveic kādu no skriešanas uzdevumiem ar cauri kājām izvērtu garu jostu.
4. Mazais krusts. Četri vai divi dalībnieki vienlaicīgi lec pāri uz grīdas krustā noliktiem slotas kātiem.

Apļa spēles

Laimīgu Jauno gadu!

Novēlējumi no valodu koka dažādiem mums tuviem zariem


Baltu dzīvajās valodās
Latviešu valodā -  Laimīgu Jauno gadu!
Lietuviešu valodā -  Laimingų Naujųjų Metų!
Latgaļu valodā –  Laimeigu Jaunū godu!


...bet kā ir prūsiski, galindiski vai jātvingiski? 


Baltslāvu valodās

Kriviču valodā (tag. baltkrievu)– З Новым годам!

Slāvu valodās
Ukraiņu valodā - З Новим Роком!
Krievu valodā – С наступающим Новым Годом!


Somugru valodās
Līvu valodā– ?
Igauņu valodā -  Head Uut Aastat!
Ungāru valodā - Boldog új évet!


Skandināvu valodās
Zviedru valodā - Gott nytt år!
Norvēģu valodā - Godt nyttår!
Dāņu valodā - Godt nytår!
Fēriešu – Gott nýggjár!
Islandiešu valodā - Farsælt komandi ár!




Ķeltu valodās
Īru valodā -  Athbhliain faoi mhaise duit!
Skotu valodā -  Bliadhna mhath ùr!
Velsiešu valodā – Blwyddyn newydd dda!




Vēl dažās valodās
Vācu valodā -  Ein frohes neues Jahr!
Franču valodā - Bonne année!

Come to dance with Latvians!

Sludinājums:

LATVIAN FOLKLORE CONCERT AND TASTING OF TRADITIONAL DISHES ON THE EVE OF THE NEW YEAR!

Come to sing and dance with Latvians!

Songs and dances accompanied by Latvian traditional instruments – kokle, trejdeksnis, etc.

Let’s try dishes and drinks at the Latvian festive board!

Time: from 17:00 to 18:00 starting from Saturday 17.12.2011

Place: 68 Brivibas street (between Gertrudes and Stabu streets)

Conditions: minimum 10 people, booking in advance (latest by 12:00 on concert day)

Price: 20 LVL /30 EUR per person 

Payment: cash or money transfer before the concert

Booking: Tel: + 371 29258784

                Tel: +37167279598

                Email: info@dadomina.com

Kā mēs ar Kokaru dancojām

Šodien tauta atvadās no leģendāra kordiriģenta, mākslinieka un sparīga cilvēka Imanta Kokara. Gods aizgājējam un miers pīšļiem...

Tikai atmiņu drumslas par Imantu Kokaru uzplaiksnīja.

Kā  Kokars man lika dejot.
Reiz mani rektors Kokars iesauca pie sevis un teica, tā un tā, jau izlemts – jums, student jāiet dejot uz valsts deju ansambli Daile. lai rīt jau būtu treniņzālē un nekādas atrunas negribu dzirdēt. Mēs ar Žagatu (Dailes vadītājs Uldis Žagata) visu jau nolēmām. Iepletu muti, lai kaut ko teiktu, bet nepaguvu. Kokars enerģiski pavēcināja ar roku, ka vizīte beigusies. Uz Daili nākošā dienā, ne arī pēc tam neaizgāju. Man bija citi plāni. Tomēr nekādas sankcijas nesekoja, tikai nākošā tikšanās reizē Kokars, piemiedza aci...sak, es jau tevi atceros.

Kā es Kokaram liku dejot.
Reiz Rīgas Latviešu biedrībā nācās uzņemt japāņu kori, kas draudzējās ar I. Kokara vadīto Ave Sol. Mani palūdza novadīt rotaļas. Tā nu es tās rotaļas vadīju. Koristi labprāt piedalījās. Tad nolēmu iesaistīt arī abu koru vadību. Palūdzu savus palīgus uzaicināt visus priekšniekus. Tad nu visi priekšnieki tika dancināti, bet koristi sastājās apkārt, sita plaukstas un dungoja....viens un divi – labā, viens un divi – kreisā...

Pats ņēmu rokā kameru, piemiedzu ar aci un tapa šis fotoattēls. Tas bija 2000. gada 29. septembrī.

Ziemas svētkos danco kopā ar Budēļiem

Image by inoc via Flickr

Ziemassvētku danči, masku spēles un rotaļas SPRĪDĪŠA SKOLĀ kopā ar budēļiem!

Nenokavē pieteikšanos. Apmeklē RLB mājas lapu un atrodi, kur ir rakstīts par SPRĪDĪŠA SKOLU.






KAS TĀ TĀDA SPRĪDĪŠA SKOLA?
Vislabākā skola 1. – 4. klašu skolēniem, ko apmeklēt ārpusklases nodarbībās.

Valsts svētku koncerts Pumpura pamatskolā

Pateicoties tam, ka šoruden  jaunākā atvasīte sāka apmeklēt A. Pumpura pamatskolu, biju ielūgts uz Valsts dibināšanas gadadienai veltītu svētku koncertiņu. Jau zināju, ka šī skola ir slavena ar to, ka visi skolēni dejo un dzied, bet sagaidītais pārsteidza, jo koncerts radīja pārliecību, ka šī skola pelnījusi mākslas skolas vārdu. Tik talantīgi izrādījās bērni un jādomā, ka arī skolotāji, kas viņiem šo visu iemācījuši.

Valsts svētku koncerts vecākiem A. Pumpura pamatskolā ar skolas dejotāju un dziedātāju līdzdalību bija patiesa prieka pilns.

Prieks sākās jau ar matu sakārtošanu ... tiem ir jābūt pieglaustiem un nekādi nerātni kumšķi gaisā nedrīkst rēgoties ne meitenēm, ne zēniem.

Zēni svētku koncertam gatavojās īpaši un svarīgu lomu piešķīra morālai nobriešanai un prieka radīšanai jau pirms koncerta.

Koncerts sākās ar Valsts Himnu, ko lieliski nodziedāja skolas koris kopā ar skolotājām un vecākiem. Tūlīt sekoja arī mazo un lielo dejotāju priekšnesumi. Jāteic uzreiz, ka jauku svētku sajūtu koncertiņš radīja jau no ienākšanas zālē līdz pat pēdējam akordam un applausiem, ar kuriem neskopojās vecāki.

 

Pēc koncerta vēl sekoja īpašs foto, kurā skolas direktore un dejas skolotāja Renāte Linde nofotografējās pie skolas un Valsts karoga

Pēc koncerta Lindes kundzei pajautāju, ko dod bērniem deja kā mākslas žanrs. Ko atbildēja skolas direktore un dejas skolotāja? Viņa visvairāk uzsvēra dejas socializējošo nozīmi – to, ka bērni, kas dejo, kļūst draudzīgāki un labestīgāki. Tam noteikti jāpiekrīt. Dejas zālē radusies draudzība un reizēm arī mīlestība ir mūžīga. Tomēr, ko bērniem dod pati deja kā mākslas žanrs? Viņi ir tikai iesācēji un augstas mākslas virsotnes vēl nespēj aizsniegt. Lindes kundze kļuva domīga: "Bērni iemīl deju un tad arī tā dejas mīlestība parādās priekšnesumā. Tas ir ļoti skaisti". Jāpiekrīt pieredzējušai dejas skolotājai. Tiešām, skolotāja misija ir radīt bērnos dejas mīlestību.

Deja cilvēkam dod milzīgu dvēselisku baudījumu un ļauj šo baudījumu sajust vistiešākajā veidā ar savu miesu, garu un dvēseli. Lai cik tas skanētu triviāli,  deja attīra ne tikai miesu, bet arī dvēseli un garu tā dara možu. Kas vēl mums vajadzīgs?

Attēlā: R. Linde un Dz.J. Spīčs

• Renāte Linde 
• Vakar 20:28
• Paldies. Ļoti jauki vārdi. Patīkami lasīt, ja darbs tiek novērtēts.  
• Jaukus un starojošus svētkus!!!

• Inese Straujā
• Vakar 19:28
• Paldies! Tiešām jauks pārsteigums! Lai skaisti un latviski svētki!