Thursday, March 8, 2018

Dejas un etnoproduktu pētniecība

Nedaudz personības kulta.
Laikam sakarā ar manu aktīvo pilsonisko pozīciju tautas dejas aiztsāvībai, ir parādījusies interese par manu pētniecisko darbību.
Tāpēc te ieliku savu pēdējo gadu (2009. –2017.) ar pētniecību saistīto publikāciju (konferenču ziņojumu, abstraktu, rakstu u.c.) sarakstu.
2009
  1. Grāmata “Feuerspuren, Lettische Tanzrituale und Symbole”, (vāciski). E. Spīčs kopā ar citiem autoriem , 2009., (latviešu un vācu valodā)
  2. Etnotirgvedība kā tirgzinību inovācija, Inese Spīča, Ernests Spīčs, 2009.g. 18. decembris, Starptautiska konference, Rīga, ISMA, Biznesa ompetences centrs
2010
  1. Interneta TV kā jauna platforma etnoproduktu virzīšanai titrgū, Errnests Spīčs 2010. gada  17. decembrī Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs 2. zinātniskā konference, ISMA,
2011 
  1. Management of consumers choice in the electronic environment, I. Spica, E. Spics April 14-15, 2011, Information Systems Management Institute, Riga, Latvija The 9th INTERNATIONAL CONFERENCE INFORMATION TECHNOLOGIES AND MANAGEMENT 2011
  2. E. Spīčs “Etnoproduktu tirgvedības komunikāciju vadīšana elektroniskā vidē” 2011. gada 25. oktobrī Apvienotais  Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongress un Letonikas 4. kongress EKONOMIKAS UN VADĪBZINĀTŅU SEKCIJA 
  3. Tradicionālā deja kā iedvesmojošs izejmateriāls jaunu etnoproduktu radīšanā. E. Spīčs 2011. gada 16. decembrī, Zinātniskās institūcijas “Biznesa kompetences centrs” 3. Starptautiskās zinātniskās konferences programma, Biznesa kompetences sekcija

2012
  1. Regional folk and elaborated dance competitions as an instrument of raising new ethno products. Inese Spīča, Ernests Spīčs 2012. gada 22nd–23rd March 2012 Šiauliai, Universitāte International Interdisciplinary Conference The REGION: TIME, SPACE, PEOPLE 2012. g ISSN 1822-6515 ISSN 1822-6515 EKONOMIKA IR VADYBA: 2012. 17 (1)ECONOMICS AND MANAGEMENT: 2012. 17 (1) EFFECTIVITY OF ETHNOMARKETING IN e-ENVIRONMENT Inese Spīča , Ernests Spīčs
  2. E-tirgvedības un tirdzniecības attīstības iespējas Latvijā 2012. gada 26.- apr.Starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē Tirdzniecības tirgvedība 2012, kas veltīta Latvijas tirgotāju asociācijas 100 gadei,
  3. Etnotirgvedības  attīstības iespējas 2012. gada 17. maijs 15. starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība un kultūra: Mainīgais un nemainīgais cikliskuma, Vadīnzinības un Ekonomikas sekcija. Latvijā Inese Spīča, Ernests Spīčs
  4. Folkloras lietojums Latvijas etnoproduktu radīšanā mūsdienās Inese Spīča, Ernests Spīčs 2012. gada 30.-31. okt. LZA augstceltnē, K. Barona veltītās konferences FOLKLORA LIETOJUMĀ referātu kopsavilkumi

2013
  1. Tirgvedības pārvaldība dažādās nozarēs un tās pētīšanas metodes. B. Bērziņa, E. Spīčs, 2013. gada 25. janvārī, ISMA International Conference Open Learning and Distance Education.
  2. Latviešu folkloras izrāžu vadītāja kompetence darbā ar ārvalstu tūristiem, E. Spīčs, 2013. gada 20. nov 5. starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē Biznesa kompetences, Tūrisma kompetences sekcija, 
  3. Etnoprodukti  un to etnotirgvedības rezultativitāte, E. Spīčs, 2013. gada 21. nov  2. starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē Tirdzniecības tirgvedība. 
  4. Elektroniskās uznēmējdarbības vides piemērotība etnoproduktu virzīšanai tirgū, E. Spīčs,2013. gada 22. nov. 1. starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE 

2014
  1. Dejas, rotaļas un spēles elementi brīvdabas izrādēs tūristiem Ernests Spīčs, 2014. gada 25. nov. 6. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference  Biznesa kompetences
  2.   Latvijas etnoproduktu tirdzniecības iespējas e-vidē, Ernests Spīčs, Inese Spīča 2014. gada 26. nov. 3.starptautiskā zinātniski praktiskā konference TIRDZNIECĪBAS TIRGVEDĪBA, Tirdzniecības tirgvedības pētniecības sekcija, 
  3. Etnocitetė ir nauji produktai Latvijoje, (lietuviski) Ernests Spīčs, Inese Spīča  2014. gada 28. nov Viļņa, Lietuvos Muzikos ir Teatro Akademija, Etnomuzikologijos konferencija
  4. Balāde par āzīti latviešu horeogrāfiskajā folklorā,   Ernests Spīčs,  2014. gada 28. nov Viļņa, Lietuvos Muzikos ir Teatro Akademija, Etnomuzikologijos konferencija
2015
  1. The Investigation of Business e-Environment - a basis for development of e-Business strategy and e-Marketing strategy I Spica, B Berzina, E Spics April 16-17, 2015,  The 13th INTERNATIONAL CONFERENCE INFORMATION TECHNOLOGIES AND MANAGEMENT 2015 Information Systems Management Institute, Riga, Latvia
  2. Folkloras izrāžu vadītāja kompetences paaugstināšanas metodes. Ernests Spīčs, Rozīte katrīna Spīča. 2015. gada 25. novembris 7th International Scientific Practical Conference Business Competences, Tūrisma kompetences sekcija, 
  3. Latvijas etnoproduktu eksporta veicināšanas sasniegumi, Ernests Spīčs 2015. gada 26. novembris, 4th International Scientific Practical Conference Trade Marketing
2016 
  1. Latvijas Deju svētku satura veidošanas kompetences Ernests Spīčs • 30.11.2016 8th  International Scientific Practical Conference Business Competences   
  2. Latvijas etnoproduktu etnotirgvedību ietekmējošie uzņēmējdarbības faktori Ernests Spīčs •  2.12.2016   5th  International Scientific Practical Conference  Business Environment 
2017

  1. “Dejosim latviski!” – no romantiskas idealizācijas līdz dzīves nepieciešamībai Ernests Spīčs •  2017. 6. aprīlī, Rīgā,  Latvijas Universitātē, E. Spīčs
  2. “Šoksim Latviškai” (lietuviski) Ernests Spīčs 2017. gada 21. septembrī, Vītautas Dižā Universitātē, Kauņa
  3. Folkloras izrāžu pielāgošana dažādām mērķauditorijām Ernests Spīčs 30/11/2017  6.starptautiskā zinātniskī praktiskā konference “Tirdzniecības tirgvedība”Rīgā, ISMA,, Latvija
  4. Nemateriālās kultūras mantojuma apgūšanai nepieciešamās kompetences  Ernests Spīčs 29/11/2017 9.starptautiskā zinātniskī praktiskā konference “Biznesa kompetences”Rīgā, ISMA, Latvija
  5. Tradīcijas un jaunrades pretnostatījums Latvijas amatierdejas kustībā, Ernests Spīčs 29..nov. 2017., 9.  starptautiskā zinātniskī praktiskā konference “Biznesa kompetences”Rīgā, ISMA

Sunday, March 4, 2018

How to become a Latvian?

Vai dejojot un dziedot var kļūt par latvieti?
Varbūt jākoklē?
Vai jādara kaut kas cits?
Piemēram jārunā latviski?

Tādi jautājumi mums, latviešiem pat neienāk galvā, bet aptuveni tādus sev un citiem uzdod cittautieši, kuri ir ieinteresējušies par mūsu valodu un kultūru.

Atbildi prāvs pulciņš cittautiešu jauniešu saņēma 1. marta Rīgas Latviešu biedrībā.

Te foto no sarīkojuma "Kā kļūt par latvieti?"





Saites uz RLB mājas lapu latviski un angliski.

Tuesday, February 6, 2018

Eņģelītis – deja vai dancis?

Lai noskaidrotu, kas ir Eņģelītis,  5. februārī devos uz Jelgavu pie slavenā Dimzēna.
Dimzēns ir Jelgavas folkloras kopa, ko vada Velta Leja.

Attēlā: Velta un Ernests
Patiesībā runa ir par danci, ko tagad dejo varbūt pat visas folkloras kopas, daži danču klubi un tautas svētku apmeklētāji, ja vien sadūšojas uz deju.

Tomēr izrādās, ka šis jaukais pāru dancītis, ko saucam par Eņģelīti nebūt nav sens un simtgadīgs. To pirms gadiem 30 sacerēja slaveno Skandinieku vadītāja Helmi Stalte. Tātad slavenajam Eņģelītim ir sava slavena autore.

Dimzēns toties ir folkloras kopa, kas cenšas izpētīt sava novada – Zemgales tradīciju jeb kā mēs tagad pa jaunai modei saucam – nemateriālās kultūras mantojumu. Izrādās, ka īpaši slavena vieta ir bijusi Bramberģe, kur pierakstītas un jau XX gadsimta sākumā publicētas sava laika dejas. Tai skaitā ir arī deja ar noslēpumainu nosaukumu Eņģlišu Rušiņš.

Kā izrādās, melodija ir tāda pati kā Eņģelītim. Tam, kurš ir pāru dancītis, ko radīja Helmi ar Skandiniekiem.

Dimzēnam tagad būs arī savs Eņģelītis, patiesībā Rušiņš, kas ir vairākdaļīga deja. Kāda tā ir? Kā izskatās?
Drīz uzzināsim! Sekojiet līdzi Dimzēna gaitām sociālajos medijos un reālajā dzīvē.

Attēlā: Izturīgākie Dimzēna dalībnieki pēc dancošanas.


Monday, July 17, 2017

Saules Zieds uzplaukst reizi divos gados



Konkursa vērtēšanas komisijas locekļa piezīmes.

Pašmāju skatuviskās un tautas dejas draugi, kā arī tautas muzikanti un dziedātāji ik pa diviem gadiem ir sastopami Šauļos, kur jūlija sākumā notiek folkloras festivāls un ar to saistītais konkurss, kur sešās kategorijās var sacensties par ievērojamām naudas balvām un uz kādu brīdi nokļūt mediju uzmanības centrā. 2017. gada jūlijā šis, Baltijas valstīs lielākais folkloras festivāls un neapšaubāmi nozīmīgākais folkloras konkuss notika jau septīto reizi.

Kas tas par konkursu?
Saules Zieda Konkursā savā starpā var sacensties skatuviskās deju kopas, kas dejo stilizētas jeb horeografētas dejas tāpat kā savā starpā sacenšas tautas deju kopas, kas piedāvā tradicionālu dejas izpildījumu. Indviduāli muzikanti un dziedātāji tāpat kā to grupas sacenšas tikai tradicionālās mūzikas kategorijās. Konkurss man kā horeogrāfam ir interesants tieši ar to, ka var salīdzināt skatuviskās dejas mākslas un tradīcījas mijiedarbību, dažādu valstu mēģinājumus gan saglabāt savas dejas tradīcijas, gan veidot jaunas horeogrāfijas jeb, kā mūsdienās saka – jaunus kultūras produktus.

Kas uzvarēja dejas kategorijās?
Tradicionālās dejas kategorijā galvastiesu augstāka bija portugāļu deju folkloras grupa Grupo etnográfico de Areosa, kuras sirsnība, vienkāršība un aizrautība bija apvienota ar nevainojamu dejas prasmi. Portugāļi saņēma arī Visaugstāko balvu “Grand prix” 

Skatuviskās dejas kategorijā galveno balvu dabūja turku deju grupa, kur veiksmi nodrošināja īpaši talantīga dejotāja un reizē muzikanta piesaistīšana – viņš ar savu sparu un māku uzkurināja visus dejotājus, kas sajūsmināja skatītājus un dejotājus, var teikt nonākot, kā komponists Em. Melngailis rakstīja, “lustes ārprātā”. Tikai nedaudz no viņiem atpalika krievu deju grupa no Penzas Venzeļa, kuru nevainojamais artistiskums sajūsmināja skatītājus tā, ka viņi izpelnījās īpašo skatītāju balvu.  

Kā gāja mūsu tautiešiem?
Mūsu valsts bija šoreiz pārstāvēta tikai skatuviskās dejas kategorijā ar jauniešu deju kolektīvu Skalbe no Jelgavas (vadītāja Liene Liniņa). Uzreiz jāteic, ka mūsu jaunieši bija ļoti aizrautīgi dejotāji un ar savu deju J. Purviņa “Nerejati ciema suņi” izpelnījās gan publikas aplausus, gan žūrijas uzmanību. Diemžēl otra deja nebija tik veiksmīgi izvēlēta. Latviešu jaunieši no Skalbes izcēlās pozitīvā nozīmē ar aktīvu dalību festivāla pasākumos, teicamu stāju un tāpēc bija laikam visvairāk fotografētā grupa šajā festivālā. Īpašu balvu ieguva viens no dalībniekiem – Haralds Pankoks, par individuālu meistarību skatuves priekšnesumā. Viņa un vēl divu  – Turcijas un Krievijas dejotāju dzirkstošā maniere, skatuves izjūta un meistarība pievērsa vairāku komisijas locekļu uzmanību. 

Jauninājums – meistarklases!
Folkloras festivālos gan priekšnesumus, gan dančus un muzicēšanu pilsētas vidē parasti nodrošina paši dalībnieki. Tas aizrauj festivāla apmeklētājus. Šoreiz līdzās dančiem, festivāla programmā bija iekļauta divu vērtēšanas komisijas locekļu no Kolumbijas un Latvijas meistarklases. Kā izrādījās, pat pusnaktī latviešu un kolumbiešu tautas dejas grib apgūt ievērojams skaits šauliešu un arī festivāla dalībnieku. Man, vadot savu meistarklasi, daudz palīdzēja jdk Skalbe muzikanti un dejotāji, kā arī Zemundes muižas muzikanti, kuri tikai tādēļ atbrauca no Rīgas.

Secinājumi
Latvijā ir daudz labu dejotāju un muzikantu, kas ļautu mums ne tikai iegūt jaunu pieredzi, bet arī sekmīgi cīnīties par balvām tautas dejas un skatuviskās dejas konkursos. Saules Ziedā iepriekšējās reizes jau ir piedalījušies un arī tikušī pie balvām gan skatuviskās dejas pārstāvji (kopa Katvari), gan muzikanti no Rēzeknes Rikšiem un Vīteriem, gan dziedātāji no Jelgavas Dimzēna. Ko darīt, lai mūsu dejotāji būtu aktīvāki savas tautas dejas kopēji, mācētu vadīt dančus un interpretēt ne tikai skatuves dejas horeogrāfijas, bet arī tradicionālo deju? Šo jautājumu turpat Šauļos, tā teikt, uz karstām pēdām, pārspriedu ar jdk Skalbe vadītāju Lieni Liniņu. Lienes domas bija tādas, ka svarīgi, lai bērni jau skolā apgūst savas tautas deju. Kad jaunieši jau iet augstskolā un darbojas skatuves deju grupā kā Skalbe, tad nereti neatliek laika kaut ko papildus apgūt. Pilnībā Lienei piekrītu par to, ka svarīga ir tradīcijas pārnese jau bērnībā, kad apgūstam savas kultūras pamatus. Tomēr arī studentu gados ir daudz iespēju – tad vilinošāki varētu būt danču klubi un festivāli, kur var izdancoties nakts dančos, kā tas nupat bija Šauļos, festivālā Saules Zieds (Saules Žiedas).

Saites uz festivāla mājas lapu 

Tuesday, May 2, 2017

Jakuti savas zemes svētībai dejo ap Pasaules koku

Vismaz 1000 jakutu vīriešu savā – Jakutijas republikas dienā (27.04.2017.) dejo Osuohaju – auglības rituālu deju ap iedomātu pasaules centru (Pasaules koku).

Osuohajs – jakutu tautību kopīga rotaļdeja, kura ir zināma no senseniem laikiem. To dejoja jakutu jāņos – Vasaras saulgriežos.  Agrāk tās nozīme bija lūgt augstāku spēku aizsardzību savai dzimtai, dejot zemes un cilvēku auglībai, pirms tam izveidojot sakrālo centru – Pasaules koku, tad šoreiz jakuti dejo savas zemes unn visas tautas svētībai.

Dejas pētniece Natālija Stručkova raksta, ka šai rotaļdejas pavadījumā tiek dziedāts himniska satura teksts.


Vēl viens video no putna lidojuma


Vairāk par dejas semantiku var lasīt (krievu valodā) 


 Jakutija - tjurku valodās runājošu tautu izveidots valstisks veidojums Sahas republika Krievijas Federācijā.

Thursday, March 23, 2017

Karēļi danco un žīgo!

Somijas karēļu kāzu filmā, ko 1921. gadā nofilmēja Kalevalas biedrība (http://kalevalaseura.fi/en/) var atrast interesantus tautas dejas paraugus. No Youtubes videoavotiem ņemti, īsāki un garāki klipi tiek izplatīti un komentēti uz nebēdu.

Par filmu
Nofilmēta ir kāzu spēle. Tātad tas ir etnogrāfisks uzvedums. Līdzīgi pie mums ir filmētas etnogrāfiskas suitu kāzas filmā "Dzimtene sauc"(https://www.filmas.lv/movie/3258/). Somu filmu var iegādāties DVD formātā (http://kalevalaseura.fi/en/the-kalevala-society/publications/).

Te ievietoju īsu piemēru, kur redzama dejošana karēļu kāzās.


Par deju
4 pāru deja ar puišu solo daļu dejas laikā un pēc tās. Interesanta ir 3. daļa, ja vien kaut kas nav izlaists. Puišu solo deja, kur meitas tikai asistē. Līdzīga sacensību deja ir poļu Krakovjaks, ungāru Verbunks. Arī mūsu folkloras aprakstos minētas vairākas līdzīgas dejas. Mums Aulejas Žepers ir līdzīgs pēc dejas jēgas, bet ne horeogrāfijas. Solo sacensībai ir senas saknes. Par labu sacensību dejas versijai runā vismaz 3 fakti. 1 – tas notiek kāzās, kur satiekas 2 pušu pārstāvji; 2 – sacenšas tikai puiši ar akrobātiskiem trikiem, bet meitas tikai dejo fonam; 3. pēc dejas ir solo daļa, kur jauns puika rāda savu māku, lai apliecinātu, ka arī viņš ir pietiekami labs dejotājs. Vai četrpāru deja ir Kadriļa? Tikai no video piemēra to nevar apgalvot. Visticamāk, ka te ir daudzdaļīgas dejas princips, kas ir kopīgs gan kadriļām, gan senākām un jaunākām dejām. Dejošana dārziņā un krustā ir ir raksturīga gan kadriļām, gan citām dejām. Ar kadriļu iespējams kopīga ir žīgošana (kāju krustošana), ko izdara puiši, tikai kadriļā nav izrādīšanās jeb sacensību gara.. Šādu kustību apraksta Jurjānu Andrejs. (LTMM IVburtn. 1922.)
Vēl var novērot "plāna iedejošanu" kāzu mājas pagalmā. Atkal redzam puišu izrādīšanās deju, kur katrs pāris dejo atsevišķi.

Tuesday, February 28, 2017

Laiks izpētei un diskusijām

Tā liekas, ka pēc tam, kad sabiedrībai izdevās apturēt 2018. gada Deju svētku rīkotāju lielo interesi par spīguļojošajiem skatuves tērpiem un Kultūras ministrija sarīkoja preses konferenci, kurā 20 apriņķu virsvadītāji solīja uzticību mākslinieciskajai grupai, starp konfliktējošām pusēm iestājies miera periods. Laikam tomēr nē. Par to liecina LTV Province raidījums "Deja un tauta" (parādīts 26. februārī). Tomēr ir atšķirība. Pretējie viedokļi tiek izteikti argumentēti, pārdomāti un pat niansēti.

Tas nozīmē, ka laiks izprast, kas ir noticis un kā tikt ārā no ķezas. Laiks pārdomām, izpētei un saturīgām diskusijām.

Gatavojoties iespaidīgai apaļā galda diskusijai (tā notika Latvijas Avīzē 20. februārī) sagatavoju trīs shēmas, kas nosacīti attēlo tautas dejas vietu un lomu sabiedrībā.



No shēmas redzams, ka tautas deja var pilnībā veikt savas funkcijas, ja pastāv 1. un 2. līmenis. Pirmajā līmenī tautas deja pastāv no senseniem laikiem, kopš izveidojās cilvēku sabiedrība, kam nepieciešami ģimenes un gadskārtu godi.  

Mūsdienās svarīgs ir ari 2. līmenis, kas paplašina tautas dejas nozīmi sabiedrībā, nenodarot kaitējumu ne tautas dejai, ne sabiedrībai, kam tautas deja kalpo. Te ir gan mūsdienu svētku formas, gan interešu klubi, gan, kas ļoti svarīgi mūsdienu Latvijā – izglītības darbs, lai tautas deja atgūtu savu vietu sabiedrības apziņā un tā spētu pilnvērtīgi veikt savas funkcijas (kā norādīts 1. līmenī).

Trešais līmenis izmanto tautas deju, kā impulsu jaunrades dejām, kādas sabiedrības daļas vajadzību apmierināšanai, kas nekādi nebūtu nosodāms, ja vien sabiedrības daļa, kas izmanto jaunrades deju savai izklaidei, neatteiktos no tautas dejas kā tādas. Diemžēl, lai arī nereti tiek lietots tautas dejas nosaukums,  skatuviskās dejas nozares vadītāji gandrīz nekā nedara, lai iesaitītie dejotāji dejotu tautas deju, to mācītu un koptu.