Wednesday, December 14, 2011

Come to dance with Latvians!



Sludinājums:

LATVIAN FOLKLORE CONCERT AND TASTING OF TRADITIONAL DISHES ON THE EVE OF THE NEW YEAR!
Come to sing and dance with Latvians!
Songs and dances accompanied by Latvian traditional instruments – kokle, trejdeksnis, etc.
Let’s try dishes and drinks at the Latvian festive board!
Time: from 17:00 to 18:00 starting from Saturday 17.12.2011
Place: 68 Brivibas street (between Gertrudes and Stabu streets)
Conditions: minimum 10 people, booking in advance (latest by 12:00 on concert day)
Price: 20 LVL /30 EUR per person 
Payment: cash or money transfer before the concert
Booking: Tel: + 371 29258784
                Tel: +37167279598
                Email: info@dadomina.com

Tuesday, November 29, 2011

Kā mēs ar Kokaru dancojām

Šodien tauta atvadās no leģendāra kordiriģenta, mākslinieka un sparīga cilvēka Imanta Kokara. Gods aizgājējam un miers pīšļiem...

Tikai atmiņu drumslas par Imantu Kokaru uzplaiksnīja.

Kā  Kokars man lika dejot.
Reiz mani rektors Kokars iesauca pie sevis un teica, tā un tā, jau izlemts – jums, student jāiet dejot uz valsts deju ansambli Daile. lai rīt jau būtu treniņzālē un nekādas atrunas negribu dzirdēt. Mēs ar Žagatu (Dailes vadītājs Uldis Žagata) visu jau nolēmām. Iepletu muti, lai kaut ko teiktu, bet nepaguvu. Kokars enerģiski pavēcināja ar roku, ka vizīte beigusies. Uz Daili nākošā dienā, ne arī pēc tam neaizgāju. Man bija citi plāni. Tomēr nekādas sankcijas nesekoja, tikai nākošā tikšanās reizē Kokars, piemiedza aci...sak, es jau tevi atceros.

Kā es Kokaram liku dejot.
Reiz Rīgas Latviešu biedrībā nācās uzņemt japāņu kori, kas draudzējās ar I. Kokara vadīto Ave Sol. Mani palūdza novadīt rotaļas. Tā nu es tās rotaļas vadīju. Koristi labprāt piedalījās. Tad nolēmu iesaistīt arī abu koru vadību. Palūdzu savus palīgus uzaicināt visus priekšniekus. Tad nu visi priekšnieki tika dancināti, bet koristi sastājās apkārt, sita plaukstas un dungoja....viens un divi – labā, viens un divi – kreisā...

Pats ņēmu rokā kameru, piemiedzu ar aci un tapa šis fotoattēls. Tas bija 2000. gada 29. septembrī.


Thursday, November 24, 2011

Ziemas svētkos danco kopā ar Budēļiem

Can't wait Christmas
Image by inoc via Flickr

Ziemassvētku danči, masku spēles un rotaļas SPRĪDĪŠA SKOLĀ kopā ar budēļiem!

Nenokavē pieteikšanos. Apmeklē RLB mājas lapu un atrodi, kur ir rakstīts par SPRĪDĪŠA SKOLU.






KAS TĀ TĀDA SPRĪDĪŠA SKOLA?
Vislabākā skola 1. – 4. klašu skolēniem, ko apmeklēt ārpusklases nodarbībās.





Wednesday, November 16, 2011

Valsts svētku koncerts Pumpura pamatskolā

Pateicoties tam, ka šoruden  jaunākā atvasīte sāka apmeklēt A. Pumpura pamatskolu, biju ielūgts uz Valsts dibināšanas gadadienai veltītu svētku koncertiņu. Jau zināju, ka šī skola ir slavena ar to, ka visi skolēni dejo un dzied, bet sagaidītais pārsteidza, jo koncerts radīja pārliecību, ka šī skola pelnījusi mākslas skolas vārdu. Tik talantīgi izrādījās bērni un jādomā, ka arī skolotāji, kas viņiem šo visu iemācījuši.

Valsts svētku koncerts vecākiem A. Pumpura pamatskolā ar skolas dejotāju un dziedātāju līdzdalību bija patiesa prieka pilns.


Prieks sākās jau ar matu sakārtošanu ... tiem ir jābūt pieglaustiem un nekādi nerātni kumšķi gaisā nedrīkst rēgoties ne meitenēm, ne zēniem.

Zēni svētku koncertam gatavojās īpaši un svarīgu lomu piešķīra morālai nobriešanai un prieka radīšanai jau pirms koncerta.

Koncerts sākās ar Valsts Himnu, ko lieliski nodziedāja skolas koris kopā ar skolotājām un vecākiem. Tūlīt sekoja arī mazo un lielo dejotāju priekšnesumi. Jāteic uzreiz, ka jauku svētku sajūtu koncertiņš radīja jau no ienākšanas zālē līdz pat pēdējam akordam un applausiem, ar kuriem neskopojās vecāki.

 


Pēc koncerta vēl sekoja īpašs foto, kurā skolas direktore un dejas skolotāja Renāte Linde nofotografējās pie skolas un Valsts karoga




Pēc koncerta Lindes kundzei pajautāju, ko dod bērniem deja kā mākslas žanrs. Ko atbildēja skolas direktore un dejas skolotāja? Viņa visvairāk uzsvēra dejas socializējošo nozīmi – to, ka bērni, kas dejo, kļūst draudzīgāki un labestīgāki. Tam noteikti jāpiekrīt. Dejas zālē radusies draudzība un reizēm arī mīlestība ir mūžīga. Tomēr, ko bērniem dod pati deja kā mākslas žanrs? Viņi ir tikai iesācēji un augstas mākslas virsotnes vēl nespēj aizsniegt. Lindes kundze kļuva domīga: "Bērni iemīl deju un tad arī tā dejas mīlestība parādās priekšnesumā. Tas ir ļoti skaisti". Jāpiekrīt pieredzējušai dejas skolotājai. Tiešām, skolotāja misija ir radīt bērnos dejas mīlestību.

Deja cilvēkam dod milzīgu dvēselisku baudījumu un ļauj šo baudījumu sajust vistiešākajā veidā ar savu miesu, garu un dvēseli. Lai cik tas skanētu triviāli,  deja attīra ne tikai miesu, bet arī dvēseli un garu tā dara možu. Kas vēl mums vajadzīgs?



Attēlā: R. Linde un Dz.J. Spīčs

  • Renāte Linde 
  • Vakar 20:28
  • Paldies. Ļoti jauki vārdi. Patīkami lasīt, ja darbs tiek novērtēts.:)  
  • Jaukus un starojošus svētkus!!!(flag:lv)
  • Inese Straujā
  • Vakar 19:28
  • Paldies! Tiešām jauks pārsteigums!(sun) Lai skaisti un latviski svētki!(flag:lv)


Saturday, November 12, 2011

Ketija Perija dejo Sudmaliņas

Kāda popmūzikas slavenība Ketija Perija (Katy Perry), ko labi pazīst arī Latvijā,  dziesmiņas The One That Got Away klipā paspēj uzdancot Sudmaliņas. Ar ko? Ar latviešu dancotājiem no Losandželosas. Par to  raidījuma Viss notiek mājas lapā http://www.vissnotiek.lv/keitija-perija-dejo-latviesu-tautu-dejas/ jau 10. novembrī raksta Eva Ikstena-Strapcāne  un savā blogā http://dgpyfrom.wordpress.com/2011/11/12/latviesu-tautu-dejas-pasaulslavenas-keitijas-perijas-muzikas-video/ raksta arī  Dainis Gžibovskis un citā vietās citi labi informēti cilvēki.

Te ir Ketijas mājas lapa http://www.katyperry.com/news/, kurā vairāk pastāstīts pa šo klipu un tā nozīmi mākslinieces daiļradē.

Ekrān-izgriezums, kurā redzams bikiņ no īstā brīža...

















Te ir pats video. Īpaši uzmanīgi skaties apm. 1. minūtē  25. sekundē



#LatviaLovesKaty

Protams, video gabaliņš ir īsiņš un liekas, kas nu tur liels. protams, nekas liels tas nav, bet nav arī mazs

Tuesday, November 1, 2011

Atkal Žepers

Universitātes Dancis savā 65. dzimšanas dienā dancos Aulejas Žeperu. Ja paskatās topošās jubilejas koncerta afišā, tad tur gan nekas tāds nav rakstīts. Taisnību sakot, nav rakstīts arī, ka dejos jebkādu citu deju, izņemot H.Tangijevas-Birznieces baleta horeogrāfēto Gatves deju ar visiem trejdekšņiem, jo šīs dejas attēls rotā afišu.

Tomēr no uzticamiem avotiem droši zinu, ka programmā tiešām ir iekļauts Aulejas Žepers. Acīmredzamais neticamais ir noticis un tiešām Danča vadība nolēmusi vismaz vienu tradicionālo deju uzdancot savā dzimšanas dienā!

Lai tik izdodas! Ar interesi gaidīšu!

Te klāt afiša:)

Tuesday, October 18, 2011

Latgaliešu kāzu polka atkal Amerikā

Šoreiz nodevas personības kultam;)

Ar prieku un lepnumu paziņoju, ka mana horeografētā Latgaliešu kāzu polka ir iekļauta XIII Vispārējo ASV Dziesmu svētku lieluzvedumā, kas notiks Milvokos no 4. līdz 8. jūlijam.

Te ir šo svētku deju lieluzveduma programma

Palasot progammu, tajā atrodami daudzu ievērojamu latviešu deju meistaru vārdi. Protams nesen mūžībā aizgājušā Ziga Miezīša dejas arī tur būs. Interesanti, ka vienu deju kopā licis ir arī pazīstamais žurnālists Kārlis Streips.

Te Gatve dejo

Anita dejo jau 50 gadus


Vai tikai slaveniem deju pulciņiem horeogrāfiem un virshoreogrāfiem drīkst būt lielas, mazas un apaļas jubilejas? 
Nē! – saka Anita Feldmane un sarīko sava aktīvā tautiskās dejas mūža 50 gadu svinības. 
Tiešām – 50 gadi veltīti tautiskajai dejai, nodejoti tūkstoši koncertu, noplēstas daudzas deju kurpes un pastalas.
Anitas ierosme ir labs paraugs mums visiem un parāda, ka ne tikai kolektīvā pašapzina vien spodrināma un autoritātes vien godā ceļamas. Lielie deju svētki taču laukumā sastāv no tūkstošiem mazu dejotāju, kas katrs atsevišķi no mākoņiem skatoties liekas tik mazi un nenozīmīgi.
Vai tas tā tiešām ir? 
Laikam jau nē. Katram dejotājam ir sirsniņa, kas smeldz un gavilē skanot skaistajām latviešu skatuves dejas melodijām un divas kājas, kas nevar miera būt, kad visi laiš=žas dejā!
Anitas pašas domas uzklausīsim turpmākaos ierakstos.

Te var apskatīt koncerta bildes Zemgales ziņās

Sunday, October 9, 2011

Kas jauns tradicionālajā dejā?

Šoruden jaunas ziņas tradicionālās dejas pasaulē.

Pēc zināma snaudas perioda, atdzīvojusies interese par tradicionālo deju. Nav jau tā, ka interese bija pavisam aizsnaudusies. Tā tikai bija pašapmierināti ieciklējusies dejas sacīkstes Vedam danci,  Folkloras izrāžu un Rīgas Danču kluba un ar to saistīto notikumu lokā.

Nu kaut kas jauns arī pētniecības un metodoloģijas jomā.

1) Atjaunojusies interese par tradicionālo polku. Izskatās, ka veidojas interesentu loks, kas nodomājuši popularizēt šo deju!

2) Bakalaura darbu par etnohoreologa Harija Sūnas zinātnisko un pedagoģisko darbību raksta RPIVA studente I. Indriksone. Ar tradicionālo deju sakars ļoti liels, jo H. Sūna pētīja tieši tradicionālo deju.

3) Nupatās iznācis metodisks materiāls latviešu dejas apgūšanai – tagad lielais skatuves dejotāju pulks ķersies pie pareizu dejas soļu atkārtošanas (pieņemu, ka daudzus pamatsoļus viņi jau māk)  ;)


4) Latgales pētījumu ietvaros radusies interese par jēdzienu Sudmaliņas un dzirnavu spārnu atainojumu dejās.


Par šiem jaunumiem turpmāk vairāk...

Friday, October 7, 2011

Zigis M. †††

Viens no latviešu tautas dejas gudrajiem un viedajiem vīriem ir beidzis šīs zemes gaitas.

Diemžēl 6. oktobrī pienāca ziņa, ka Zigis Miezītis no Toronto ir miris. Nu viņš pievienojies tiem izcilajiem latviešu dejas dižgariem, kas "dejo" aizsaules dārzos. Gribu pieminēt tikai H. Sūnu, A. Spuru, J.Stumbri, M.Lasmani, O.Vāliņu un citus, kas sagaida tagad Zigi.

Zigis bija viens no tiem cilvēkiem, kas XX gadsimtā izveidoja un uzturēja mītu par latviešiem kā dejotāju tautu. Viņa darbība ilgus gadus bija saistīta ar Ziemeļameriku un no 1990. gada arī ar Latviju. Dibinājis un visu mūžu vadījis Diždanci, tāpat bijis Deju svēku virsvadītājs gan Kanādā un ASV, gan arī Latvijā.
Viņa jaundejas veidoja Diždanča pamatrepertuāru. Arī 2013. gada Deju svētkos būs iekļauta viena viņa jaundeja.

Kas Zigi atšķīra no citiem? Nerimstošs dzīves prieks un cilvēkmīlestība. Viņš bija viegli pierunājams uz ēverģēlībām un arī pašam dažkārt nerātnības bija prātā.

Līdzjūtība dzīvesbiedrei Solveigai un plašajai dejotāju saimei †††

Bildītē viņš priekšplāna man pozē dejojot kopā Vairu Vīķi-Freibergu savā jubilejā Rīgas Latviešu biedrībā. Solveiga Miezīte attēla labajā pusē plāno sastāties kopā ar Imantu Freibergu.

Tuesday, September 27, 2011

Vārdu kari par tautisko deju Rīgas svētku kontekstā

Sākumā nelikās tik ļoti satraucoša tēma, bet re, kā sanāk!

Inta Balode nopublicē nelielu apskatu par tautiskās dejas stilistikas un kultūras īpatnībām salīdzinot ar laikmetīgo deju un nepaiet ne mēnesis, kad tautiskās dejas pasaule sāk šūmēties. Par ko tad runa?

Vasarā izdejotie Rīgas svētki (Ķīpsalas hallē) varbūt paliktu tikai dejotāju un skatītāju atmiņās, kā arī foto un video pikseļos, ja ne vēlēšanās tomēr tautiskajai dejai panākt nedaudz lielāku publicitāti.

Viss uzšūmējās, kad tautiskās dejas draugi pamanīja portālā delfi pārpublicēto Intas Balodes rakstu:
Skatuviskā tautas deja – kolektīvisma atliekas un latviskais gars
Raksts gan sākumā publicēts īpaši laikmetīgajai dejai veltītā tīmekļa žurnālā 
www.journal.dance.lv
tomēr tur tas nav izpelnījies dejas draugu ievērību (spriežot pēc tā, ka tur nav neviens atstājis komentārus). 

Toties delfos komentāru ir pietiekami un visi samērā kritiski vērtē I. Balodes rakstu. Piemēram:






Dejotājs26.09.2011 23:21
Kritika ir vajadzīga lieta, jo tā palīdz attīstīties. Diemžēl, šajā rakstā minēto ir grūti nosaukt par kritiku. Daļēji var piekrist par svētku ieceri, bet ko var gribēt, ja svētkus taisa vieni un tie paši cilvēki, jo citi nav pieteikušies...






šausmīgi tukšs raksts01.09.2011 00:10
t;a ar;i nav skaidros, ko īsti autore gribēja pateikt....






Baiba ne no Nīcas06.09.2011 17:20
Piedodiet, bet lasīju un lasīju rakstu, domāju, ka tūlīt jābūt kādam atrisinājumam (tam, ko autore vēlas pateikt), bet te uzreiz beidzās.. ir nogrieztas beigas vai tā tam arī bija jābūt?...






nu fuj07.09.2011 21:31
...diemžēl, lasot rakstu, 
sajutu kompetences trūkumu un grūtības formulēt savu viedokli līdz galam! vairāk prieka un poztīvisma!!!


..un tādā garā vēl biškiņš.


Kā redzams, tautiskās dejas draugi jūtas aizskarti, ka tiek kritizēti par to, ka kopj šo dejas lauciņu, jo rakstā tiešām ir aizskārums tādiem šī stila tipiskiem paraugiem kā tautu meitas vizuālais tēls, ko simblizē arī  piepītās mākslīgās bizes u.c.


Bez tam bez aplinkiem ir pateikts, ka koncerts ir bijis vienmuļš un laikam pat garlaicīgs.


Neskatoties uz sākušos kašķi, gribu uzsvērt, ka pats fakts, ka kāds kaut ko uzraksta par tautisko deju jau ir ievērības cienīgs notikums. Taču atcerēsimies, kalielākie rakstītāji par šo tēmu ( H. Sūna un E. Tivums) jau guļ smilšu kalniņā :( 


Beigās vel arī mans komentārs (he he citēju pats sevi)








zemunde26.09.2011 01:25
Kopumā autorei sanākusi atzīstama tautiskās dejas kritika. Jābrīnās, ka tautiskās dejas aizstāvji nav vēl sarosījušies un nedod pretī ;) Laikam vajadzēja asāk pret spalvu paglaudīt.

Jāprecizē tikai dažas lietas...piemēram, tautiskā deja noteikti ir vecāka nekā rakstā minētie 60 gadi ar astīti, jo pirmie mēģinājumi Latvijas teritorijā dejas valodā atainot tautiskas ainiņas tādās formās, kā mēs tagad redzam tautisko kolektīvu priekšnesumos, attiecināmi uz 1. Pasaules kara laikiem, bet solo dejas uz skatuves tautiskā raksturā dejoja jau 19. gadsimtā.

Tādu sīku neprecizitāšu rakstā ir vairākas.

Tomēr ne jau neprecizitātes gribu izcelt.
Svarīgāks ir tas fakts, ka sabiedrībā ir vajadzīga diskusija par tautisko deju un te nu autorei liels paldies par 1. soli diskusijas virzienā:)

Monday, August 22, 2011

Saules dejas turpinājums

Meditatīvās dejas kurss Saules deja radīja interesi par šāda veida dejošanu. Vai prasās pēc turpinājuma?

Izskatās, ka tas tā varētu būt.

Tomēr deja ir viena laba lieta.

Gaidiet ziņas un esiet aktīvi interesenti:)

Tuesday, May 31, 2011

Tuvojas Saules deja 2011


Rīgas Latviešu biedrība piedāvā Sakrālās dejas kursus
Nodarbības notiks 14. – 16. jūnijā, 18.00 – 21.00 RLB Kluba zālē, Cena 30.–LVL  par 3 dienu nodarbībām.

Skolotāji: Dagmāra Hāna – Mērena (Vācija), Ernests Spīčs (Latvija)

 Kursa ietvaros sakrālās dejas skolotāji piedāvās apgūt dejas meditācijas, kuras ir noderīgas katram cilvēkam, kurš jūt nepieciešamību pēc prāta, dvēseles un auguma vienotības. 
Sakrālā deja ir lūgšana nevis ar vārdiem, bet izmantojot auguma valodu. 

3 dienu nodarbībās Sakrālās dejas kursu apmeklētāji apgūs: 
Dienvidaustrumeiropas meditatīvās dejas (piem., grieķu Syrtos un Kalamationos u.c.),
Latviešu tradicionālās dejas rituālus un meditācijas (piem., Birztaliņa, Krustdeja, Sidraba birzs, Vainaga deja u.c.),
Dejas meditācijas ar J.S Baha un A. Vivaldi mūziku,
Gūs ieskatu par indiešu sakrālo deju,  agrīnās kristietības lūgšanām dejā un horeoterapijas pamatiem.

Papildinformācija vācu valodā: www.sakrales-tanzen.de,
Kustības simboliskās formas, kuras pamatā ir aplis, tūkstošiem gadu priekš mūsu senčiem ir bijis ceļvedis uz garīguma pasauli. Šiem simboliem vai kustības arhetipiem kopā ar mūziku un vārdiem kopīgā lūgšanā piemīt dziedinošs spēks, kas pārvērš mums svešas lietas par tādām, kuras mīlam – kamēr Gars caur dvēseles kustību piešķir mūsu ķermenim spārnus un vada dvēseli tās dialogā ar Dievu. (Marija Gabriele Vuzīna (Maria-Gabrielle Woisen)

Sunday, May 29, 2011

Patrepsyne 2011, Šiaučius kriaučius – Luga


Dance Contest in Lithuania, 2011.
Dejas sacīkste Patrepsyne Lietuvā, 2011. pavasarī.
Dejotāji no Palangas šo deju ne tikai dejo, bet arī tai sagatavojuši nelielu stāstu, kuru izstāsta (izrāda) par prieku sev un apkārtējiem. Tādā veidā viņu deja līdzinās nelielam uzvedumam jeb lugai. Kā zināms, lugas bija savā laikā izplatīts sadzīves dejas žanrs, piemēram, Saimnieku dancis Vidzemē.

Wednesday, May 18, 2011

Oi, kur mergas

Lithuanian musician group plays traditional dance tune and song. 2011.

Wednesday, May 4, 2011

Atsauksmes par Dejas kursu

Noslēdzot ES, KM un RLB finansētā projekta kursu Rīgā, palūdzu dažiem studentiem atsauksmes. Lūk te tās var noskatīties:)

Sunday, April 3, 2011

Saturday, March 26, 2011

Vīteri Rikavas kadriļa


Tradicionālās dejas sacīkstes ietvaros Rēzeknē notika novada kārta. Interesanti, ka rīkotāji šogad ieviesuši iespēju sacensties starp kopām. Piemēram, šajā Rikavas kadriļā tiek vērtēts vienas dejas priekšnesums kopumā, nevis katra dejotāja individualitāte. Tas nozīmē, ka patiesībā tiek vērtēts horeogrāfa talants un deju pedagoga profesionālās prasmes līmenis un  izmantotā metodika. Tas noteikti attālina no tradīcijas, jo mainās vērtēšanas kritēriji. Tradīcijā, kā zinām, svarīgāka ir improvizēšanas māka, bet konkrētā horeogrāfija vismaz daļēji top dejas norises brīdī, nevis pilnībā ir sen atpakaļ iestudēta un noslīpēta.

Dance contest Vedam danci in Rezekne 2011. Viteri from Rezekne. Artistic directors Sandra Stare, Einars Lipskis. Rikavas kadrila.

Thursday, March 17, 2011

Gods godam, gods dejai

Tradicionālās dejas sacīkste Vedam danci Rēzeknes novadā.

Savā vārda dienā saņēmu negaidītu piedāvājumu. Folkloras kopu koordinatore Rasma Igaune aicinājā atbraukt uz Rēzekni un palīdzēt vērtēt Dejas sacīksti. Labs piedāvājums!

Tādēļ 16. martu pavadīju Rēzeknes kultūras namā kopā ar Latgales bērniem un jauniešiem, kas sacentās savā starpā dejas mākā.

Jāteic, ka dejā atklājas cilvēka būtība – var teikt, ka dejo ne tikai augums. Dvēsele dejo. Latgaliešiem ir īpaši dejiskas dvēseles. Man sacīkstes laiku bija grūti nosēdēt uz vietas, kājas cilājās pašas no sevis kā Lutausim, klausoties Sprīdīša stabulītes skaņās.

Par ko latgalieši Rēzeknē ir slavējami? Noteikti jāuzsver sacīkstes vēriens. Sarīkojums notika pilsētas Kultūras namā, kurš bija aprīkots ar visu nepieciešamo konkursa sekmīgai norisei. Bērnu – sacīkstes dalībnieku bija pilna zāle un tikai tas, ka visi nedejoja reizē, ļāva adekvāti novērtēt galvenās prasmes, ko šādā reizē jāpamana un jāatzīmē – dejiskums, partnerattiecību skaistums, aizrautība, ritmiskums, dejas leksikas pārzināšana, sacensību gars, prasme nest tautas tērpu, kā arī iznesība.

Sacīkstes dalībnieki dejoja visai dažādas dejas, sākot ar divaļīgajiem pāru dančiem līdz pat daudzdaļīgajām riņka un gatvu kadriļām, kur nepietiek ar dažu kustību atkārtošanu pa apli, bet katrā daļā jau ir cits raksturs, atšķirīga noskaņa un dejas soļi.

Šajā sacīkstē visaugstāk tika novērtētas tās folkloras kopas, kas bija sagatavojušas kaut ko vairāk par tikai labu un teicamu dejas prasmi. Tā mazie Upītes bērni un Rekavas folkloras kopa aizrāva visus ar Soliņdančiem, parādot, cik izdomas bagāti un akrobātiski spēj būt mazi bērni. Ar Kadriļām teicami tika galā Rēzeknes kopa Vīteri, kuras atzīstamo meistarību žūrija, kurā darbojās folkloriste Aija Dundure un horeoogrāfi Ilmārs Dreļs un Ernests Spīčs vērtēja ar visaugstāko vērtējumu. Arī skatītāji bija sajūsmināti par Vīteru neviltoto spēles prieku Rikavas Kadriļā. Augstas atzīmes izpelnījās dejotāji no visām kopām – no Upītes, Rikavas, Nautrēniem, Rekavas, Kaunatas, Makašāniem un Rēzeknes. Viņiem, šīs sacīkstes uzvarētājiem būs jāgatavojas arī dejas sacīkstes finālam Rīgā.

Atzinīgi vērtējot skolotāju un bērnu ieguldīto milzīgo darbu, jāpievērš uzmanība arī Tradicionālās dejas sacīkstes vietai un lomai mūsdienās.

Tradicionālās dejas sacīkste Vedam danci radās 1996. gadā, lai radītu interesei un attīstītu tradicionālo deju bērnu vidē. Šis uzdevums ir daļēji izpildīts. Folkloras kopu dalībnieki māk dejot ļoti daudzveidīgi. Līdzās puišiem raksturīgajam Skalu dancim ir meitu Dvieļu deja, spara pilnais Soliņdancis un pat dažādas Kadriļas. Pāru dejas folkloras kopās iesaitītie jaunieši dejo jau sen un uz šīs intereses pamata tagad ir izveidojušies daudzi Danču klubi, kur darbojas pārsvarā skolēni un studenti.

Tas, ka jauniešiem ir interese par tradicionālo deju ir labi un ļauj ar cerību raudzīties nākotnē. Līdz ar to dejas prasmes ziņā izvirzās jauni uzdevumi, kā arī var tikt koriģēti iepriekšējie.

Viens no svarīgākiem, ja ne pats svarīgākais ir individuālās dejas prasmes izkopšana tiem jauniešiem, kuri jau apguvuši tradicionālās dejas pamatus. Īpaši tas attiecas uz tādu dejas soļu kā, piemēram, Polka un Žīga prasmes vēl aizvien nepietiekošo līmeni. Vēl pirms trīs gadiem varējām rīkot Polkas sacīksti, bet nu tas ir pačibējis. Latgale taču izsenis ir varējusi lepoties ar daudzveidīgām polkām.

Tikpat svarīgs uzdevums ir iegūtās pieredzes tālāknodošana tiem jauniešiem, kas nedarbojas īpašās interešu kopās, bet labprāt dejo, ja ir tāda iespēja. Tālākdošana ir jāuztver kā folkloras kopu misija. Te atzinīgus vārdus var teikt par Vīteru danču klubu, kas, lai arī reti, bet toties regulāri notiek Rēzeknes kultūras namā.

Noslēgumā gribu atzīmēt, ka bērnu un jauniešu izglītība tradicionālās kultūras jomā prasa dažkārt ne tikai zināmu piepūli, bet pat darba varonību, jo šis darbs bieži ir ārpus darba laika un nereti arī ekstremālos apstākļos. Tāpēc gribu uzteikt sacīkstes rīkotājus Rasmu Igauni un Guntaru Skudru, kuri pārvarēja visus negludumus un šķēršļus, lai tikai sarīkojums uzdotos gods godam!

Monday, March 7, 2011

Jauns ES finansēts projekts tradicionālās dejas jomā!



Pirmdien, 7. martā Rīgas Latviešu biedrībā sākās jauns ES projekts, kura ietvaros notiks zināmas aktivitātes tradicionālās dejas jomā.

Kas tas par projektu?

Rīgas Latviešu biedrība
Projekts “Programmu izstrāde un ieviešana starpkultūru dialoga un komunikāciju prasmju attīstībai personām, kuras sniedz pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem."

Viena no tēmām:

„Rotaļas un dejas kā komunikācijas līdzeklis dažādu etnicitāšu cilvēku saskarsmē”


Kas notiks?

Valsts iestāžu darbinieku, pašvaldību pārstāvju, sociālo darbinieku, medicīnas personāla, biedrību un nodibinājumu un starptautisko organizāciju pārstāvju un citu speciālistu apmācība par imigrācijas jautājumiem un starpkultūru komunikāciju. Skolotāju apmācība darbam klasē ar imigrantu bērniem.

Kur un kad notiks?

2011. gada pavasarī
Rīgā aprīļa beigās pēc Lieldienām
Rēzeknē maija vidū


Kā pieteikties?

Sūti epastu uz folkmusic@inbox.lv

Finansētāju logotipi:

Tuesday, February 8, 2011

Saules deja būs jūnijā

Jūnijā, nedēļu pirms Jāņiem Rīgā un apkārtnē notiks Sakrālās dejas kurss SAULES DEJA II.

Kursa ietvaros tiks apgūtas gan tās meditatīvās jeb sakrālās dejas, kurām saknes ir antīkās Grieķijas kultūrā, gan tās, kuru izcelsme saistāma ar agrīnās kristietības un musulmaņu tradīcijām, gan latviešu gadskārtu un ģimenes godu rituāli.

Nodarbības vadīs sakrālās dejas speciāliste Dagmāra Hāne no Vācijas un tradicionālās dejas speciālists Ernests Spīčs no Latvijas.

Monday, January 3, 2011

Grodi: Ļipa Kust


Tikai latgaliski!
Grodi muzicē LNT labdarības akcijā pie Operas. Dandari budēļu maskās dancina nosalušo tautu
Folklore group GRODI from Latvia plays for social mask dancing outside (cold Winter).