Dejas svētku diskusijas pat Ziemassvētkos

Neparasti, ka Ziemassvētkos, kad vajadzētu valdīt mieram un saticībai, dejas kara liesmu ir uzpūtis portāls Apollo.


Ja jau vārdu kaujas nerimst pat Ziemassvētkos, tad jādomā, ka ar simtgades Dejas svētku rīkošanas problēmām saistītā diskusija iegūs arvien plašāku skanējumu. Par tādu notikumu attīstības gaitu liecina negaidīti lielais komentāru daudzums dejai veltītā piezīmē, kas parādījās tīmeklī 24.dec 17.03 jau pēc TV3 ziņu sižeta 23. dec.  Ziņa, kurā nav nekā jauna, tikai īsumā atstāstīta TV3 ziņas anotācija. Kamēr rakstīju šo ziņu, parādījās vēl ap 20 jaunu komentu.

http://apollo.tvnet.lv/zinas/dejotaji-nepatikami-parsteigti-par-gaidamo-latvijas-simtgades-deju-svetku-repertuaru/781727


Anonīmi komentētāji ļoti sparīgi izsakās par, ap un pret Dejas svētkiem, rīkotājiem utt.,  protams neaizmirst kritizēt visu ar diezgan naidpilniem tekstiem.

Nevar apgalvot, ka visi komentētāji ir pret svētku programmu. Tomēr, lasiet paši, ja pēc Ziemassvētkiem trūkst drastiska lasāmā.

Nevaru noturēties – šis ir jāizlasa! Iekopēju no tās pašas diskusijas.

Vai skatuviskās dejas krīze?

2018. gada Deju svētku rīkotāju piedāvātā koncepcija ir radījusi sabiedrībā plašu diskusiju par amatierdejas mākslas nozari kā tādu. Tāpēc vieni diskutē par tērpu dizainu, citi par tērpu finansēšanas veidu, citi par kādu deju, citi par svētkiem izvēlēto repertuāru, citi par autoritāro nozares un svētku vadīšanas stilu, citi par kultūrpolitiku, citi par deju svētku būtību, citi par kādu konkrētu deju. Diskusiju uztvēruši masu mediji- Latvijas Avīze, LNT, TV3.

Domāju, ka tas liecina par zināmu krīzi. Tērpu dizaina elementi un citas detaļas ir iegansts, jo neapmietinātība ir ar Deju svētku virzību un skatuviskās dejas lielāku stilizēšanos (attālināšānos no tautas dejas būtības).

Tāda diskusija sabiedrībā bija arī 1988./89. g. un toreiz skatuviskie amatierdejotāji bija spiesti atteikties no līdz tam plaši izplatītajiem no raksturdejām pārņemtajiem elementiem. Atteicās no dažiem ārējiem atribūtiem – vīriešu apaviem baltā krāsā, mākslīga materiāla piepītām bizēm u.c. Atteicās no obligātās krievu dejas, kam bija jābūt katra TDA repertuārā. Tomēr toreiz netika izdarīts galvenais – neatteicās no padomiskās domāšanas stereotipiem....un tāpēc tuvināšanās tautas dejai bija tikai formāla.

Te apskatāmajā TV3 ziņu sižetā saduras divi dažādi viedokļi par Deju svētkiem. Pievērsiet uzmanību, ka šajā videoklipa redzam, ka diskutē dejas profesionāļi. Šie cilvēki visu savu radošo mūžu ir veltījuši skatuviskās dejas attīstībai:

http://tvplay.skaties.lv/parraides/tv3-zinas/801040?

 1. viedoklis: Deju svētkiem 2018. gadā ir radīta jauna koncepcija, tas ir lieluzvedums, kurā katra deja nerada kopainu. Būs dejas, kuras nederēs deju kolektīviem citur, kā tikai Deju svētkos. Par to nav jāuztraucas. Nekāda masveida pretestība no dejotāju puses nav novērojama...utt. Viedokli pauž J. Purviņš, S. Pujāte, J. Ērglis.

 2. viedoklis:  Jaunais deju svētku modelis ir liela attālināšanās no Deju svētku idejas. Dažas dejas izsauc izbrīnu par to lietderību svētkos. Skatuvei domāti tērpi nebūtu jāšuj visiem 15 000 dalībniekiem, bet tikai nelielai daļai, kas varētu dejot šādu uzvedumu mazākā mēroga uzvedumā, kas notiktu slēgtā telpā (piem., arēnā "Rīga"). Viedokli pauž I. Saulīte,  R. Juraševskis, Danča dejotājs.

Līkumdancis Tartu rātslaukumā

Laikam mūsu Deju svētku rīkotāji jāsūta uz igauņzemi.

Dievs sargi tautas deju!

Vai esam nonākuši atpakaļ padomju domāšanā!
Vai varbūt nemaz nebijām no tās aizgājuši?


 

p.s.  Facebookā nerimst diskusijas par šo.

Lūk Lauras Š. teksts (20.12.2016.) , citēju:
Atļaušos pajautāt brīnišķīgajai un viedajai Signe Pujāte vai šī padomiskā patosa asociācijas raisošā skaņdarba un vājās horeogrāfijas mākslinieciskais līmenis tiešām atbilst Deju svētku līmenim. Ir ļoti grūti noskatīites līdz galam un kauns. Saprotu, ka šis ir vēl negatavs produkts, bet iedomājoties to ar tērpiem, paliek vēl šķērmāk ap dūšu. Galvenais jautājums, kā jūtas dejotāji, kam kaut kas tād ir jādejo? Vai vēl ir iespējams ko mainīt? Piemēram, iedziedāt šo dziesmu kādā gaumīgākā versijā?

Mans teksts (20.12.2016.):
Nav jau tikai vienas dejas problēma – gaumes var būt dažādas un kādam varbūt šī deja var likties hoeogrāfiskās mākslas kalngals.  Vaina ir visā skatuviskās dejas sistēmā –  kad tautas deju aizvieto ar horeogrāfiju un paziņo, ka šī ir tā īstā tautas deja un ka tas ir ļoti mūsdienīgi. Otra lieta – skatuves deju grupu dejotāji nav vienoti, jo tās ir sacensību grupas, kuru starpā valda konkurence. Līdz šim viņi nekad nav spējuši sevi aizstāvēt, kur nu vēl iestāties par tautas deju. Nožēlojami!


 Neizpratne, sašutums, nožēla, aicinājumi nepieļaut šo ārprātu...tas lasāms komentāros. Tomēr ir arī aizstāvji.

Deju trači...danču strīdi – vai LA raksti saasina situāciju?

Lai gan NKC vadītāja aicina saprast Deju svētku idejas autorus un aizrāda, ka mediji par daudz saasina sitāciju, tomēr komentāru autori domā citādāk.

Ievietoju saites uz abiem Latvijas Avīzes rakstiem, jo komentāri ir to vērti.

12. decembris
http://www.la.lv/deju-traci-daugavas-stadiona/

15. decembris
http://www.la.lv/dancu-stridi-daugavas-stadiona/

Vienu no komentāriem gribu citēt. Kāpēc šo? Tāpēc, ka tā autors ir ilggadīgi saistīts ar skatuves deju gan amatieru, gan profesionālā līmenī. Ja pat šādiem cilvēkiem sirds ir pilna, tad tas jau liecina par to, cik visa skatuviskās dejas pasaule ir iedancojusi vienā lielā grāvī.

1. Dailonis Rudovics 13. decembris, 2016 12:26t

   Skumji – taču tas tiešām iet gadiem ilgi! Uzvedumveidīgās Deju svētku programmas sāk apnikt. Daudzas dejas paliek tikai vienu svētku programmā, jo vēlāk netiek dejotas. Manos laikos (1960-’80. gadi) izvēlējās labākās dejas no 5 gadu pēcsvētku kārtējām jaundejām neaizmirstot agrāko laiku visskaistāko veikumu. Tās dejotājiem patika un arī skatītājiem. Nu jau vairākus gadus stadionā pati deja ir pazudusi, pārsteigumu sagādā visu deju ornamentālie zīmējumi. Beidzas svētki un paliek tikai raibo ornamentu “sadrūzma”. Uzvedums un pati deja, kā idejas virzītāja, izplēnējusi.
   Man arī šie tērpi netīk – pārāk uzbāzīgs rakstu zīmējums. Nepieņemu puišu krievisko krekla valkāšanas stilu.
   Patiesi žēl, ka ejam aizvien tālāk no etnogrāfiskā pamata. Par dažu jaundeju grūti pateikt kādas tautas, jo par latviskiem soļiem un to kombinācijām noder horeogrāfa nozagtie cittautu deju soļi.
   Malace, Mārīte, par uzdrošināšanos pacelt šo problēmu, par kuru sen jau Latvijas deju saime “šūmējas”!