Šodien slavenās fabrikas VEF Kultūras pilī notika horeogrāfes Artas Melnalksnes rīkots dejas sarīkojums. Arta strādā skatuves dejas laukā, bet viņai ir tuva arī tautas dejas tradīcija. Par to liecina arī viņas horeogrāfijas, kur tradicionālās dejas elementi visai prasmīgi iestrādāti. Koncertā, protams, bija tautisko deju programma, kas paredzēta un saprotama uz skatuves. Kopumā koncerts bija ieturēts etniskā stilā un gan skatuves noformējums, gan koncerta ideja neļāva šaubīties, ka koncerta patērētājs ir latviešu skatītājs, kurš interesējas par etniskiem priekšnesumiem dejas jomā (patiesībā lielākā skatītāju daļa bija dejotāju vecāki vai kādi citi radinieki un draugi). Tāpēc skatītāji bija atsaucīgi un dzīvi reaģēja uz visu, kas likās ievērības cienīgs.
Tautas dejas
Neparasti, ka koncertā tika iekļauts arī viens tradicionālais dancītis – Atašienas Susekli leca Kokles jaunieši un bērni, arī paši spēlēja. Tiesa, līdzās teicamai muzicēšanai (paldies arī profesionāli veiktam apskaņošanas darbam – Ēriks Kalniņš bija uzdevumu augstumos), jāteic, ka dejas priekšnesums vispār nebija izveidots un koklēnieši vienkārši jautri griezās. Dīvaini, ka Kokles priekšnesums nebija vispār ierakstīts koncerta programmiņā. Pēc koncerta VEF pils augšstāvā vēl varēja pakavēties, kas nebija nogurdināti un spējīgi lekt kopā ar Dinu Liepu un viņas koklēniešiem.
Tautiskās dejas kā mūsdienu kultūras produkti
Sen nebiju vērojis skolas vecuma bērnu priekšnesumus, tādēļ pat uz it kā zināmām dejām skatījos kā uz jauniem kultūras produktiem. Jā, tieši kā skatītājs, kurš atnācis baudīt priekšnesumu uz VEFa skatuves. Liela daļa deju tomēr ir tikai mīļu jauku, bet nepabeigtu etīžu līmenī un liekas, ka gaida profesionālu roku, lai deju pabeigtu. Ir dažas labas idejas, bet pietrūcis talanta, laika vai abu kopā, lai pabeigtu. Oriģinālu novitāšu nav daudz, bet tās ir interesantas, no kurām visvairāk aizrauj Jāņa Purviņa un Jura Kulakova Nikno lapsēnu maršs, kurš rada iespaidu, ka no skatuves labās puses nākošo "lapsēnu" gājiens nekad nebeigsies. Pārliecināja koncerta izskaņa – gan Alfrēda Spuras horeogrāfija tautas dziesmai Pī Dīveņa gori goldi, gan Artas sirsnīgais sacītais par dejas pārmantošanu un latviskuma kopšanu. Protams, arī josta, kura ceļoja pa skatuvi:)
Tautas dejas
Neparasti, ka koncertā tika iekļauts arī viens tradicionālais dancītis – Atašienas Susekli leca Kokles jaunieši un bērni, arī paši spēlēja. Tiesa, līdzās teicamai muzicēšanai (paldies arī profesionāli veiktam apskaņošanas darbam – Ēriks Kalniņš bija uzdevumu augstumos), jāteic, ka dejas priekšnesums vispār nebija izveidots un koklēnieši vienkārši jautri griezās. Dīvaini, ka Kokles priekšnesums nebija vispār ierakstīts koncerta programmiņā. Pēc koncerta VEF pils augšstāvā vēl varēja pakavēties, kas nebija nogurdināti un spējīgi lekt kopā ar Dinu Liepu un viņas koklēniešiem.
Tautiskās dejas kā mūsdienu kultūras produkti
Sen nebiju vērojis skolas vecuma bērnu priekšnesumus, tādēļ pat uz it kā zināmām dejām skatījos kā uz jauniem kultūras produktiem. Jā, tieši kā skatītājs, kurš atnācis baudīt priekšnesumu uz VEFa skatuves. Liela daļa deju tomēr ir tikai mīļu jauku, bet nepabeigtu etīžu līmenī un liekas, ka gaida profesionālu roku, lai deju pabeigtu. Ir dažas labas idejas, bet pietrūcis talanta, laika vai abu kopā, lai pabeigtu. Oriģinālu novitāšu nav daudz, bet tās ir interesantas, no kurām visvairāk aizrauj Jāņa Purviņa un Jura Kulakova Nikno lapsēnu maršs, kurš rada iespaidu, ka no skatuves labās puses nākošo "lapsēnu" gājiens nekad nebeigsies. Pārliecināja koncerta izskaņa – gan Alfrēda Spuras horeogrāfija tautas dziesmai Pī Dīveņa gori goldi, gan Artas sirsnīgais sacītais par dejas pārmantošanu un latviskuma kopšanu. Protams, arī josta, kura ceļoja pa skatuvi:)
Lai veicas labāk horeogrāfiem! Dejotāji ir lieliski! Paldies fotogrāfei Lienei Auziņai!
