Šoreiz nodevas personības kultam;)
Ar prieku un lepnumu paziņoju, ka mana horeografētā Latgaliešu kāzu polka ir iekļauta XIII Vispārējo ASV Dziesmu svētku lieluzvedumā, kas notiks Milvokos no 4. līdz 8. jūlijam.
Te ir šo svētku deju lieluzveduma programma
Palasot progammu, tajā atrodami daudzu ievērojamu latviešu deju meistaru vārdi. Protams nesen mūžībā aizgājušā Ziga Miezīša dejas arī tur būs. Interesanti, ka vienu deju kopā licis ir arī pazīstamais žurnālists Kārlis Streips.
Te Gatve dejo
Tuesday, October 18, 2011
Anita dejo jau 50 gadus
Vai tikai slaveniem deju pulciņiem horeogrāfiem un virshoreogrāfiem drīkst būt lielas, mazas un apaļas jubilejas?
Nē! – saka Anita Feldmane un sarīko sava aktīvā tautiskās dejas mūža 50 gadu svinības.
Tiešām – 50 gadi veltīti tautiskajai dejai, nodejoti tūkstoši koncertu, noplēstas daudzas deju kurpes un pastalas.
Anitas ierosme ir labs paraugs mums visiem un parāda, ka ne tikai kolektīvā pašapzina vien spodrināma un autoritātes vien godā ceļamas. Lielie deju svētki taču laukumā sastāv no tūkstošiem mazu dejotāju, kas katrs atsevišķi no mākoņiem skatoties liekas tik mazi un nenozīmīgi.
Vai tas tā tiešām ir?
Laikam jau nē. Katram dejotājam ir sirsniņa, kas smeldz un gavilē skanot skaistajām latviešu skatuves dejas melodijām un divas kājas, kas nevar miera būt, kad visi laiš=žas dejā!
Anitas pašas domas uzklausīsim turpmākaos ierakstos.
Te var apskatīt koncerta bildes Zemgales ziņās
Sunday, October 9, 2011
Kas jauns tradicionālajā dejā?
Šoruden jaunas ziņas tradicionālās dejas pasaulē.
Pēc zināma snaudas perioda, atdzīvojusies interese par tradicionālo deju. Nav jau tā, ka interese bija pavisam aizsnaudusies. Tā tikai bija pašapmierināti ieciklējusies dejas sacīkstes Vedam danci, Folkloras izrāžu un Rīgas Danču kluba un ar to saistīto notikumu lokā.
Nu kaut kas jauns arī pētniecības un metodoloģijas jomā.
1) Atjaunojusies interese par tradicionālo polku. Izskatās, ka veidojas interesentu loks, kas nodomājuši popularizēt šo deju!
2) Bakalaura darbu par etnohoreologa Harija Sūnas zinātnisko un pedagoģisko darbību raksta RPIVA studente I. Indriksone. Ar tradicionālo deju sakars ļoti liels, jo H. Sūna pētīja tieši tradicionālo deju.
3) Nupatās iznācis metodisks materiāls latviešu dejas apgūšanai – tagad lielais skatuves dejotāju pulks ķersies pie pareizu dejas soļu atkārtošanas (pieņemu, ka daudzus pamatsoļus viņi jau māk) ;)
4) Latgales pētījumu ietvaros radusies interese par jēdzienu Sudmaliņas un dzirnavu spārnu atainojumu dejās.
Par šiem jaunumiem turpmāk vairāk...
Pēc zināma snaudas perioda, atdzīvojusies interese par tradicionālo deju. Nav jau tā, ka interese bija pavisam aizsnaudusies. Tā tikai bija pašapmierināti ieciklējusies dejas sacīkstes Vedam danci, Folkloras izrāžu un Rīgas Danču kluba un ar to saistīto notikumu lokā.
Nu kaut kas jauns arī pētniecības un metodoloģijas jomā.
1) Atjaunojusies interese par tradicionālo polku. Izskatās, ka veidojas interesentu loks, kas nodomājuši popularizēt šo deju!
2) Bakalaura darbu par etnohoreologa Harija Sūnas zinātnisko un pedagoģisko darbību raksta RPIVA studente I. Indriksone. Ar tradicionālo deju sakars ļoti liels, jo H. Sūna pētīja tieši tradicionālo deju.
3) Nupatās iznācis metodisks materiāls latviešu dejas apgūšanai – tagad lielais skatuves dejotāju pulks ķersies pie pareizu dejas soļu atkārtošanas (pieņemu, ka daudzus pamatsoļus viņi jau māk) ;)
4) Latgales pētījumu ietvaros radusies interese par jēdzienu Sudmaliņas un dzirnavu spārnu atainojumu dejās.
Par šiem jaunumiem turpmāk vairāk...
Friday, October 7, 2011
Zigis M. †††
Viens no latviešu tautas dejas gudrajiem un viedajiem vīriem ir beidzis šīs zemes gaitas.
Diemžēl 6. oktobrī pienāca ziņa, ka Zigis Miezītis no Toronto ir miris. Nu viņš pievienojies tiem izcilajiem latviešu dejas dižgariem, kas "dejo" aizsaules dārzos. Gribu pieminēt tikai H. Sūnu, A. Spuru, J.Stumbri, M.Lasmani, O.Vāliņu un citus, kas sagaida tagad Zigi.
Zigis bija viens no tiem cilvēkiem, kas XX gadsimtā izveidoja un uzturēja mītu par latviešiem kā dejotāju tautu. Viņa darbība ilgus gadus bija saistīta ar Ziemeļameriku un no 1990. gada arī ar Latviju. Dibinājis un visu mūžu vadījis Diždanci, tāpat bijis Deju svēku virsvadītājs gan Kanādā un ASV, gan arī Latvijā.
Viņa jaundejas veidoja Diždanča pamatrepertuāru. Arī 2013. gada Deju svētkos būs iekļauta viena viņa jaundeja.
Kas Zigi atšķīra no citiem? Nerimstošs dzīves prieks un cilvēkmīlestība. Viņš bija viegli pierunājams uz ēverģēlībām un arī pašam dažkārt nerātnības bija prātā.
Līdzjūtība dzīvesbiedrei Solveigai un plašajai dejotāju saimei †††
Bildītē viņš priekšplāna man pozē dejojot kopā Vairu Vīķi-Freibergu savā jubilejā Rīgas Latviešu biedrībā. Solveiga Miezīte attēla labajā pusē plāno sastāties kopā ar Imantu Freibergu.
Diemžēl 6. oktobrī pienāca ziņa, ka Zigis Miezītis no Toronto ir miris. Nu viņš pievienojies tiem izcilajiem latviešu dejas dižgariem, kas "dejo" aizsaules dārzos. Gribu pieminēt tikai H. Sūnu, A. Spuru, J.Stumbri, M.Lasmani, O.Vāliņu un citus, kas sagaida tagad Zigi.
Zigis bija viens no tiem cilvēkiem, kas XX gadsimtā izveidoja un uzturēja mītu par latviešiem kā dejotāju tautu. Viņa darbība ilgus gadus bija saistīta ar Ziemeļameriku un no 1990. gada arī ar Latviju. Dibinājis un visu mūžu vadījis Diždanci, tāpat bijis Deju svēku virsvadītājs gan Kanādā un ASV, gan arī Latvijā.
Viņa jaundejas veidoja Diždanča pamatrepertuāru. Arī 2013. gada Deju svētkos būs iekļauta viena viņa jaundeja.
Kas Zigi atšķīra no citiem? Nerimstošs dzīves prieks un cilvēkmīlestība. Viņš bija viegli pierunājams uz ēverģēlībām un arī pašam dažkārt nerātnības bija prātā.
Līdzjūtība dzīvesbiedrei Solveigai un plašajai dejotāju saimei †††
Bildītē viņš priekšplāna man pozē dejojot kopā Vairu Vīķi-Freibergu savā jubilejā Rīgas Latviešu biedrībā. Solveiga Miezīte attēla labajā pusē plāno sastāties kopā ar Imantu Freibergu.
Subscribe to:
Posts (Atom)