Kas ir tautas deja?

Tautas deja jeb etnogrāfiskā deja, jeb tradicionālā deja – tā, ko no seniem laikiem dejo sadzīvē un gadskārtu svētkos un godos, tai skaitā masku dejas. Pēdējā laikā Latvijā sauc arī par folkloras deju. Tautas dejas klubus Latvijā parasti sauc par danču klubiem. Danču klubos dejo ne tikai tautas dejas, bet arī senās modes dejas jeb balles dejas.

Tautas dejas piemēri: Alsungas Mugurdancis, Vidzemes žīga, Sabiles Garais dancis, Aknīstes Plaukstiņpolka

Seno modes dejas piemēri: Franksēze, Polonēse, Padospaini (Pas d'Espagne), Aleksandrs ( I, II, III) u.c.

Tautiskā deja jeb stilizētā, jeb skatuves deja – tās ir jaunrades dejas, kuras radījuši horeogrāfi. Impulsi jauno horeogrāfiju radīšanai parasti nāk no folklorā sastopamiem motīviem, bet sastopamas arī daudzas tādas jaunrades dejas, kurām ir noteikta tematika (piemēram, padomju laikā bija dejas par kolhoziekiem inženieriem, studentiem, futbolistiem, jūrniekiem u.c.)

Tautiskās dejas piemēri:Harija Sūnas horeogrāfija "Kurzeme", Ulda Šteina horeogrājija "Vāveru polka". Alfrēda Spuras foreogrāfija "Dzimtene". 

Jāpiezīmē, ka vēl ir dejas, kuras atrodas starp tautas dejāsm un horeogrāfijām. Tās ir tautas deju apdares. Tādas dejoja Deju svētkos Latvijā XX gadsimta 50 – 70. gados un vēl arī 90. gados, bet latviešu deju svētkos ASV, Kanādā, Austrālijā un Eiropā tādas dejoja undejo visu laiku. Apdares, kuras mūsdienās sauc arī par tautas deju interpretācijām ir veids, kā pieāgot tautas deju dejošanai mūsdienu vidē – nesalaužot dejas jēgu, emainot dejas noskaņu u.c.

Apdaru piemēri.

Sudmaliņas Harija Sūnas apdarē,, Ačkups Alfrēda Spuras apdarē, Aulejas Žepers E. Spīča apdarē, 

TDA – tāds PSRS goda nosaukums tika piešķirts no 1960. gada līdz 1990. gadam par noteiktu normatīvu sasniegšanu un deva iespēja koncertēt visā PSRS teritorijā. Normatīvi (aptuveni)= dejotāju skaits 16 pāri, sasniegumi mākslinieciskās pašdarbības skatēs, repertuārā vismaz 4–5 PSRS republiku tautiskās dejas, tai skaitā vismaz 2 krievu dejas, atbilstoša PSRS tautisko tērpu bāze u.c.
Tādu goda nosaukumu saņēma arī kori, teātri, amatniecības studijas. Tomēr neviens neapgalvo, ka Tautas koris Imanta dzied tikai tautas dziesmas vai Cēsu Tautas teātris uzved tikai folkloras uzvedumus. Dejotājiem nez kāpēc radušās terminoloģijas problēmas. Daļa deju kopu ir atteikušās no padomju laika nosaukumiem.