Kā izdejot stihiju?

Dejotājiem mūsdienās nereti nākas sastapties ar izaicinājumu dejot kaut ko tādu, kas ar prātu nav izprotams. Kā lai izdejo, piemēram, nāvi? Kā, lai izdejo vēju, sauli, ūdeni, uguni...?

Izrādās, ka tautas tradīcijā šie jautājumi jau sen ir atrisināti. Tradicionālie masku tēli, kurus vēl tagad lieto maskoti ļaudis, ir paņēmiens (metode), kā veikt saskarsmi gan ar stihijām, gan ar Aisaules būtnēm, gan gremdēties sevī.

Te tālāk piemērs, kā apjaust divas no stihijām jeb pamatelementiem – uguni un gaisu...

Uguns deja/ Vēja deja

Uguns ir pirmelements. Tādēļ mēs pret to izjūtam bijību. Laikam ļoti dziļi mūsu gēnos ir uguns kods. Mūsu senči sargāja un pielūdza uguni. Varbūt, kad skatāmies ugunī, mēs esam kā senči. Uguns ir pirmelements, kurš var visu sagraut un visu atjaunot, uzbūvēt, sakārtot. Tāpat kā deja. Uguns deja. Saules deja.

Gaiss ir pirmelements, kas mums vajadzīgs nepārtraukti.  Bez gaisa mēs mirstam dažās minūtēs. Gaiss ir visapkārt un tas ir arī mūsos, jo to mēs elpojam. Gaiss dod dzīvību. Mēs gaisu izjūtam kā vēju, kurš var būt ļoti dažāds. Mēs ļoti gribam valdīt pār vēju, to pakļaut un noturēt, bet nevaram. Pat Sprīdītis nevarēja. Gaiss ir visbrīvākais no visiem.

Uguns un gaiss ir pretēji pirmelementi, bet tie lieliski papildina viens otru. No uguns un gaisa kopdarbības rodas ļoti labas un spēcīgas lietas. Tāda spēcīga lieta ir josta. Īpaša josta ar nozīmi visai mūsu tautai ir Lielvārdes josta.