Danču skola Ķegumā 1.daļa

Stāsts par to, kā mūsdienās Ķegumā top un dzīvo sadzīves deja. Sadzīves deja ir tā, ko mēs dejojam, kad sanākam kopā – viesībās, gadskārtās, ģimenes godos un mūsdienās arī dejas sarīkojumos, kurus sauc par danču klubiem. Tātad runa ir par tautas deju.

Stāsts par Ķeguma danču skolu ir no vairākām daļām. Šoreiz – pirmā daļa. Stāsta māksliniece Sandra Sabīne Jaundaldere. 

Danču skola Ķegumā

Deja rodas no prieka. Mūzika rodas no prieka.

Ar kājām(i) bungas situ,

Ar mutīti stabulēju...

Pa vienam katrs dejo kā jūt, lec kā atspole, izvijas kā dzīpars, bet tikko sanākam kopā jādomā par kopēju rakstu, vijumu, audumu. Varbūt varētu teikt  ka jau pāris gadus meklējam stelles, liekam katru dzīpariņu vietā un aužam droši, lai koši.

Jā, jā... pazīstam tautas dejas..., bet ne katram tās tīk, ne katram pa spēkam. Kas vēl tautai atlicis? Tikai vecais zaļumballes valsītis vai jaunā lustīgā lēkāšana ...”kā māku tā maunu„ stilā? Kas tad nu? „Tikai priekšautiņš? Maz, jaunkundz, maz!” - Teiktu režisora Jāņa Streiča filmas Velna kalpi varonis ģenerālis Svensons. Un ja nu kāda smuka zviedru meiča vēl uzjautā kādas dejas tad Rīgā šoruden modē? Un ne jau par priekšnesumu vērošanu būs runa, jo tie, kuri patiesi mīl deju  dejo paši. Protams, ka Rīgā ir viss un visa gana. Rīgas danču klubs svētdienās un trešdienas vakaru danči Folkklubā Ala... un ja labi meklē... gan jau katrā laikā var ko sagrabināt.

Bet kas tad šajos laikos notiek mūspusē - starp Jumpravu un Ogri? Jumpravas Kultūras namā dančus, pie izdevības, iespējams apgūt Folkloras kopas Liepu laipa (vadītāja Vita Talla) vadībā. Ogres Kultūras centrā pastāvīgi darbojas Ogres Danču klubs (vadītājs Ainars Sviķis). Pateicoties Zinību biedrības Gaismas Dārzs ierosmei atsevišķi pasākumi danču apguvē notikuši arī Lielvārdē. Beidzot ar prieku var teikt, ka nu arī Ķegums ir iemirdzējies danču zvaigznājā.

Pirms pāris gadiem dziesminiece, ģitārspēles  skolotāja un Tomes folkloras kopas Graudi vadītāja Dace Priedoliņa sapulcēja vienkopus Brīvos Danču muzikantus - mūzikas skolotāju un Folkloras kopas Graudi dalībnieci Līgu Valaini, mākslinieku un ģitārspēles virtuozu Eināru Kvili, bijušo Vīru kopas Vilki dalībnieku un tautas dzīvesziņas pētnieku Jāni Kušķi, mākslinieci, dejotāju un Tautas tradīciju kopas Austras Koks vadītāju Sandru Sabīni Jaundalderi.

 Kādēļ „brīvos”?....................Jo katrs muzicē brīvi un pēc paša brīvas gribas.

Kādēļ „danču”?......................Lai spēlētu dančus.

Kādēļ „muzikantus”? .............Dejotājiem!

Bet ... kur dejotāji? 

Sākumā dejotāji bija tikai iztēlē. Labi noderēja pašu pieredze, aizvien noder dejas skolotāja Ernesta Spīča Mārtiņa deju grāmata. Braucām meklēt uz Ogres Danču klubu, kur Brīvajiem Danču muzikantiem piepulcējās ģitārists un dejotājs Egils Viškints. Spēlējām Lielajā Danču naktī Ģikšos. Bet šoruden kopā ar biedrību DORE V un Ķeguma Sociālo centra laipnu atbalstu tika aizsākta Danču skola Ķegumā. Dančus māca Dace un Egils. Notikušas vairākas nodarbības. Ar cerību uz turpinājumu veramies nākotnē.

Sandra Sabīne Jaundaldere