Zemgales folkloras draugi danco Jūrmalas brīvdabas muzejā.

Lielupē, Jūrmalas brīvdabas muzejā šodien notika Dziesmu un deju svētku iedancošana (protams, arī iedziedāšana, iedimzināšana un iekoklēšana). Protams, no visām šanām tā jaukākā likās iedancošana. Kāpēc? Pirmkārt, tā patīkami atdzīvināja visumā vienmuļo sarīkojumu. Otrkārt, man kā skatītājam deja patīk vairāk par citām mākslām. Treškārt, sarīkojumā piedalījās pietiekami daudz jaunu cilvēku, kas dejošanai tomēr piešķīra lielāku asumu un ašumu, salīdzinot ar folkloras sarīkojumu vairumu, kur nedejo, jo vai nu nav vīriešu, vai vispār nav jauniešu.

Lielākā daļa deju nebija priekšnesumi, bet sadzīves situācijas imitācija vai, kā vēl mūsdienās mēdz teikt – dzīvesveida demonstrējums. Starp priekšnesumiem jaukākie izdevās Iecavas Tarkšķiem. Viņi sevi labi parādīja pat nebūdami tik lielā skaitā, kā ierasts redzēt. Dejošanas situāciju vislabāk uzbūra Rīgas danču kluba un Skolēnu pils Kokles jaunieši. Dejas nebija garas, tātad kārtīgi izdejoties neviens nepaguva, bet varbūt labi ka tā, jo zem dejotāju kājām griezās gandrīz tādi paši putekļi, kādi nereti manāmi uz mūsu baltajiem grants lielceļiem, kad garām pabrauc kāds lielāks autobuss.