Saturday, November 8, 2008

Tautiskās un tautas dejas VEFā









Šodien slavenās fabrikas VEF Kultūras pilī notika horeogrāfes Artas Melnalksnes rīkots dejas sarīkojums. Arta strādā skatuves dejas laukā, bet viņai ir tuva arī tautas dejas tradīcija. Par to liecina arī viņas horeogrāfijas, kur tradicionālās dejas elementi visai prasmīgi iestrādāti. Koncertā, protams, bija tautisko deju programma, kas paredzēta un  saprotama uz skatuves. Kopumā koncerts bija ieturēts etniskā stilā un gan skatuves noformējums, gan koncerta ideja neļāva šaubīties, ka koncerta patērētājs ir latviešu skatītājs, kurš interesējas par etniskiem priekšnesumiem dejas jomā (patiesībā lielākā skatītāju daļa bija dejotāju vecāki vai kādi citi radinieki un draugi). Tāpēc skatītāji bija atsaucīgi un dzīvi reaģēja uz visu, kas likās ievērības cienīgs.
Tautas dejas
Neparasti, ka koncertā tika iekļauts arī viens tradicionālais dancītis – Atašienas Susekli leca Kokles jaunieši un bērni, arī paši spēlēja. Tiesa, līdzās teicamai muzicēšanai (paldies arī profesionāli veiktam apskaņošanas darbam – Ēriks Kalniņš bija uzdevumu augstumos), jāteic, ka dejas priekšnesums vispār nebija izveidots un koklēnieši vienkārši jautri  griezās. Dīvaini, ka Kokles priekšnesums nebija vispār ierakstīts koncerta programmiņā. Pēc koncerta VEF pils augšstāvā vēl varēja pakavēties, kas nebija nogurdināti un spējīgi lekt kopā ar Dinu Liepu un viņas koklēniešiem.
Tautiskās dejas kā mūsdienu kultūras produkti
Sen nebiju vērojis skolas vecuma bērnu priekšnesumus, tādēļ pat uz it kā zināmām dejām skatījos kā uz jauniem kultūras produktiem. Jā, tieši kā skatītājs, kurš atnācis baudīt priekšnesumu uz VEFa skatuves. Liela daļa deju tomēr ir tikai mīļu jauku, bet nepabeigtu etīžu līmenī un liekas, ka gaida profesionālu roku, lai deju pabeigtu. Ir dažas labas idejas, bet pietrūcis talanta, laika vai abu kopā, lai pabeigtu. Oriģinālu novitāšu nav daudz, bet tās ir interesantas, no kurām visvairāk aizrauj Jāņa Purviņa un Jura Kulakova  Nikno lapsēnu maršs, kurš rada iespaidu, ka no skatuves labās puses nākošo "lapsēnu" gājiens nekad nebeigsies. Pārliecināja koncerta izskaņa – gan Alfrēda Spuras horeogrāfija tautas dziesmai Pī Dīveņa gori goldi, gan Artas sirsnīgais sacītais par dejas pārmantošanu un latviskuma kopšanu. Protams, arī josta, kura ceļoja pa skatuvi:)
Lai veicas labāk horeogrāfiem! Dejotāji ir lieliski! Paldies fotogrāfei Lienei Auziņai!

Tuesday, October 28, 2008

Gatves deja – pilns video

Tribine. lv mājas lapā atradu jauki samontētu video...te to pievienoju, lai plašākas iespējas aplūkot citu materiālu kontekstā

Monday, October 27, 2008

Gatves deja – dejotāji, skolotāji un novērotāji

Patīkami pārsteigts par to, ka skatuves dejas grupas dejo tradicionālu tautas deju, tomēr ievēroju, ka daudzi sabiedrībā pazīstami un cienījami cilvēki nedejo, bet vēro šo deju no malas – tapat kā es:) . nenoslinkoju un pajautāju – kāpēc cilvēki dejo/nedejo/vēro un ko ir ievērojuši?

Izrādās, ka daudzi deju skolotāji dejoja līdzi saviem audzēkņiem. Slavējami!

Sunday, October 26, 2008

Atsauksmes par Gatves deju

Tīmeklī un ļaužu prātos 25. oktobra notikums – Gatves deja Rīgas centrā  nu virmo ar lielu spēku un, ticu, virmos, kamēr vēl būs dzīvi cilvēki, kas dejoja un bija liecinieki, līdzjutēji un tiesneši. Tā Youtube kanālā jau ir pirmie video un manu uzmanību pievērsa LailaIr video, kur redzams paties dejas prieks tūlīt pēc tam, kad nodejota Gatve. te var šo skaisto brīdi noskatīties un tas liecina, ka Gatves deja atstājusi tik lielu iespaidu, ka jaunieši turpina dejot arī pēc oficiālās daļas beigām :) LABOJUMS! Izradās, k Nv tik oši kā domāju...dejotāji iesildās pirms Gatves dejas oficiālās daļas:(

Vēl manu uzmanību pievērsa Indras Filipsones komentārs Apollo ziņu kanālā. Arī to te ievietoju:







Saturday, October 25, 2008

Gatve Rīgas centrā


Šodien ir laimīgākā diena manā dzīvē – Rīgas centrā lieli un mazi dejo vienu no skaistākajām mūsu tautas dejām – Gatvi. Sākumā pat nenoticēju – domāju, ka skatuves dejas draugi izvēlēsies Gatves dejas horeografēto versiju, jo tā taču ir kultūras produkts, bet etnogrāfiski pierakstītā deja ir daļa no rituāla (Gatves deju dejoja kāzās, bērēs, Jāņos un citos dzīves un gadskārtu svētku svarīgos brīžos).

Te būs mirkļi, kuros redzami cilvēki, kas turpmāk varēs palielīties, ka 2008. gada 25. oktobrī piedalījušies Pasaules rekorda uzstādīšanā – visgarākā dejas virkne!

Tuesday, October 21, 2008

Piemiņai

Miris dejas skolotājs Juris Kaprālis (1936–2008). Vieglas smiltis!

Savā laikā mācījos pie šī izcilā vīriešu dejas speciālista, kurs izglītojis daudzus teicamus dejotājus Latvijā un citviet.
No nodarbībām LVK Horeogrāfijas nodaļā atceros profesora Kaprāļa nodarbības, kā tādas, kurās valdīja darbīga un lietišķa noskaņa. Pēc vina nodarbībām jutos piepildīts un pacilāts, kā arī jāpiebilst, ka nejutu kādās muskuļu grupas pārlieku noslodzi. Te jāsaka, ka ļoti daudzi dejas skolotāji tad, kad mācījos dejot, neprasmīgi dalīja slodzi, kā rezultātā, pēc nodarbības dažas muskuļu grupas bija pārslogotas un sāpēja, bet citas bija stīvas no kustību trūkuma. Juris Kaprāalais bija teicams vīriešu solodejas un dueta speciālists. Labi atceros dueta nodarbības, kurās viņš mācīja kā pareizi jāsatver un jāceļ partnere.

Te pievienošu Jura Kaprāļa atmiņas par mūsu kopīgo skolotāju Hariju Sūnu. Atmiņas publicētas LU Etniskās kutūras centra mājas lapā.

Thursday, August 28, 2008

Kam tā deja vispār der?


Sadarbībā ar Rēzeknes Augstskolu piedāvāju dejas pamatu nodarbības cilvēkiem, kas ikdienā dejas valodu var izmantot darbā ar bērniem un jauniešiem. Tā 27. augustā Valmieras Vindā uz nodarbību bija pulcējušies tās puses interešu izglītības skolotāji. Nodarbības gaitā apguvām: 1) dejas valodas pamatus, 2) ziemas periodā aktualizējamos pirmtēlus un masku izmantošanu svētkos, 3) pāru dejas nozīmi, 4) praktiskās iemaņas dejas vadīšanā un iemācījāmies dažas dejas.

Videopiemērā redzams, kā kursanti mācās vadīt dejotāju virkni.


Paldies Ivetai Dukaļskai par piedāvāto iespēju!

Wednesday, August 13, 2008

Kā viņi dejo!

Noskaties šo, pat, ja tu esi tikai iemaldījies manā emuārā.

Friday, July 25, 2008

Kristīnes dancis/ vārda dienas sveicieni!

Līdz ar Kristīņdienas atnākšanu gribu izstāstīt visām šī skaistā vārda nesējām vienu dejas stāstu.

Kā jau rakstīju Mārtiņa deju grāmatā, dejas Vidsmuižas Kristīne motīvs ir kopīgs mums ar zviedriem, jo šīs dejas zināmās versijas veltītas Zviedrijas karalienei Kristīnei, kura pēc dažu gadu valdīšanas, atteicās no karalistes troņa  mīlestības dēļ.  Viņas valdīšanas laikā  (1644-1654.g.) daļa mūsu valsts bija Zviedrijas sastāvā un Kristīne bija arī mūsu karaliene:)

Laikam tādēļ gan Latvijā, gan Zviedrijā no tiem laikiem ir saglabājusies īpaša deja, kuras zviedrisko variantu šeit dzied Jesika no Gēteborgas.




Latvijā Kristīnes vārda nesēju ir daudz. Vai tas par godu mūsu seno laiku karalienei? Varbūt nākošo Latvijas karalieni arī sauks Kristīne?



Visbeidzot Kristīnes dancis ar Riju Zemundes dārzā.

Monday, July 14, 2008

Čīrento izkāpj no auto un uzreiz spēlē un danco

Ungāru muzikanti un dejotāji no Čīrento ieradās Rīgā ar pusotras stundas kavēšanos, bet garais ceļš viņus nekavēja tūlīt ķerties pie lietas. Sanākušie dancotgribētāji jau bija kļuvuši nepacietīgi.

Kā mums gāja?

Kā teica Austris Grasis, mūzika ir aizraujoša un  vieta patīkama. Zemunde, kā paskaidroja Austris,  nozīmē ezera ieteku, tātad taisnība ir vecām hronikām, kas rāda – te bijusi upīte, kas tecējusi Daugavas virzienā.
Sākumā dejas notika telpās, bet drīz laiks noskaidrojās, peļķes nožuva un varējām dancot terasē. 

Mēs dancojām Serba, Botosanka, Palmaska, Kezes/Hora, Ordog utja/Drumuj, Erdelyes, Stica, Kettos/De doi, Hojna, Tanulotanc/Serba Studencilor, Nyelu.

Dancot beidzām godīgi 23.03, kā tas pienākas, lai netraucētu citus godīgus pilsoņus.

<>

Ungāru Čīrento – 2. rinda no kreisās Tomašs, ..., Bālints, ...ai, nav laika pabeigt:)

Būs vēl...

Poļi rāda Zaķudanci!


Poļu folkloras kopa Vistula pirms trīs nedēļām Zakopanes novadā iemācījās Zaķudanci un savu jaunapgūto māku rādīja Rīgā,  Zemundē. Kas tas par Zaķudanci? Skaties video! Varbūt liksies pazīstams, ja vien ar tautas deju esi tuvās attiecībās! 






Vai pazini?
 Poļi ir ieinteresēti 2009. gadā piedalīties Starptautiskajā festivālā – konkursā Pulkā eimu, pulkā teku. Poļu vadītājs Jureks apsolīja uz konkursu sūtīt pašus labākos dejotāju un dziedātājus – sākšot čakli gatavoties jau no augusta.


Paldies Taņai Gvozdevai no Rīgas Skolēnu pils par poļu grupas vizītes rīkošanu!

Saturday, July 12, 2008

Kamēr ungāri spēlē Polijā, tikmēr poļi danco pa mūsu Brīvdabas muzeju


Šodien (12. jūlijā)  Brīvdabas muzejā  – Dzesmudejusvētku Folkloras dienā viesojās arī poļu folkloras kopa Vistula. Tā pati, kura rīt viesosies Zemundē. Tā pati, kura 2004. gadā muzicēja Starptautiskajā festivālā PEPT.
Foto redzamas  priekšnesuma brīdis Ventspilī, bet video – dancošana pie Priedes kroga Brīvdabas muzejā.
Poļi pavēlu ieradās uz Brīvdabas muzeju, kad  tautiskā raibuma nogurdināti, skatītāji lēni devā uz māju pusi. 

Thursday, July 10, 2008

Beigas labas – viss labs

Labās beigas
Tas par deju lieluzvedumu Izdejot laiku. Veiksmīga uzveduma pēdējā daļa arī visu pagaro deju priekšnesumu padara par nebijušu baudījumu acīm, ausīm, sirdij un dvēselei, kā arī citām maņām, atskaitot notirpušās kājas visā to garumā (nosēdēšanas cietajā Daugavas stadiona krēsliņā.


Dejas valoda
Uzvedums raksturīgs ar daudzveidīgu dejas valodas izmantojumu – līdzās pierastajiem un un bieži izmantotajiem skatuves dejas izteiksmes līdzekļiem (tautas dejas stilistika atdarināšanai un kustību paspilgtinājumiem, skat attēlus un video) horeogrāfi izmantojuši vairākus citus paņēmienus, kas attiecībā uz šiem svētkiem saucami par inovatīviem. Tas ir liels pluss un liecina par mākslinieciskās vadības augstu profesionālo meklējumu un atradumu līmeni.

Protams, mani visvairāk interesē tautas tradicionālās dejas prasmīga izmantošana. Nav runa tikai par Amatnieku kustību atdarinājumiem, kas šajā uzvedumā veco ļaužu izpildījumā bija ļoti simpātiski. Jauninājums ir dejas dialoga izmantošana pēc būtības, nevis klišejas veidā. Viena no dejām, kur prasmīgi ir izmantots šis dejas valodas paņēmiens ir Apdziedāšanās dancis. Dejas dialogs ir arī spēle un saspēle. Cits spēles elements – spēle ar uguni. Tā ir uguns dancināšana jeb dīdīšana. Ļoti atbildīga lieta.  Uguns spēles gandrīz vai nav izdarāmas bez Ugunskrusta jeb Laimas krusta. Tā ir kulminatīva lieta. Vai tas bija šoreiz. Nē, nebija. Kulminācija sekoja pēc ugunskrusta. Varbūt, ka tāda iecere bija vajadzīga politkorektuma dēļ?


Uzveduma stilistika
Svētku uzvedums ir mainījies stilistiski par labu tautas dejai, kaut arī tautas dejas citātu ir mazāk, nekā iepriekš. Viens liels stūrakmens, kas nosaka dejas stilistiku ir deju pavadījumu mūzika. Lielā Ilgas Reiznieces un draugu radītās mūzikas ietekme nu sāk ietekmēt arvien vairāk dejas valodu, jo dzirdot tautas mūziku, talantīgs horeogrāfs tomēr savas dejas valodu pieskaņo tai.

Raksti
Dejas raksti ir liela uzveduma pamatu pamats. Šoreiz rakstiem ir īpašs atbildīgais – Valdis Celms. manuprāt, ļoti veiksmīgs sadarbības modelis. Ja reiz atbildīgie ir par gaismu, skaņu, kustību, tad par rakstiem pilnīgi nepieciešami. Viena no šī uzveduma lielajām veiksmēm!

Vai pietrūka?
Kā pietrūka – atkal novadu savdabības un dažādības. Ar dullo vušku tā kā būtu par maz. Lai kāda vispārcilvēciska ir uzveduma tēma, novadu spēks ir nedaudz pasēts. Pošai Dullai vuškai nabija ni vainys. 

Man personīgi pietrūka deju ar priekšmetiem jeb spēļu rīkiem. Lai cik spraigi dejas raksti laukumā, lai cik ritmiski sitam kājas, lai kā paspilgtinām auguma kustības – viens ir skaidrs: iznāk vīri ar kāšiem vai kokiem un sākas atraktīva spēle.  Te ievietoju divus videoparaugu, vienu kāsīšu dejai un otru prasmīgasm un iespaidīgam pretkustības paspilgtinājuma (efekta) izmantojumam. 

Protams uguns izmantošana ir kas vairāk par lāpām vai spīguļdiodēm. Tā ir stihija.

Par ko kauns?
Par to, ka mums nav piemērota stadiona, kur varētu apsēdināt vismaz 30 00 interesentu. Nav tablo vai cita ekrāna, kas dublētu tekstus citvalodās, vai rādītu laimīgās dejotāju sejas. Secinājums, nav valsts politikas, lai šādu vienreizēju kultūras produktu eksportētu. Šleseram var neizdoties pārdot svētkus:(

Par ārzemniekiem
Sagadījās, ka sēdēju starp vairākām tūristu grupām. Izskatījās, ka viņiem uzvedums patīk. Applaudēja dikti labi, vairāk par pašmāju publiku. Galvenais gribēja māt un komunicēt ar dejotājiem. Dejotāji dažkārt atsaucās šim aicinājumam un pamāja pretī.

Vai var labāk
Izrāde bija teicama, bet vienmēr var labāk. Var adresēt šādu izrādi arī ārzemju skatītājam. Tad izrādei jābūt 2x īsākai un 3x vairāk komunicējošai ar skatītāju un ne tieki ar mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem. 

Turpinājums sekos!!!

Wednesday, July 9, 2008

Poļu danči ar īstiem poļiem


13. jūlijā 18.00 Zemundē notiks poļu tradicionālo deju darbnīca. Poļu dančus, rotaļas un spēles mācīs īsti poļu jaunieši no Waršavas.
PEPT draugi šo ansambli pazīst no 2004. gada festivāla. Tagad tikai viņi par gadiem četriem ir paaugušies.
Te ir Jureka vēstule angļu valodā!!!

Hi Ernest
I’d like to inform you about our presentation. We sing, dance and play the traditional Polish folk instruments. We usually do it only with Vistula group members, but this time we have invited to the Vistula some Latvian children. They dance and sing a few pieces with us. We can also invite audience and teach them to dance, sing and play our music instruments. I can tell something about the history of folk instruments, like hurdy-gurdy, dulcimer, and sopilka, something about our clothes, instrumentation, and new folk style in Poland, etc. I can tell in English or Russian.
See you
Jurek Burdzy

Laipni lūdzu!

Tuesday, July 8, 2008

Veiksmīgs etnoprodukts – Ziņģudanču koncerts

Koncerta No sirsniņas sirsniņai beigās skatītāji cēlās kājās un gavilēja kopā ar dejotājiem. Pārdzīvojums bija neviltots un neuzspiests. Tas mūsu dejas koncertos pašmāju publikai ir rets gadījums. 

Kas tad noteica koncerta panākumus?

1)Protams, lipīgās šlāgeru melodijas, kuras Latvijā mēdz dēvēt arī par ziņģēm. 
2)Protams, pazīstamo un iemīļoto kinofilmu fragmenti, kas ļoti veiksmīgi samontēti uz trīs ekrāniem mijās ar dejotāju tuvplānu kustīgām un nekustīgām bildēm. 
3)Protams, horeogrāfu un producentu uzdotais temps un sižeta līnija. Bet ne tikai tas!  Galvenais bija dejotprieks – dejotāju aizrautīgā improvizācija un patiesi tīrā attieksme pašiem pret savu uzdevumu – vienā elpas vilcienā  pusotru stundu lecam.

Tātad, tradicionālās dejas pamatu pamata – improvizācijas un variācijas izmantošana un tautai tuvas melodijas + atpazīstami zīmoli(filmas, aktieri, režisori) veiksmīga izmantošana kultūras producēšanā dod labu etnoproduktu.

Vēl kaut kas – horeogrāfu izpratne par multimediāla darba iespējām – dejas laukumā un uz ekrāna sakrita ne tikai sižeta līnija, bet daudzviet pat dejas valoda un noskaņa. Sīkāk par dejas valodu lasi http://www.liis.lv/deja/dejas_val.htm 

Kritiķi teiks – spēlē uz sajūtām, kas zem vidukļa.
Tas tiesa, bet kājas jau arī mums aug zem vidukļa;)

Videofragmentā dokumentāla liecība – tauta stāv kājās, applaudē un gavilē!

Ai! Sanāca tā paātrāk:) Īstenība temps nebija tik steidzīgs:)

Saturday, July 5, 2008

Vai deju svētkos jādejo tautas dejas?

Šodien (5. jūlijā) Arēnā Rīga, koncertā Deju svētkiem 60  pārliecinājos, ka deju svētki gandrīz 60 gadus (1948. –2008.) tīri labi iztiek bez tautas dejas. Vai gandrīz bez tās. Skatoties šo koncertu tāds iespaids radās. Vai tas ir labi vai slikti? Viennozīmīgas atbildes nav, jo, kas vienam labi, tas citam par skādi. Tomēr mēģināšu izteikt savus apsvērumus.

Nevar teikt...

1) Nevar teikt, ka tautas dejas klātbūtnes deju svētkos nav vispār. Tā ir kalpojusi kā iedvesmas avots ļoti daudziem horeogrāfiem, kuru darbi bija pārstāvēti koncertā. Protams, tautas deja tīrā veidā kā priekšnesums ir gandrīz vai neiespējama parādība, tai kultūras kontekstā, kādā mēs dzīvojām. Mēs esam pieraduši kultūru patērēt produktu veidā, bet maz, salīdzinājumā ar citām tautām un salīdzinājumā ar mūsu senčiem, praktizējam deju sadzīvē. Tas ir, dejot jau dejojam, bet gatavus paraugus. Neradām paši.

2) Nevar teikt, ka visi koncertā pārstāvētie horeogrāfi ir veiksmīgi tikuši galā ar uzdevumu – no tradicionālas dejas izveidot horeogrāfiju, kas pārstāvētu dejošanas tradīciju un reizē būtu piemērota dejošanai, tātad uztverei lielā dejas laukumā. Veiksmīgāk ar šo uzdevumu ir tikuši galā J. Purviņš (Mugurdancis), V. Ozols (Spriguļu sišana), H. Sūna (Audēju deja), U. Šteins (Vāveru polka) u.c.

3) Nevar teikt, ka dejas, kurās nav tiešu tradicionālo deju citātu, stāvētu tālu no folkloras. Tā visjaukākais piemērs ir A. Spuras (Pī Dīveņa gori goldi), bet labi izdevušās dejas ir arī J. Ērglim, A. Melnalksnei. Grūtāk gājis J.Purviņam (Sasala jūriņa), jo temps dejai daudzviet par ātru. Horeogāfs izvēlējies nemainīgu dejas leksiku, bet komponists dziesmas otrajā daļā spēlējas ar ritmiku un mūzikas valodu. Ja ir izmaiņas mūzikas valodā, būt jācer uz kustību valodas izmaiņām.

4) Nevar teikt, ka deju atlase šim koncertam ir ļoti veiksmīga. Skatīties vairākas dejas bija grūti un pāris bija vienkārši garlaicīgas. Tātad koncerta sastādītāji  vadījušies ne pēc skatītāja interesēm, bet citiem, pašiem vien zināmiem kritērijiem. Nebija iekļautas, piemēram,  R. Spalvas un I. Dreļa dejas. Tas ir – Latgales horeogrāfu devums tika ignorēts. Tas mani saskumdināja.

5) Nevar teikt, ka no koncerta bija sliktas emocijas. Tieši otrādi – noskaņojums pēc koncerta bija teicams. Tomēr, uz jautājumu, vai šādu koncertu gribētu skatīties vēlreiz, nevaru atbildēt apstiprinoši. Varbūt pēc 20 gadiem, nākošajā retrospekcijā, ja Dieviņš dos to piedzīvot.

6) Nevar teikt, ka iepriekšējo paaudžu horeogrāfu darbi būtu laika garam neatbilstoši. H. Sūnas (Pie Daugavas, Kurzeme, Audēju deja), H. Strodes (Stūru stūriem...), H.T. Birznieces (Gatves deja) un citas pārliecinoši uzrunā cilvēkus.
  
7) Nevar teikt, ka dejotāji aizskatuvē uzvedās klusi:)

Ko tad var teikt?

1)Var teikt, ka skatuves deja iet atveseļošanās ceļu. Zelta vidusceļu – neaizejot pārāk tālu no folkloras, no saknēm, veidot mūsdienīgas dejas un šo deju uzvedumus lielkoncertiem. To uzrāda horeogrāfu J. Ērgļa, A. Melnalksnes un J. Purviņa darbi. Koncertā izdevās veiksmīgi parādīt V. Ozola devumu. Viņa vienkāršā folkloras interpretācija – Spriguļu sišana bija viena no šī koncerta "naglām".

2)Ļoti interesanti bija vērot kino un foto materiālus uz aizmugures ekrāna. Tie netraucēja uztvert deju un deva iespēju piesiet skatu neveiksmīgākajos koncerta brīžos un tādi bija vairāki:(

3)Rīgas Arēnas iespējas tika izmantotas pilnā mērā. Šī vieta ir laba lielām skatuves un tautas dejas izrādēm, kas varētu interesēt ārzemju skatītājus – te Šlesera ideja, pārdot Dziesmudejusvētkus varētu realizēties.

Noslēgumam

Tautas deja deju svētkos noteikti jādejo. Šodien maz labu pašmāju paraugu, kā šīs dejas vajag interpretēt, lai tās būtu interesantas. Ka to var izdarīt, liecina gan mūsu pašu tomēr vēl diezgan necilā pieredze, gan kaimiņtautu, šajā gadījumā koncertā igauņu ansambļa Kuljus rādītie paraugi, gan tālāku zemju – Īrijas, Zviedrijas pieredze.

Ja mēs šo daudzveidīgo mākslas žanru sakausējumu saucam par svētkiem, tad jātic, ka svētkus mēs svētījam – svinam ar prieku sirdīs un dvēselēs, nevis kādam atrādam. Vai svētkos var būt arī skatītāji? Kāpēc ne?

Videopiemēros redzam veiksmīgus tautas(tradicionālās) dejas izmantošanas paraugus – H. Sūnas Audēju dejas un V. Ozola Spriguļu sišanas piemērus.

Saturday, June 28, 2008

Ungāri uz Rīgu brauc! Visus, visus dejot sauc!


Tas nav tikai pantiņš. Pēc pāris nedēļām – 14. un 15. jūlijā, kad lielais Deju svētku šovs būs beidzies, Rīgā viesosies ungāru grupa Čīrento, ko zinātāji jau atšķir no visām citām grupām Eiropā. Zinātāji ir tie dejas draugi, kas piedalījās PEPTĀ 2004. gadā un Sudmaliņās 2005. gadā.

Čīrento uzstāsies Rīgā (vai nu Lido, vai Stacijas laukumā) un mācīs mums ungāru, čengu, rumāņu, transilvāņu un pat bulgāru dejas. Dejas mācīs Bālints Karpathegi.

Ja nu tomēr tu nekā par to nezini, bet gribi zināt, lūdzu, apmeklē Čīrento mājas lapu http://www.csurrento.hu/.


Starp citu, 13. jūlijā būs arī poļu tautas dejas un mūzikas darbnīca. 

Poļu un ungāru danči notiks Zemundē. Pirmajā video redzam, kā Zemundē danco Rija kopā ar vācu – austriešu dejas draugiem.
 Otrajā video – kā Čīrento 2004. gadā uzstājas Stacijas laukumā.


Tuesday, June 17, 2008

Kādas dejas diesim Jāņos?


Jānis ir viena no mūsu dievībām, kas teicami dejo. Tāpēc slavinot (līgojot) un pielūdzot (aplīgojot) Jāni, ir vietā dejot kā Jānis. Tātad Jāņa danči. Tikai kādi? Kā tas senais Jānis dejojis? Vai mēs tā maz mākam un spējam?

Esmu pārliecināts, ka spējam. Lai pārliecinātu arī citus, šajos Jāņos aicināju  sastaptos cilvēkus dejot dažas būtiskas Jāņu dejas. 

Šeit varat uzzināt par tiem Jāņu dančiem, kas tika dejoti ielīgošanas laikā dažādos Rīgas uzņēmumos un Raiņa un Aspazijas vasarnīcā. Dancotāji bija uzņēmumu Kurbads, Inchcape Motors Latvia, NS King, Hauska un partneri, Aldaris, BM motors, Bayer darbinieki, Vispasaules Biomedicīnas konferences dalībnieki, kā arī citi interesenti.

Visu Jāņu danču interpretācijas ir mūsdienīgas, bet visām interpretācijām "apakšā" ir stingrs pamats. Jāatceras, ka Jāņi ir esošo, topošu, bijušo un nebijušo sajūtu laiks. 







KRUSTADANCIS. Jāatceras, ka Jānis nosaka Visuma centru. Atnāca Jānis un iedzina mietu, saka dzejnieks. Miets, tas ir centrs. Krusta ielikšana tāpat, kā mieta iedzīšana ir centra iezīmēšana. Ap šo centru mēs dejojam, paužot prieku. dejojam pa vienam, pa pāriem un pat veselām ģimenēm, jo Krusta dancis dod mīlestību, aizsardzību un saticību arī ģimenei. Augšējā attēlā, kas uzņemts Majoros, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā,  jūs redzat, kā krusta danci dejo visa ģimene kopā, otrā – apakšējā attēlā dejo Kurbada pāris. Jānis dancina savu Jāņamāti. Trešajā attēlā – Lido centrā Krusta danci dejo profesors Juris Dehtjars ar Jāņameitu par godu Biomedicīnas konferences dalībniekiem. Pievērsiet uzmanību, tam, lai dejošana notiktu abos virzienos. Uz kuru pusi sākt? Par to pastāstīšu citreiz ;=)






















Jānis ir dejas vadītājs, dejas zinātājs, dejas rosinātājs un uzsācējs. Tādēļ viņš dancina citus. Viņam ir tādas tiesības, ko citi viņam iedod.  Jānim pieder TRIJNIEKU DANCIS – Jānis vidū un divas Saules meitas, ko viņš, katru pie savas rokas vezdams, dancina vārtiņos. Par Trijnieku danci šādu sauca agrāk Kurzemē, bet Vidzemē to dēvēja citādi – par SAIMNIEKU DANCI. Attēlā Saimnieku danci dejo Māris Plūme (Hauska un partneri) ar savām darbiniecēm.

















Jāņos, saka, ka jāmeklē papardes zieds un uzskata, ka tas ir sievietes daļā. Tomēr daina dzied par jāņu zāli, ka ir brīžam stāva un brīžam gula. Tātad  runa ir par vīrieti. Tādēļ saprotams, ka Jāņos ir dejas, kurās abi divi ir kā papardes ziedi. AK, MĒS ABI DIVI!, tā sauc to mazo dancīti, kurā abi dejo cits citam un viens pret otru. Attēlā dejo Tits Megi ar savu kolēģi (NS King)






















Jāņi ir auglības laiks. Svētkos notiek sievišķās un vīrišķās sākotnes apvienošanās. Tāda tā ir arī dejā. Šādas dejas laikā cilvēki strauji griežas. Tādu deju Latgalē sauc par SUSEKLI. Pirmajā attēlā Susekli griež Juris Bogdanovičs ar Lauru Jēgeri (Inchcape Motors Latvia), bet otrajā attēlā Marika Millere griež savu Jānīti (Bayer). Tagad mazdām riteņi griezīsies pareizajā virzienā.

























Jānis dejo ar savu Jāņameitu uz soliņa. Jāņa meitas lomā Aija Ancāne, Jāņa lomā – Biomedicīnas konferences delegāts no Vācijas.

Kāpēc jādejo uz soliņa? Tas,kurš dejojis, sapratīs, bet citiem visu neteikšu. Nevar jau visu izstāstīt. kaut kas pašam arī jāsaprot. 


















Jāņos vainagam ir nepārvērtējama loma. Patiesībā tam ir vairākas būtiskas lomas, no kurām mūsdienās  pārspīlētu uzmanību pievēršam tikai divām – vainaga pīšanai un zaudēšanai. Neiedziļinoties visos rituālos un nozīmēs, gribu izcelt vainaga dancināšanu. Vainagu dancināt var un vajag, lai pastiprinātu tā iedarbības spēku. Neaizmirstiet 1) tikai dancinātam vainagam piemīt tās īpašības, ko mēs tam piedēvējam un tā iedarbība, ko no tā gaidām; 2) vainagu var dancināt gan ar īpašu vainagdanci, gan uzliekot vainagu uz, piemēram, dvieļa, gan paturot to galvā dejošanas laikā. Attēlā vainagu dancina manas Jāņameitas – Inese, Rozīte un Baiba.



















Jānis ir dejas vedējs. Viņš ir daudzveidīgs dejas vedējs. Viņš ir daudzveidīgāks par Laimu, kura tek pa priekšu un pārējiem jātek pakaļ.  Jānis gan ved danci aiz sevis ( LĪKUMU DANCIS), gan arī dancina savu pārinieci viņai, sev un citiem par prieku trejdeviņos veidos – GARAIS DANCIS. Ar Jāņatēvu (Ernests Spīčs) danci ritina Jāņamāte Dita Martinsone no Aldara. 

Sunday, May 25, 2008

Ar Pankūkdanci noslēdzas festivāls Pulkā eimu, pulkā teku

Šodien 15.15  Salaspils Botāniskajā dārzā ar noslēdzās XXV bērnu un jauniešu folkloras svētki Pulkā eimu, pulkā teku. Svētku izskaņā bērni draudzīgi dejoja Pankūkdanci.

Saturday, May 24, 2008

Pulkā eimu, pulkā tek sāk ritināt maizes danci





Šodien Brīvdabas muzejā jaunie folkloras draugi sāk ritināt maizes danci – šīgada folkloras izpētes tēmas noslēgums – nacionālie folkloras svētki notiek jau 25. reizi.

Attēlos: kamēr Valkas Vainadziņš danco graudu kūlēju danci Rakstā situ sprigulīti, tikmēr pie garā saimes galda sapulcējušies visi folkloras kopu dalībnieki.

Saturday, May 17, 2008

Zemgales folkloras draugi danco Jūrmalas brīvdabas muzejā.

Lielupē, Jūrmalas brīvdabas muzejā šodien notika Dziesmu un deju svētku iedancošana (protams, arī iedziedāšana, iedimzināšana un iekoklēšana). Protams, no visām šanām tā jaukākā likās iedancošana. Kāpēc? Pirmkārt, tā patīkami atdzīvināja visumā vienmuļo sarīkojumu. Otrkārt, man kā skatītājam deja patīk vairāk par citām mākslām. Treškārt, sarīkojumā piedalījās pietiekami daudz jaunu cilvēku, kas dejošanai tomēr piešķīra lielāku asumu un ašumu, salīdzinot ar folkloras sarīkojumu vairumu, kur nedejo, jo vai nu nav vīriešu, vai vispār nav jauniešu.

Lielākā daļa deju nebija priekšnesumi, bet sadzīves situācijas imitācija vai, kā vēl mūsdienās mēdz teikt – dzīvesveida demonstrējums. Starp priekšnesumiem jaukākie izdevās Iecavas Tarkšķiem. Viņi sevi labi parādīja pat nebūdami tik lielā skaitā, kā ierasts redzēt. Dejošanas situāciju vislabāk uzbūra Rīgas danču kluba un Skolēnu pils Kokles jaunieši. Dejas nebija garas, tātad kārtīgi izdejoties neviens nepaguva, bet varbūt labi ka tā, jo zem dejotāju kājām griezās gandrīz tādi paši putekļi, kādi nereti manāmi uz mūsu baltajiem grants lielceļiem, kad garām pabrauc kāds lielāks autobuss.

Thursday, May 15, 2008

Lietuvas tautas dejas sacīkste Patrepsyne 2008












Ceturtdien Šauļu Arēnā notika Lietuvas 1. tautas dejas sacīkste Patrepsyne. Kāpēc pirmā? Tāpēc, ka pirmo reizi uz sacīksti bija ieradušies visu vecumu dejotāji no visiem valsts novadiem(izņemot Viļņu).

Sacīksti rīkojā Šauļu Universitātes Mākslas pedagoģijas katedra, vad. Dr. Ramute Gaučaite. Sacīkstes vadītāja Diāna Martinaitiene.

Sacīksti vērtēja profesionāla žūrija – horeogrāfe Jūrate Čepaite no Klaipēdas, Jūrate Šemetaite, Inga Kriščūniene abas no Tautas kultūras centrā Viļņā, Vidas Alis no Šauļu Universitātes (visi Lietuva)un Ernests Spīčs (Latvija)

Mūzikas pavadījumu spēlēja Šauļu bērnu folkloras kopu kapelas. Attēlā var redzēt Arūnas Stankus kapelu.

Latvijas pārstāvis Ernests Spīčs izvēlējās īpašu pāri, kam pasniedza balviņu par saderīgāko dancošanu – Laimas konfekšu kārbu. Attēlā Diāna Martinaitiene ar Ernestu Spīču kopā ar lietuviešu dejotāju pāri – Lauru Štendelyti un Luku Samuilu.

Lietuviešu Patrepsyne ir līdzīga mūsu tautas dejas sacīkstei Vedam danci. Atšķirība ir tāda, ka lietuvieši dejo tikai pāru dejas. Kopīgais ļauj fantazēt par nākotnes iespējām – rīkot kopīgu superfinālu, kurā sacenstos labākie abu valstu dejotāji.

Wednesday, May 14, 2008

Peptiņš būs? Būs! Danči arī būs!

Peptiņš, jeb Pulkā eimu, pulkā teku ir bērnu un jauniešu folkloras festivāls. Tas 24. un 25. maijā notiks jau 25. reizi.

24. maijā
20.30 Daugavas dienas danču vakars Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā zālē.

Monday, May 5, 2008

Atsaucieties, kas grib braukt uz festivālu Lietuvā!

Pēc dejas sacīkstes saņēmu jauku ziņu no sacīkstes vērtētājas Diānas Martinaitienes, kas pārstāv Lietuvu. Viņa atsūtīja uzaicinājumu uz Starptautisku bērnu un jauniešu folkloras festivālu ,,AŠ PASIEJAU VĖINA POPA“, kas notiks 14.–15. jūnijā Telšos. Festivālā var piedalīties folkloras kopa, kuras dalībnieki ir 10 – 18 gadus veci.
Ja interesē, lūdzu rakstiet vēstuli uz pept@inbox.lv. Atsūtīšu viņu uzaicinājuma vēstuli.

Tuesday, April 29, 2008

Dejas sacīkstes Vedam danci 2008 vērtējumi un ieteikumi

Dejas sacīkstes vērtēšanas komisijas locekļu vērtējumi un ieteikumi tālākai darbībai tradicionālās dejas izglītošanas laukā:
Ingrīda Saulīte(komisijas priekšsēdētāja): Ļoti jauka sacīkste! Salīdzinot ar citiem gadiem, sacīkste ritēja ļoti raiti. Jūtama dejotāju izaugsme. Daudzi ir ar staltiem augumiem un teicamu dejas prasmi. Turpmāk vēl jāpiestrādā pie tautas tērpu valkāšanas kultūras. Nedrīkst dejot izpūruši un noļukušās drēbēs. Tas jālabo, ja gribam, lai sacīkstei ir arī skatītāji.
Juris Žīgurs (Igaunija): Regulāri piedalos sacīkstes vērtēšanā un varu teikt, ka latviešu dejotāji, pat ļoti jauni, dejo ar lielu prieku un aizrautību. Piekrītu Saulītes kundzei, ka apģērbam jāpievērš daudz lielāka vērība. Tas attiecas ne uz visiem, bet dažiem dejotājiem. Vienam zēnam aizrādīju, ka krekls no biksēm izlīdis, bet viņš raudzījās platām acīm – laikam nesaprata. Es taču viņam latviski teicu, ne jau igauniski! Lai izdodas turpmāk vēl labāk!
Diāna Martinaite: Man ļoti patika, ka latviešu dejotāji tik aizrautīgi dejo. Arī mūsu tautas dejas konkursā "Patrepsine" dejo vairākas līdzīgas pāru dejas kā pie jums, bet dejošana ir mierīgāka, citādā manierē. Mūsu konkursā nenotiek lēkšana pāri skaliem vai dejošana uz sola, bet raugoties uz jūsu panākumiem, arī mēs apsvērsim ideju par konkursa repertuāra paplašināšanu. Mēs esam daudz no jums mācījušies un domāju, ka arī turpmāk notiks ideju apmaiņa starp Lietuvu un Latviju.
Elīna Kūla-Braže (sacīkstes rīkotāja):
Raivis Kugelbergs:(Zelta polkas 2007 laureāts): Šogad bija daudz dejotāju, kas tiešām labi parādīja savas prasmes. Tas man patika. Tāpat tas, ka sarīkojums bija izveidots interesants un arī balvas bija jaukas. Rīkotāji bija daudz centušies. Varētu kritizēt to, ka pasākumu varēja taisīt garāku un tā, lai vairāk dejo pa grupām. Nebija viegli vērtēt, jo viss notika par ātru. Nākamgad varētu taisīt daudz grandiozāku sacīksti – ar vairāk dejotājiem un muzikantiem. Lai veicas arī turpmāk! Lai PEPTā viss būtu pozitīvi un lai jautrība un dejas prieks nekad nezūd!
Elīna Tarasova (brīvprātīgā palīdze no Ekonomikas un kultūras augstskolas): Sacīkste bija lieliska iespēja bērniem un jauniešiem parādīt, kā viņi ir iemācījušies dejot tautas dejas. Ļoti labi, ka katram dalībniekam bija balva un goda raksts, lai nevajadzētu braukt mājās ar tukšām rokām. Patika arī muzikanti, kuri ļoti profesionāli izpildīja pavadījuma mūziku. Ieteikums – dot vēl vairāk laika atpūsties pēc katras dejas. Bērni un jaunieši nav tik izturīgi kā pieaugušie, to zinu no savas pieredzes, jo pati bērnībā nodarbojos ar dejām.
Ernests Spīčs (sacīkstes vadītājs): Mūsu dejas sacīkste Vedam danci izdevās dinamiska un atraktīva. Tas tāpēc, ka visi bija labi sagatavojušies. Man bija viegli vadīt, jo visi bija savās vietās un zināja, kas jādara. Tas ir patīkami, ka tu redzi skolotāju darba augļus – tiklīdz sāk skanēt mūzika, dejotāji uzreiz no pirmās, nu labi, no otrās takts sāk dejot īsto deju. Man liekas, ka emocijas bija ļoti patiesas – gan dejasprieks, gan uzvaras gaviles, gan zaudējuma rūgtums. 
Nedaudz aizkavēju sākumu tehnisku iemeslu dēļ, lai varētu ierasties arī dejotāji no Rēzeknes rajona. Viņi īpaši lūdza, lai sākam nedaudz vēlāk. Sacīkstes programmā iekļāvu vairākas intervijas, novēlējumus un Soliņdanča demonstrējumus. Priecājos, ka pat VJIC direktore Agra Bērziņa bija gatava kāpt uz soliņa, lai teiktu sacīkstes dalībniekiem atzinīgus vārdus par lielo dejas prieku un vēlētu visiem veiksmi. 
Muzikanti – Māra, Ieva, Jānis un Oskars pat dejoja Skaludanci ar visiem saviem mūzikas rīkiem. Lūk, tā ir klase! Vislielākais paldies viņiem par skaisto mūziku! Tā visiem gāja pie sirds.
Par dejas sacīkstes nākotni. Domāju, ka labu ideju izteica Rasma Igaune, ka nākošo finālu varētu rīkot Rēzeknē. 
Mana nākotnes vīzija ir starptautisks konkurss – Baltijas superfināls, kurā piedalās labākie Latvijas un Lietuvasdejotāji. No nākošā gada tas būs iespējams, jo šogad (jau 15. maijā) Šauļos notiks pirmā visas Lietuvas tautas dejas sacīkste. Lai tautas deja mūs vieno!

Saturday, April 26, 2008

Sacīkstes Vadam danci video!


Pankūkdancis.
Tagadējā veidā to Latvijā dejo no 1985. gada. Jāsaka gan, ka pa šiem 23 gadiem dejas stilistika ir ievērojami mainījusies. Ko par to teica lietuviešu dejas speciāliste Diāna Martinaitiene? Skaties video! Priekšstats, ka Pankūkdancis ir lietuviešu dancis ir maldīgs. Deju 1978. gadā Rīgā, LU fakultātē Aspazijas bulv. 5 rādīja Prāgas Universitātes deju grupa, kura to pasniedza kā kantrī danci Grand square no ASV. Leiši tāpēc šo deju sauc par Grandskveras.

Vedam danci sacīkstes pirmie iespaidi un vērtējumi!



Tas ir noticis! Šorīt sacīkste vedam danci jau 13. reizi ir atradusi savus uzvarētājus un arī zaudētājus.
Attēlos redzami foto iespaidi un komentāri. Komentē arī tu.

Sākumā vērtējumi un vēlējumi, ko izteica vērtēšanas komisijas dalībnieki:

Sacīkstes vadītājs Ernests aplūko Skalu danča superzelta pakāpes ieguvējus un konstatē, ka līmenis kāpj.

Juris Žīgurs (Igaunija): Man patika! Attēlā redzams, ka Juris rāda, cik ļoti viņam patīīīīīīk latviešu dejas.




















Ingrīda Saulīte, (Latvija): Tik dzīvu un raitu sarīkojumu sen nebiju apmeklējusi. Attēlā redzams, ka Ingrīda ir danča vedēja.
Deja cilvēku ceļ spārnos. Kā tas notiek, to uzskatāmi rāda Rijas dejotāji.


Cik augstu dejotājam jāceļ kāja un cik stalti jātur mugura zina rādīt VJIC direktore Agra Bērziņa.

Friday, April 25, 2008

Dejas sacīkstes dalībnieki un vērtētāji

Šogad dejas sacīkstē Vedam danci piedalās dalībnieki no visiem Latvijas novadiem:
Pirmā, kas sarīkoja skaistu pusfinālu, bija Rasma Igaune. Rēzeknē pusfinālā piedalījās Ziemeļlatgales un Kūkovas novadu dejotāji. Citos novados dejas sacīkste bija iekļauta novada sarīkojuma programmā.

Braucienam uz Rīgu tika izvirzīti dejotāji no vairākām folkloras kopām:
Ziemeļlatgale–
Gaigalavas Purineņš,
Kaunatas Rāznaviņa,
Nautrēnu Rogovka,
Rikavas Mozō Rikova,
Makašānu Kūkleite;
Kūkova–
Rekovas bērni,
Upītes bērni;
Zemgale–
Šķibes Dzīpariņš,
Iecavas Tarkšķi;
Rīga–
Rīgas Rija,
Rīgas Kokle;
Vidzemes piejūra–
Lēdurgas Putni,
Pociema Airi,
Lādezera kopa;
Austrumkursa–
Lutriņu kopa

Vērtēšanas komisija:
Ingrīda Saulīte(Latvija) – Latvijas dejas svētku virsvadītāja,  komisijas priekšsēdētāja,
Juris Žīgurs (Igaunija) – Igaunijas dejas asociācija, Tallinas Latviešu biedrība,
Diāna  Martinaitiene (Lietuva) – Lietuvas  tautas dejas konkursa Patrepsyne vadītāja,
Ernests Spīčs (Latvija) – konkursa dibinātājs, Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija,
Raivis Kugelbergs (Latvija) – Zelta polkas laureāts 2007. gadā.

Konkursa vadītāja: 
Elīna Kūla–Braže, Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija.

Wednesday, April 23, 2008

Nacionālo folkloras konkursu fināli

Sestdien, 26. aprīlī Rīgas Latviešu biedrība skanēs, vīteros, dimdēs un rībēs! 

Iedomājies vien – 350 čalojošas mutes un zinātkāri snīpji, divreiz vairāk jautru kāju un spožu acu. Kas tas būs par burziņu-tusiņu! 

Pie tam tie ir tikai trīs folkloras konkursu finālisti – vislabākie Latvijas dziedātāji, dejotāji un muzikanti, kas šādi svin pavasari, kad ciemos nāk slavenais Pulkā eimu, pulkā teku.

Līdz Pulkā eimu svētkiem vēl vesels mēnesis ejams un tekams, bet konkursi būs klāt jau šo sestdien. 

Tāpēc meklē savas deju kurpes, stīgo kokli, ieskandini balsi un esi klāt kā likts!

Rīgas Latviešu biedrības plašās durvis būs atvērtas tautas dejas, dziesmas un mūzikas draugiem.


Gribi afišu tuvāk apzavērt? Klikšķini tai virsū!


Īpašs sveiciens visiem Jurģiem, Ūsiņiem un Juriem! ! Šodien jūsu diena, kad gribās kā kumeļam diet, kā vējam skriet! Tāpēc jau tā dejas sacīkste šai laikā jārīko, jo cīkstēties sāk gribēties;)

Saturday, April 19, 2008

Dejas sacīkstes Vedam danci programma

Dejas sacīkste notiks sestdien, 26. apr. Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē. Sākums 10.00, beigas aptuveni 13.00.
1. dejotāju ierašanās, tērpšanās un reģistrēšanās (9.30 – 10.00,
2. iesildīšanās – sacīkstes noteikumu paskaidrošana, zāles iedejošana
3. Pāru deju sacīkste,
4. starpspēle – pārsteigums,
5. Skalu danča sacīkste,
6. starpspēle – Soliņdejas demonstrējums, piedalās Upītes un Lēdurgas jaunieši;
7. Polkas sacīkste,
8. starpbrīdis,
9. apbalvošana un vērtējumi,
10. dancojam mājās!

Friday, April 18, 2008

Dejas dienā – dejas sacīkste! Informācija presei

Tautas dejas sacīkstes Vedam danci fināls notiks sestdien, 26. aprīlī Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē no 10.00 līdz 13.00. Sacīkstē piedalīsies labākie jaunie dejotāji no visiem valsts novadiem, kuri sacentīsies par Zelta, Sudraba vai Lielā dejotāja nosaukumu trīs tautas dejas veidos – Pāru dejā, Skalu dancī un Polkā.

Sacīksti Vedam danci vērtēs starptautiska žūrija, ko vadīs Latvijas pārstāve, XIV Deju svētku virsvadītāja Ingrīda Saulīte. Zīmīgi, ka Tautas dejas sacīkste Vedam danci katru gadu notiek Starptautiskajā dejas dienā, ko Latvijā pēdējā laikā sāk atzīmēt aktīvāk.

Dejotāji sacīkstes finālam ir sagatavojuši Vidzemes žīgas un polkas, kas ir interesantas ar daudzveidīgajiem lēcieniem un griezieniem. Visinteresantākā sacīkstes deja solās būt Skalu dancis, kas pieļauj ļoti lielas improvizācijas iespējas.

Reizē ar dejas sacīksti Rīgas Latviešu biedrībā notiks arī muzikantu konkurss Klaberjakte un dziedātāju konkurss Dziesmu dziedu, kāda bija. Visi folkloras konkursi ir izglītības programmas Pulkā eimu, pulkā teku daļa. Konkursu finālus rīko Rīgas Latviešu biedrība.

Papildinformāciju par gatavošanos sacīkstei var iegūt tautas dejas apguves mājas lapā http://dancolaci.blogspot.com
Ar sveicienu – Ernests Spīčs

Wednesday, April 16, 2008

Polkas sacīkste

Polkas sacīkstē jāievēro tas, ka Polka ir ļoti daudzveidīga deja. Tāpēc rūpīgi jāieklausās katrā skaņā un ritmiskā niansē. Dejojot "jāspēlējas" ar ritmu.
Te ir paraugs Poriķa polkai, ko spēlē Līga Lapsa. Padomā, kā šo Polku dejo?

Sunday, April 13, 2008

Muzikantu konkursā labāk dejo nekā spēlē

Rīgas Skolēnu pilī jauki danči sākās tūlīt pēc Pulkā eimu, pulkā teku muzikantu konkursa Klaberjakte, ko Rīgas un apkārtnes jauniešiem rīkoja Dina Liepa. Kāpēc jaunieši muzikantu konkursā sāka dejot? To pajautāju Kokles dalībniekam Jānim Feldmanim. Jānis: "Tas bija tāpēc, ka sākumā tika aicināta spēlēt mūsu žūrija. Žūrijas locekļi pieprasīja mūzikas instrumentus un uzaicināja dejot līdzi viņu spēlei. Kad viņi bija nospēlējuši, tad instrumenti tika atdoti atpakaļ īpašniekiem un mēs paši turpinājām spēlēt dančus."  Katrīna Dimanta papildināja Jāni "Kāpēc ne? Muzikantu konkursā noteikti vajadzīgi danči." Pilnīgi piekrītu abiem un citiem konkursa Klaberjakte dalībniekiem, ka muzikantu konkursā ir vieta dančiem – muzikanti tik lieliski spēlē, ka nevar noturēties. Jādanco vien ir. 
Foto un video: Taņa Gvozdeva.

Wednesday, April 2, 2008

Kā danco Rīgā?

Svētdien, 30. martā Rīgas Skolēnu pilī kopā tecēja, lēca , gavilēja un smēja Rīgas novada bērnu un jauniešu folkloras kopas. Tas bija sarījokums Pulkā eimu, pulkā teku, ko rīkoja Rīgas novada folkloras kopu koordinatore DINA LIEPA. Jau no senseniem laikiem Pulkā eimu atšķiras no citiem folkloras sarīkojumiem, ka tur ir ierāšdīta pienācīga vieta ne tikai dziesmai, bet arī dejai, muzicēšanai un citiem folkloras žanriem. Ŗīgas novads vienmēr atšķīries ar to, ka pienācīga vieta ir arī sarīkojuma vadīšanai. Tā tas bija arī šoreiz. Dina Liepa sarīkojumu vadīja ar laipnu un asprātīgu attieksmi. Tas sanākušos ļaudis ātri satuvināja.
Kas patika pie dejošanas?
1. Dejās un rotaļās bērni iesaistījās ar prieku un uzreiz. Jāpiemin Rijas Sudmaliņas un Laivas Malunelis, kas visvairāk aizrāva klātesošos.
2. Netika izmantotas pašas izplatītākās dejas (Oira, Cūkdriķis, Pankūkas, Ragana), kas publikas uzmun
drināšanai tie izmantotas jau pārāk bieži.
3. Nepiespiestā deju uzsācēju maniere. Nelikās, ka jaunieši dara kaut ko apstākļu vai folkloras kopu vadītāju spiesti. Viss bija ļoti brīvi.


Lūk foto un video (autori Taņa Gvozdeva un Ernests Spīčs) Foto un video visu laiku tiek papildināti.

Thursday, March 6, 2008

Noslēgusies aptauja par latgaliešu danci

UZMANĪBU DEJAS SACĪKSTES VADAM DANCI DALĪBNIEKIEM!
Ar ievērojamu pārsvaru uzvarēja deja Ļipa kust. Kā zināms, Ļipa kust ir bijusi izplatīta un variantos sazarota deja. Tātad jauniešiem tā vienmēr patikusi un arī šogad tā būs viena no dejām, ko dejosim Vedam danci sacīkstē 26. aprīlī. 

1. vieta Ļipa kust – 35%
2. vieta Syla Jurs – 23%
3. vieta Rykovas zvērbuļs – 17%

Wednesday, February 27, 2008

Vedam danci un Skalu dancis Reezeknee!

Ar kopīgu foto uz Rēzeknes rajona padomes kāpnēm beidzās šodien dejas sacīkste, kurā piedalījās jaukākie dejotāji no Gaigalavas, Upītes, Makašāniem, Rekovas, Rikavas,... Lūk foto. Te redzam ne tikai labākos, bet arī izturīgākos dejotājus, skolotājus un vērtētājus.
Visi saņēma Godinājuma rakstus un balviņas. Diezgan daudzi tika aicināti uz Rīgu – uz sacīkstes finālu Rīgas Latviešu biedrībā 2008. gada 26. aprīlī.

Tagad video un foto!

Vispirms muzikantes!! Kā var nedancot un nedabūt sacīkstē augstāko vērtējumu, ja ne lieliskās muzikantes – Rasma, Dace un Marija. Taisnību sakot bija arī daudz citu muzikantu, jo jau no rīta šajā pašā zālē risinājās muzikantu konkurss Klaberjakte. Tomēr šī trijotne manā skatījumā ierindojas pirmajā vietā.

Dejotāji dejoja tik aizrautīgi, ka divasarpusi stundas pagāja ātri.
Pāru dejas padevās diezgan labi. Uz finālu vērtētāji, kuru starpā bija vairāki iepriekšējo konkursu uzvarētāji, no 70 deju pāriem izvirzīja 48 labākos. Visstaltākie bija Upītes dejotāji, mazi, bet ar lielu dūšu bija rikavieši, visdabiskāk dejoja Makāšānu lēcēji, visdejiskākie un ritmiskākie bija Kaunatas Rāznaviņas dalībnieki, vislabāk kājas krustot un lekt mācēja Šķilbēnu Rekovas bērni.

Skalu dejotāji bija īpaši veiksmīgi. Vairākām meitenēm un pāris zēniem ieliku pat vērtējumu XL. To es pats izdomāju, jo augstākais bija VL, bet dejotāji dejoja daudz labāk, nekā varētu iedomāties.

Te vēl ir video no skalu lēkšanas!

Gaidi arī foto!

Thursday, February 21, 2008

Ko dejojam Meteņos? Nabagu danci!

Metenis nav tāds bagātnieks kā Ziemassvētku vecītis. Par viņu nesaka arī tā: rudentiņis – bagāts vīrs. Tomēr zināms trūcīgums Meteni netraucē lielīties, kā vien māk. Tāpēc visas lielīšanās dejas ir piemērotas Metenim. Tomēr vislabāk piedien Nabagu dancis.
1. daļa
Dancoja nabadziņš ar klibu kāju!

Klibojam pretī Saulei ar labo kāju.

2. daļa
Donco nabags, danco nabags, gan tava kāja vesela būs! 

Lecam uz veselās kājas, bet slimo turam labajā rokā.

Kas grib iemācīties Nabagu danci, tad šodien ir lieliska iespēja doties uz Jūrmalu. No 14iem līdz 16iem pie Majoru kultūras nama un Jomas ielā meteņos Masku spēļu dalībnieki no visas Latvijas. Ja gribi iemācīties darināt maskas, tad uz Jūrmalu jādodas jau 12os.

Iemācījāmies arī jaunu dancīti Jūrmalas Spolē.  Tas arī Jūmalas meteņdancis

Monday, February 18, 2008

Deja mums sniedz prieku un sirds pacilāšanu

Mūsu tradicionālās dejas nereti ir pārāk sasprindzinātas. Arī skatuviskās apdares un horeogrāfijas bieži vien izskatās nervozas, saraustītas un stresainas. Dažādu iemeslu dēļ tādas tās kļuvušas tikai pēdējā laikā. Ir pamats domāt, ka senāks latviešu tradicionālās dejas slānis ir bijis maigāks, nekā XX gadsimta sākuma interpretācijās. Par to liecina arī sava laika sveštautiešu novērojumi. Latviešu dejas veidu viņi raksturo kā maigu un niekalbīgu, ar teciņus un tipināšanas soļiem.

Te ir zviedru dejas paraugs, kas varētu atbilst aprakstam vairāk kā kas cits. It sevišķi, ja atceramies, ka 90 gadus mēs ar zviedriem dzīvojām vienā valstī.

Wednesday, January 30, 2008

Plaukstiņpolka dzīvo!

Biju pārsteigts, kad Youtube kanālā ieraudzīju slavenās Aknīstes Plaukstiņpolkas variāciju, kuru 1985. gadā izveidoju kopā ar Universitātes Deju folkloras kopas Dandari studentiem. Jau toreiz to nosaucu par Klapiņpolku. Aizpagājušogad radās jauna variācija – Mēru polka, kuras pirmajā daļā varam izmērīt mūsu augumu mērus. Mēru polku pirmo reizi dejojām Mūrmuižā 2007. gada februārī.


Tuesday, January 29, 2008

Vidzemes dejas 2. daļa LITENIETIS

Litenietis ir deja, kurā noteicošā darbība ir ielūkošanās pāriniekam acīs. Tieši IELŪKOŠANĀS, ko sauc arī  nevis nepārtraukta, neatlaidīga un uzsvērta lūkošanās vai vērošana. Ielūkošanos sauc arī par ķīķēšanu.

Litenietim ir ļoti daudz variantu, kas nozīmē, ka deja ir bijusi ļoti iemīļota.

Wednesday, January 16, 2008

Vidzemes dejas 1. daļa PLĀŅU JANDĀLIS

Sākam apgūt Vidzemes dejas. Jaunās un reizē senās dejas noderēs tiem, kas piedalīsies dejas sacīkstē Vedam danci (fināls 26. aprīlī), kā arī Pulkā eimu, pulkā teku nacionālajā sarīkojumā maija beigās.

Katrai dejai te būs VIDEO un paskaidrojumi. Iespiestu materiālu meklējiet PEPT semināros.

PLĀŅU JANDĀLIS

Ziņas par Plāņu Jandāli varat apskatīt tīmeklī: www.liis.lv/deja/PJ/PlanJand.htm 
Video jūs redzat LU Deju folkloras kopas Dandari jauniešus Brīvdabas muzejā, kur 2000.g. biju sarīkojis īpašu filmēšanu, lai izveidotu multimediju mācību līdzekli Mārtiņa deju grāmata.

Valcēnieši Plāņu Jandāli bieži vien dejojuši savos novadu sarīkojumos. Te ir paraugs, kā šo Jandāli dejo Skaidras Smelteres un Tijas Bērtiņas Vainadziņš.

Friday, January 4, 2008

Uzlūgšana uz deju. Pastaiga.

Uzlūgšana ir sasveicināšanās, pēc kuras seko kustības kopīgā ritmā. Tā vajadzīga, lai izveidotos pāris (ja tā ir pāru deja vai dancis). Pieņemts, ka vīrietis uzlūdz sievieti, vecāks uzlūdz jaunāku, saimnieki uzlūdz viesus, aplī vidūstāvošais uzlūdz malējos utt. Var būt arī citādi, atkarībā no apstākļiem.

1. vingrinājums: Uzlūgšana un pastaiga.
1. dejotājs pienāk pie otrā, viegli paklanās un sniedz labo roku. 2. dejotājs atbild ar paklanīšanos un sniedz savu labo roku. Dejotāji sados labās rokas. 1. dejotājs ved pastaigā 2. dejotāju pa brīvi izvēlētu zīmējumu. Pēc 32 soļiem abi dejotāji mainās lomām: tagad 2. dejotājs ved pastaigā 1. dejotāju.

Pastaigā jāuztver kā mazs stāstiņš. Pirmsskolas vecuma bērniem pavadījumā ieteicams spēlēt labi pazīstamu dziesmu.

Ja uz dejas nodarbību ir uzaicināts labs vijolnieks vai koklētājs, tad pastaiga izdosies jo koši.

Vairāk par satvērieniem izlasi Mārtiņa deju grāmatā