Plaukstiņpolka dzīvo!

Biju pārsteigts, kad Youtube kanālā ieraudzīju slavenās Aknīstes Plaukstiņpolkas variāciju, kuru 1985. gadā izveidoju kopā ar Universitātes Deju folkloras kopas Dandari studentiem. Jau toreiz to nosaucu par Klapiņpolku. Aizpagājušogad radās jauna variācija – Mēru polka, kuras pirmajā daļā varam izmērīt mūsu augumu mērus. Mēru polku pirmo reizi dejojām Mūrmuižā 2007. gada februārī.

Vidzemes dejas 2. daļa LITENIETIS

Litenietis ir deja, kurā noteicošā darbība ir ielūkošanās pāriniekam acīs. Tieši IELŪKOŠANĀS, ko sauc arī  nevis nepārtraukta, neatlaidīga un uzsvērta lūkošanās vai vērošana. Ielūkošanos sauc arī par ķīķēšanu.

Litenietim ir ļoti daudz variantu, kas nozīmē, ka deja ir bijusi ļoti iemīļota.

Vidzemes dejas 1. daļa PLĀŅU JANDĀLIS

Sākam apgūt Vidzemes dejas. Jaunās un reizē senās dejas noderēs tiem, kas piedalīsies dejas sacīkstē Vedam danci (fināls 26. aprīlī), kā arī Pulkā eimu, pulkā teku nacionālajā sarīkojumā maija beigās.

Katrai dejai te būs VIDEO un paskaidrojumi. Iespiestu materiālu meklējiet PEPT semināros.

PLĀŅU JANDĀLIS

Ziņas par Plāņu Jandāli varat apskatīt tīmeklī: www.liis.lv/deja/PJ/PlanJand.htm 

Video jūs redzat LU Deju folkloras kopas Dandari jauniešus Brīvdabas muzejā, kur 2000.g. biju sarīkojis īpašu filmēšanu, lai izveidotu multimediju mācību līdzekli Mārtiņa deju grāmata.

Valcēnieši Plāņu Jandāli bieži vien dejojuši savos novadu sarīkojumos. Te ir paraugs, kā šo Jandāli dejo Skaidras Smelteres un Tijas Bērtiņas Vainadziņš.

Uzlūgšana uz deju. Pastaiga.

Uzlūgšana ir sasveicināšanās, pēc kuras seko kustības kopīgā ritmā. Tā vajadzīga, lai izveidotos pāris (ja tā ir pāru deja vai dancis). Pieņemts, ka vīrietis uzlūdz sievieti, vecāks uzlūdz jaunāku, saimnieki uzlūdz viesus, aplī vidūstāvošais uzlūdz malējos utt. Var būt arī citādi, atkarībā no apstākļiem.

1. vingrinājums: Uzlūgšana un pastaiga.

1. dejotājs pienāk pie otrā, viegli paklanās un sniedz labo roku. 2. dejotājs atbild ar paklanīšanos un sniedz savu labo roku. Dejotāji sados labās rokas. 1. dejotājs ved pastaigā 2. dejotāju pa brīvi izvēlētu zīmējumu. Pēc 32 soļiem abi dejotāji mainās lomām: tagad 2. dejotājs ved pastaigā 1. dejotāju.

Pastaigā jāuztver kā mazs stāstiņš. Pirmsskolas vecuma bērniem pavadījumā ieteicams spēlēt labi pazīstamu dziesmu.

Ja uz dejas nodarbību ir uzaicināts labs vijolnieks vai koklētājs, tad pastaiga izdosies jo koši.

Vairāk par satvērieniem izlasi Mārtiņa deju grāmatā

Soliņdeja

Uz soliņa dejot nav grūti. Tas izskatās ļoti labi, ja vien dejotājiem ir jau zināma māka. Dejā jāizmanto radošums(improvizācijas māka). Deja sastāv no atsevišķu dejotāju vai pāru lēcieniem uz soliņa vai pāri tam.

Te ievietoju Soliņdejas paraugus.
1. videoparaugs. Tā Soliņdeju LU ēdnīcā 2007. gada 27. jūnijā dejoja Upītes ciema folkloras kopas dalībnieki. Pievērsiet uzmanību tam, ka Slovākijas bērni (zaļajos krekliņos) mācās upītiešu lēcienus.

Mācīsimies deju pamatsoļus. Polka.

Ja gribi mācīties dejot polku, tad atrodi labu draugu/skolotāju, kas tevi iedīdīs pareizajā ritmā.

Polkas ritms
Polka, tāpat kā jebkura cita deja ir cieši saistīta ar noteiktu ritmu. Iemācies ritmu un tu varēsi dejot jau otrajā piegājienā.

Lai iemācītos ritmu, dodies uz ritma nodarbību!

Dejas sacīkste "Vedam danci"!

Tautas dejas sacīkstes
VEDAM DANCI 2008
nolikums

Sacīkstes mērķis un uzdevumi
Sacīkstes Vedam danci mērķis ir tautas dejošanas tradīcijas apgūšana un tālākvirzīšana. Uzdevumi: ir individualās dejotprasmes izkopšana un sava novada dejošanas tradīciju iedzīvināšana, izmantojot deju folkloras pierakstus. Sacīkste notiek LU Etniskās kultūras centra (EKC) Kultūras programmas Pulkā eimu, pulkā teku ietvaros ar Valsts jaunatnes iniciatīvu centra, Kultūrkapitāla fonda, pašvaldību, LU biedrības Juventus, Rīgas Latviešu biedrības un labvēļu atbalstu.

Sacīkstes rīkotāji un vērtētāji
Dejas sacīkstes finālu rīko LU Etniskās kultūras centrs sadarbībā ar Valsts jaunatnes iniciatīvu centru (VJIC) un pašvaldībām. Finālu vērtē starptautiska vērtēšanas komisija,kurā piedalās Latvijas un ārvalstu tautas dejas speciālisti. Dejas sacīkstes pusfinālu rīko novadu folkloras kopu koordinatori sadarbībā ar EKC, VJIC un citām ieinteresētām iestādēm un organizācijām. Pusfināla vērtēšanas komisiju izveido novada koordinators, pieaicinot dejas speciālistus. Dejas sacīkstes ceturtdaļfinālu rīko un vērtē deju pulciņu vai folkloras kopu vadītāji sadarbībā ar novadu folkloras koordinatoriem.

Sacīkstes dalībnieki
Sacīkstes dalībnieki ir bērni un jaunieši (5 - 23. g.v.) - kuri darbojas folkloras/deju kopās vai tautas deju apgūst mācību stundās skolās un interešu izglītības iestādēs. Dalībnieki piedalās sacīkstes
ceturtdaļfinālā savā mācību, interešu izglītības vai kultūras iestādē. Finālam dalībnieki tiek izraudzīti pusfinālu kārtās novados.
Dejotāji tiek vērtēti trīs vecuma grupās: līdz 10g., no 11 līdz 14g., no 15 līdz 23 g.

Sacīkstes paraugnoteikumi ceturdaļfinālam un pusfinālam
1) katrs pāris trīs sava etnogrāfiskā novada un vienu Vidzemes deju savas kopas/ grupas/ kolektīva
sastāva;
2) katrai dejai jābūt interpretētai atbilstoši pierakstam un dejotāju vecumam;
3) katra deja ir 1 min. 30 sek. līdz 2 min. gara;
4) vismaz vienai dejai jābūt ar dziedāšanu;
5) dejotājiem jāmāk uzaicināt vienam otru uz deju un pateikties pēc dejas, kā arī uznākt un noiet no
dejas laukuma;
7) deju pavadījumus veic katras kopas/ grupas/ kolektīva kapela vai muzikants. Tiem dejotājiem,
kuriem nav savu mūziķu, spēlē rīkotāju izvēlēti spēlmaņi;
8) visas dejas jādejo ar pretējā dzimuma pārinieku.
Paraugnoteikumus ceturtdaļfinālam un pusfinālam novadu koordinatori var pielāgot sava novada
īpatnējai situācijai.

Sacīkstes noteikumi finālam
Sacīkstes noslēgums notiek Rīgā, Rīgas Latviešu biedrības namā 2008. gada 26. aprīlī trīs daļās:
1) Pāru dejas sacīkste:
dejotāji pa pāriem dejo divdaļīgās pāru dejas. Vērtēšanas komisija katrā pāru dejā izvēlē
labākos divus – trīs pārus. Pāru dejas uzvarētāji iegūst Sudraba deotāja titulu un var piedalīties tālākā sacīkstes gaitā, lai cīnītos par Zelta dejotāja titulu. Katrā vecuma grupā vērtēšana notiek atsevišķi. Divdaļīgās pāru dejas:
1.1. Polkas sacīkste (piedalās tikai 1. daļas uzvarētāji). Pēc sacīkstes vadītāja rīkojuma dejotāji dejo 7 dažādas polkas: Sīko polku, Skrējiena polku, Tripiņpolu, Trako polku, Vieglo polku, Divsoļu polku un Teciņus polku.
1.2. Vidzemes Žīgas konkurss (piedalās tikai 1. daļas uzvarētāji). Pēc sacīkstes vadītāja rīkojuma dejotāji dejo 5 dažādas Vidzemes žīgas: Cūkdzriķis, Jandāls, Ak, žīds, Litenietis un Putraimdancis.
2) Dejas ar priekšmetiem:
dejotāji dejo ar noteikto priekšmetu pa vienam. Šajā sacīkstes daļā var piedalīties arī tie sacīkstei
iepriekš pieteiktie dejotāji, kuri nepiedalās Pāru deju sacīkstē. Katrā dejā jāmāk izpildīt noteiktas
sarežģītības kustības:
2.1. Krustdeju (skali, jostas u.c. priekšmeti, kas novietoti krustā) dejas konkurss (piedalās 2 zēni un/vai 2 meitenes no kopas.) Katrs dejotājs dejo pašizvēlētu kompozīciju, kurā ietilpst vismaz 3 dažādas lēcienu kustības – kāju krustošana, dejošana tupus un pagriezieni gaisā (ritmiskais zīmējums kā Polkai).
2.2. Soliņdeju konkurss.(piedalās ne vairāk kā 4 dejotāji no katras kopas). Dejotāji dejo uz sola, kas
nav platāks par 32 cm. Deja jāsāk uz grīdas, bet jāpabeidz uz sola. Pašizvēlētā kompozīcijā jāietver
apgriezieni pa vienam, apgriezieni pārī, pietupieni un plaukstu sasitieni (ritmiskais zīmējums kā
Žīgai).
Visām dejām ir vienots mūzikas pavadījums, ko spēlē rīkotāju izvēlētas muzikantu kapelas.
Vērtēšanas kritēriji
Katrs dejotājs tiek vērtēts individuāli un saskaņā ar izvirzītajiem kritērijiem:
1) atbilstība tradīcijai (tautas dejas stilistikas izjūta, tradicionālo dejas izteiksmes līdzekļu prasmīga
lietošana, tautas tērpa valkāšana);
2) dejiskums (dejas māka, atraisītība, priekšnesuma krāsainība);
3) partnerattiecību daiļums (cieņas pilna attieksme pret partneri un notiekošo),
4) pievilcīgums (patīk skatītājiem un sev),
5) muzikalitāte (dejas kustību atbilstība ritmam, dziedamā teksta atbilstība melodijai).
Finālā katram dalībniekam vērtēšanas komisija piešķir Lielā, Sudraba vai Zelta dejotāja vērtējumu.
Visi dalībnieki saņem Atzinības rakstus. Uzvarētāji saņem Pulkā eimu, pulka teku labvēļu dāvanas.
Pieteikšanās sacīkstei
Pusfināla uzvarētājus finālam piesaka novada koordinators ne vēlāk kā līdz 2008. gada 10. aprīlim,
nogādājot pieteikuma anketas LU Etniskās kultūras centrā.
Neskaidrību gadījumā informācija pa tālruni 67222976, fakss 67034397, e-pasts pept@inbox.lv, LU
EKC adrese: RLB, Merķeļa iela 13, 427. kabinets, Rīga, LV – 1050.
Sacīkstes vadītājs – Ernests Spīčs