Klāt XVI Jaunrades deju konkurss!

Tas nu ir klāt!
Šo pēcpusdien, plkst.16.00 pēc Rīgas laika, Valmieras KN zālē sāksies XVI (sešpadsmitais) jaunrades deju konkurss. Kā ziņo vairāki mediji, konkursā sacentīsies 22 vai 23 autori ar vismaz 42 jaunām dejām.

Te jāpiebilst, ka Jaunrades deju konkurss ir paredzēts jaunu TAUTISKO deju radīšanai. Tas ir – deju autori ir izveidojuši pavisam jaunas dejas, jeb producējuši jaunu kultūras produktu iespaidojoties no tradicionālās kultūras mantojuma, ko saucam par tautas deju. Šai ziņā portāls Apollo jau virsrakstā ieviesis kļūdu, nosaucot jaunos produktus par mantojumu. Tas jau ir nepareizi pēc definīcijas. Kļūdaino virsrakstu var apskatīt te http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/262315

Apollo nav vienīgais, kam sajukuši dejas žanri. Tādas kļūdas pieļāvuši arī daži citi ziņu kanāli. Jāuzsver, ka tai pašā laikā, iestāde, kas atbildīga par Deju svētku rīkošanu un tajā iekļautajām tautiskajām dejām, kā arī jaunrades procesa veicināšanu visu definējusi pareizi – JAUNRADES DEJU KONKURSS.
Skat http://www.knmc.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=670&Itemid=1

Te varbūt tomēr jāuzsver vēl cits, mūsdienīgāks aspekts. Skaidrs taču, ka mūsdienās svarīgs ir tas produkts, ko piedāvājam, šai gadījumā kultūras patērētājam. Šādus produktus, kā Deju svētki, tautiskās jeb jaunrades dejas u.c. mēs saucam par kultūras produktiem un ņemot vērā to īpašo patērētāju loku – latviešus, izdalām īpašu kultūras produktu grupu – etnoproduktus. Līdz ar to Jaunrades deju konkurss ir etnoproduktu gadatirgus, kur šo produktu radītāji jeb horeogrāfi piedāvā mums savu jaunāko produkciju.

Tāpēc konkursa galvenā rīkotāja Maruta Alpa pilnīgi pareizi šo pasākumu nosauc par tirgu. Citēju (pasvītrojums mans)

Piedalīšanās konkursā ir ne tikai tiekšanās pēc godalgām. Konkurss ir notikums visai Latvijas deju nozarei. Tas ir deju tirgus, horeogrāfu salidojums, pieredzes apmaiņa un darba atskaites punkts, kā arī iespēja parādīt savu radošo darbu uz lielās skatuves. Konkurss ir ceļš uz Deju svētku virsvadītāja godu un iespēja redzēt sevis radītās dejas mūžu ne tikai sava kolektīva repertuārā», stāsta Latvijas deju nozares eksperte Maruta Alpa.

Jauns etnoprodukts – EDS

EDS ir Ernesta Dejas skola. Tas ir jauns Latvijas Folkloras izrāžu projekts ar kuru 9. janvāra vakarā Rīgas Latviešu biedrībā EDS tika atklāta.

Vai šādam etnoproduktam ir paredzama piekrišana? Tas protams atkarīgs no tā, vai tas vispār kādam vajadzīgs un no tirgvedības pasākumiem.

Te ieskatam foto.

Tradicionālās dejas variācijas un improvizācijas kurss

Rēzeknes augstskolas Mūžizglītības centra vadītājas Ivetas Dukaļskas aicināts es sagatavoju kursu pirmskolas pedagogiem, lai palīdzētu viņiem attīstīt prasmes improvizēt, variēt un vadīt dejas nodarbības un sarīkojumus bērnudārzos. Kursu 6. janvārī noklausījās Jēkabpils bērnudārzu pedagogi, kā arī viena studente no Nagļiem.

Jāteic, ka bērnudārzos ir sava programma, bet trūkst gatavu materiālu. Tāpēc ir jēga audzinātājiem, sporta skolotājiem izglītoties, lai spētu bērniem līdz ar tradicionālo deju iemācīt arī tās vērtības, kāpēc vispār cilvēks dejo jau no saviem pirmssākumiem.

Lai arī kursā tika uzsvērta spēja improvizēt un māka variēt, tomēr es lielu uzmanību pievērsu ari mākai bērnus motivēt, lai netiktu saskarsmē ar bērniem pieļautas tādas kļūdas, kas atsaldē viņu interesei par deju, rotaļu un spēli.

Krusta danča variācija lielākam dalībnieku skaitam.

Krusta dancis četriem. 

Šekumskreja ar jsotām.

Kripata, krapata ar slotas kātu.

Tāpat kā lēkšanā ar gumiju, jostas var izmantot dažādām kāju spēlēm.

Elkoņu satvēriens ir visipzplatītākais.

Noslēgumā visi studentiņi kopā ar lektoru.

Kursa izvērsta programma pieejama šeit. To var ielādēt tikai studenti, kuri apmeklēja šo kursu.

Apgūtais repertuārs:

Iepazīšanās spēles un dejas. 

Kā tevi sauc? 

Plaukstiņpolka un tās variācija ar pirkstu spēlēm, kā arī citas, skat., pie pāru dejām.

Meteņa spēles. 

Ņemot vērā bērnu dārzu telpu nelielos izmērus, izvēlējos spēles, kas neprasa daudz vietas vai jāpielāgo tās noteiktai telpai un vajadzībai.  Izvēlējos Meteņa spēles jeb stafetes, kā arī tās apļa spēles, kas  nelielā grupā (12 – 24 cilv) izdarāmas telpā. Toties Rindu spēles var izdarīt gan telpā, gan lielākam pulkam arī ārā vai sporta zālē.

Stafetes

1. Lielais krusta lecis. Dalībnieki lec kājas krustojot pa uz krīdas nolikta liela krusta stariem. Vienlaicīgi kustību sāk divas komandas no pretējiem krusta stariem. 
2. Lielā krusta skreja. Dalībnieki skrien pa apli pāri uz krīdas novietotam krustam, kurš uzkāpj krusta zaram, tas
3. Šekumskreja ar jostu. Divas komandas sacenšas, kura ātrāk paveic kādu no skriešanas uzdevumiem ar cauri kājām izvērtu garu jostu.
4. Mazais krusts. Četri vai divi dalībnieki vienlaicīgi lec pāri uz grīdas krustā noliktiem slotas kātiem.

Apļa spēles

Laimīgu Jauno gadu!

Novēlējumi no valodu koka dažādiem mums tuviem zariem


Baltu dzīvajās valodās
Latviešu valodā -  Laimīgu Jauno gadu!
Lietuviešu valodā -  Laimingų Naujųjų Metų!
Latgaļu valodā –  Laimeigu Jaunū godu!


...bet kā ir prūsiski, galindiski vai jātvingiski? 


Baltslāvu valodās

Kriviču valodā (tag. baltkrievu)– З Новым годам!

Slāvu valodās
Ukraiņu valodā - З Новим Роком!
Krievu valodā – С наступающим Новым Годом!


Somugru valodās
Līvu valodā– ?
Igauņu valodā -  Head Uut Aastat!
Ungāru valodā - Boldog új évet!


Skandināvu valodās
Zviedru valodā - Gott nytt år!
Norvēģu valodā - Godt nyttår!
Dāņu valodā - Godt nytår!
Fēriešu – Gott nýggjár!
Islandiešu valodā - Farsælt komandi ár!




Ķeltu valodās
Īru valodā -  Athbhliain faoi mhaise duit!
Skotu valodā -  Bliadhna mhath ùr!
Velsiešu valodā – Blwyddyn newydd dda!




Vēl dažās valodās
Vācu valodā -  Ein frohes neues Jahr!
Franču valodā - Bonne année!

Come to dance with Latvians!

Sludinājums:

LATVIAN FOLKLORE CONCERT AND TASTING OF TRADITIONAL DISHES ON THE EVE OF THE NEW YEAR!

Come to sing and dance with Latvians!

Songs and dances accompanied by Latvian traditional instruments – kokle, trejdeksnis, etc.

Let’s try dishes and drinks at the Latvian festive board!

Time: from 17:00 to 18:00 starting from Saturday 17.12.2011

Place: 68 Brivibas street (between Gertrudes and Stabu streets)

Conditions: minimum 10 people, booking in advance (latest by 12:00 on concert day)

Price: 20 LVL /30 EUR per person 

Payment: cash or money transfer before the concert

Booking: Tel: + 371 29258784

                Tel: +37167279598

                Email: info@dadomina.com

Kā mēs ar Kokaru dancojām

Šodien tauta atvadās no leģendāra kordiriģenta, mākslinieka un sparīga cilvēka Imanta Kokara. Gods aizgājējam un miers pīšļiem...

Tikai atmiņu drumslas par Imantu Kokaru uzplaiksnīja.

Kā  Kokars man lika dejot.
Reiz mani rektors Kokars iesauca pie sevis un teica, tā un tā, jau izlemts – jums, student jāiet dejot uz valsts deju ansambli Daile. lai rīt jau būtu treniņzālē un nekādas atrunas negribu dzirdēt. Mēs ar Žagatu (Dailes vadītājs Uldis Žagata) visu jau nolēmām. Iepletu muti, lai kaut ko teiktu, bet nepaguvu. Kokars enerģiski pavēcināja ar roku, ka vizīte beigusies. Uz Daili nākošā dienā, ne arī pēc tam neaizgāju. Man bija citi plāni. Tomēr nekādas sankcijas nesekoja, tikai nākošā tikšanās reizē Kokars, piemiedza aci...sak, es jau tevi atceros.

Kā es Kokaram liku dejot.
Reiz Rīgas Latviešu biedrībā nācās uzņemt japāņu kori, kas draudzējās ar I. Kokara vadīto Ave Sol. Mani palūdza novadīt rotaļas. Tā nu es tās rotaļas vadīju. Koristi labprāt piedalījās. Tad nolēmu iesaistīt arī abu koru vadību. Palūdzu savus palīgus uzaicināt visus priekšniekus. Tad nu visi priekšnieki tika dancināti, bet koristi sastājās apkārt, sita plaukstas un dungoja....viens un divi – labā, viens un divi – kreisā...

Pats ņēmu rokā kameru, piemiedzu ar aci un tapa šis fotoattēls. Tas bija 2000. gada 29. septembrī.

Ziemas svētkos danco kopā ar Budēļiem

Image by inoc via Flickr

Ziemassvētku danči, masku spēles un rotaļas SPRĪDĪŠA SKOLĀ kopā ar budēļiem!

Nenokavē pieteikšanos. Apmeklē RLB mājas lapu un atrodi, kur ir rakstīts par SPRĪDĪŠA SKOLU.






KAS TĀ TĀDA SPRĪDĪŠA SKOLA?
Vislabākā skola 1. – 4. klašu skolēniem, ko apmeklēt ārpusklases nodarbībās.