Saules Zieds uzplaukst reizi divos gados

Konkursa vērtēšanas komisijas locekļa piezīmes.

Pašmāju skatuviskās un tautas dejas draugi, kā arī tautas muzikanti un dziedātāji ik pa diviem gadiem ir sastopami Šauļos, kur jūlija sākumā notiek folkloras festivāls un ar to saistītais konkurss, kur sešās kategorijās var sacensties par ievērojamām naudas balvām un uz kādu brīdi nokļūt mediju uzmanības centrā. 2017. gada jūlijā šis, Baltijas valstīs lielākais folkloras festivāls un neapšaubāmi nozīmīgākais folkloras konkuss notika jau septīto reizi.

Kas tas par konkursu?

Saules Zieda Konkursā savā starpā var sacensties skatuviskās deju kopas, kas dejo stilizētas jeb horeografētas dejas tāpat kā savā starpā sacenšas tautas deju kopas, kas piedāvā tradicionālu dejas izpildījumu. Indviduāli muzikanti un dziedātāji tāpat kā to grupas sacenšas tikai tradicionālās mūzikas kategorijās. Konkurss man kā horeogrāfam ir interesants tieši ar to, ka var salīdzināt skatuviskās dejas mākslas un tradīcījas mijiedarbību, dažādu valstu mēģinājumus gan saglabāt savas dejas tradīcijas, gan veidot jaunas horeogrāfijas jeb, kā mūsdienās saka – jaunus kultūras produktus.

Kas uzvarēja dejas kategorijās?

Tradicionālās dejas kategorijā galvastiesu augstāka bija portugāļu deju folkloras grupa Grupo etnográfico de Areosa, kuras sirsnība, vienkāršība un aizrautība bija apvienota ar nevainojamu dejas prasmi. Portugāļi saņēma arī Visaugstāko balvu “Grand prix” 

Skatuviskās dejas kategorijā galveno balvu dabūja turku deju grupa, kur veiksmi nodrošināja īpaši talantīga dejotāja un reizē muzikanta piesaistīšana – viņš ar savu sparu un māku uzkurināja visus dejotājus, kas sajūsmināja skatītājus un dejotājus, var teikt nonākot, kā komponists Em. Melngailis rakstīja, “lustes ārprātā”. Tikai nedaudz no viņiem atpalika krievu deju grupa no Penzas Venzeļa, kuru nevainojamais artistiskums sajūsmināja skatītājus tā, ka viņi izpelnījās īpašo skatītāju balvu.  

Kā gāja mūsu tautiešiem?

Mūsu valsts bija šoreiz pārstāvēta tikai skatuviskās dejas kategorijā ar jauniešu deju kolektīvu Skalbe no Jelgavas (vadītāja Liene Liniņa). Uzreiz jāteic, ka mūsu jaunieši bija ļoti aizrautīgi dejotāji un ar savu deju J. Purviņa “Nerejati ciema suņi” izpelnījās gan publikas aplausus, gan žūrijas uzmanību. Diemžēl otra deja nebija tik veiksmīgi izvēlēta. Latviešu jaunieši no Skalbes izcēlās pozitīvā nozīmē ar aktīvu dalību festivāla pasākumos, teicamu stāju un tāpēc bija laikam visvairāk fotografētā grupa šajā festivālā. Īpašu balvu ieguva viens no dalībniekiem – Haralds Pankoks, par individuālu meistarību skatuves priekšnesumā. Viņa un vēl divu  – Turcijas un Krievijas dejotāju dzirkstošā maniere, skatuves izjūta un meistarība pievērsa vairāku komisijas locekļu uzmanību. 

Jauninājums – meistarklases!

Folkloras festivālos gan priekšnesumus, gan dančus un muzicēšanu pilsētas vidē parasti nodrošina paši dalībnieki. Tas aizrauj festivāla apmeklētājus. Šoreiz līdzās dančiem, festivāla programmā bija iekļauta divu vērtēšanas komisijas locekļu no Kolumbijas un Latvijas meistarklases. Kā izrādījās, pat pusnaktī latviešu un kolumbiešu tautas dejas grib apgūt ievērojams skaits šauliešu un arī festivāla dalībnieku. Man, vadot savu meistarklasi, daudz palīdzēja jdk Skalbe muzikanti un dejotāji, kā arī Zemundes muižas muzikanti, kuri tikai tādēļ atbrauca no Rīgas.

Secinājumi

Latvijā ir daudz labu dejotāju un muzikantu, kas ļautu mums ne tikai iegūt jaunu pieredzi, bet arī sekmīgi cīnīties par balvām tautas dejas un skatuviskās dejas konkursos. Saules Ziedā iepriekšējās reizes jau ir piedalījušies un arī tikušī pie balvām gan skatuviskās dejas pārstāvji (kopa Katvari), gan muzikanti no Rēzeknes Rikšiem un Vīteriem, gan dziedātāji no Jelgavas Dimzēna. Ko darīt, lai mūsu dejotāji būtu aktīvāki savas tautas dejas kopēji, mācētu vadīt dančus un interpretēt ne tikai skatuves dejas horeogrāfijas, bet arī tradicionālo deju? Šo jautājumu turpat Šauļos, tā teikt, uz karstām pēdām, pārspriedu ar jdk Skalbe vadītāju Lieni Liniņu. Lienes domas bija tādas, ka svarīgi, lai bērni jau skolā apgūst savas tautas deju. Kad jaunieši jau iet augstskolā un darbojas skatuves deju grupā kā Skalbe, tad nereti neatliek laika kaut ko papildus apgūt. Pilnībā Lienei piekrītu par to, ka svarīga ir tradīcijas pārnese jau bērnībā, kad apgūstam savas kultūras pamatus. Tomēr arī studentu gados ir daudz iespēju – tad vilinošāki varētu būt danču klubi un festivāli, kur var izdancoties nakts dančos, kā tas nupat bija Šauļos, festivālā Saules Zieds (Saules Žiedas).

Saites uz festivāla mājas lapu 

Angļu valodā

Lietuviešu valodā