Sunday, November 29, 2015

Ceiruleits iešķiļ ugunis dejotāju sirdīs!

Kad Anna Kārkle mani uzaicināja ciemos uz Ceiruleiša 25. dzimšanas dienas koncertu, tad pajautāju, vai viņi koncertā dejos Aulejas Žeperu? Anna atbilde bija izvairīga. Sak, neesam sen dejojuši, esam tik ļoti aizņemti ar ārvalstu braucienem, ka mums nav pat laika samēģināt.  Tāda izvairība mani saskumdināja un teicu Annai, ka vienīgi  tad braukšu ciemos, ja Aulejas Žepers būs koncerta programmā! 
Pienāca 28. novembris, aizbraucu uz Līvāniem, aizgāju uz Kultūras centru, kur plānots Ceiruleiša koncerts, atvēru kocerta programma bukletiņu un tikai tad atcerējos, ko biju apņēmies? Biju glābts! Koncerta programmā skaidri rakstīts: “Aulejas Žepers”
Aulejas Žepers

Laikam deja Aulejas Žepers ir tāda kā kvalitātes latiņa visām folkloras kopām, kas dejo. Nezinošam lasītājam paskaidrošu, ka ar t.s. dančiem nodarbojas ļoti daudzas folkloras kopas un, protams, danču klubi. Tur nekāda dejas izglītība nav vajadzīga – danči, kā pēdējā laikā sauc tradicionālās pāru dejas, ir pietiekami vienkāršas, lai tās varētu dejot jebkurš – jauns vai vecs.  Lai mācītu dančus, nav vajadzīga dejas skolotāja klātbūtne. Viens otram ierāda un viss, bet, ja pietrūkst padoma, vienmēr var paskatīties “Mārtiņa dejas grāmatas’burtnīcās vai pameklēt tīmekļa videoresursos. 

Tai paša laikā ir cilvēki, kam ar dančiem nepietiek. Tādi ir labākajās Latvijas folkloras kopās. Aulejas Žeperu bez Ceiruleiša dejo vai dejoja Dandari, Vīteri, Grodi...un man par lielu pārsteigumu, šo deju iecienījuši arī daži skatuves ansambļi, kā Universitātes Dancis un savulaik Daile. Ja raugās no kvalitātes latiņas puses, tad noteikti šobrīd Ceiruleits Žeperu dejo vislabāk – meitas var teikt, ka gandrīz izcili, puiši labi lec, bet kāju piesitienu ritmu gan nedzirdēju. Žepera ātrums bija liels, bet jāteic, ka dejotāji labi tika galā ar muzikantu uzdoto tempu.

Ceiruleiša 25. dzimšanas dienas koncerta pirmā daļa, kur uzstājās patreizējais sastāvs, bija ļoti bagāta – tik uzmundrinoša, atvērta, sirsnīga, dzīvespriecīga! Bija grūti nosēdēt, kājas cilājās pašas un sirds līksmoja! Pamanīju, ka Ceiruleits ir ļoti izaudzis pat, ja salīdzina ar dzimšanas dienas koncertu pirms pieciem gadiem. 

Tad iedomāju, kāpēc šādus folkloras koncertus nerāda mūsu televīzija? Šo noteikti varētu rādīt tiešraidē kaut visā pasaulē. Kur ir BBC, NTV, CNN, kur Al Jazera?  Kāpēc TV tik daudz tukšuma, tik daudz vardarbības, biedēšanas ar karu? Varbūt viņi vienkārši nezina, nav informēti, ka ir tāds Ceiruleits, ka ir tādi talantīgi jaunieši Latvijā? Tāpēc piekodināju Annu, lai pēc pieciem gadiem, kad būs 30. dzimšanas diena, uzaicina visus TV kanālus! 

Paldies, Ceiruleitim! Paldies, Annai! Paldies visai Kārklu ģimenei!
Lai skan jūsu vārds pasaulē, jo jūsu nestā vēsts ir īsta prieka un gaismas vēsts šai patumšajā laikā!

Ernests


Tikai puse no balvu, apbalvojumu un suvenīru izstādes
Jubilejas koncertu apmeklēja PEPT draugi un vadītāji 
Annas lielie bēŗni – Kristīne, Agnese un Edgars
Pati Anna visā godībā saka viedus vārdus

Saturday, November 28, 2015

Šodien Līvānu Ceiruleitim XXV

Saņēmu mutisku un rakstisku ielūgumu no Anna Kārkles. Lai braucot ciemos pie viņas Ceiruleiša.
Domāju – ai, tik tālu...uzz Latgali...sestdienas dienā, kad gribas paslinkot pēč nupat aizvadītām ļōti ntensīvām 3 dienām konferencēs.

Bet Ceiruleits, Anna...Viņi taču ir vislabākie draugi Līvānos.
Tad noteikti jābrauc!


KOncertā piedalās arī Raxtu Raxti, Folkvakars Rūžupis veiri, Sudobri.

p.s. Interesanti, vai būs arī Aulejas Žepers?

Monday, November 16, 2015

Uguns. Nāve. Gaisma.


Šogad Lāčplēša dienā Babītes skolēnus un jaunsargus ar mūsdienīgi sievišķīgu skatījumu uz mūžīgo kara un strēlnieku tēmu folkloras uzvedumā "Uguns. Nāve. Gaisma" uzrunāja koklētāja Rozīte Katrīna Spīča, vijolniece Rasa Jansone, māksliniece un dejotāja Sandra Sabīne Jaundaldere, dejas meistars un bungotājs Ernests Spīčs. Uzvedumā dzeju lasīja aktieris Ģirts Rozentāls. Producēja Arvīds Deģis.
Attēlā: Nāves deju dejo Sabīne, muzicē Rozīte.

Folkloras uzvedumā skanēja tautas dziesmas, ko dziedāja un spēlēja Latvijas Folkloras izrāžu (www.folkshow.lv) solistes Rozīte K. Spīča un Rasa Jansone. Te dziesmu saraksts.
  1. Kur tu jāsi, bāleliņi?
  2. Es gulu, gulu; man sapnī rādās
  3. Cīrulīti, mazputniņi
  4. Ai, zalā birztaliņa
  5. Iebrauca Saulīte
Dejas ar Uguns, Nāves un Gaismas maskām dejoja un viedus vārdus teica māksliniece, sakrālās dejas dejotāja Sandra Sabīne Jaundaldere. Bungoja un puišus dancināja, kā arī ievadvārdus teica interaktīvā folkloras uzveduma idejas autors,  dejas meistars Ernests Spīčs. A. Čaka dzeju lasīja aktieris Ģirts Rozentāls. Gaismoja un skaņoja Babīes KN speciālisti. Uzvedumā piedalījās Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija.

Pašam grūti spriest par to, kā patika citiem. Tāpēc piedāvāju mazu ieskatu mediju ziņās. Ko par šo uzvedumu raksta citi?
Leldes Drozdovas – Auzānes foto un ziņa Babītes portalā http://www.babite.lv/lv/fotogalerija-lacplesa-dienas-pasakumi-pinkos/
Madaras Rudzītes sagatavotajās LTV Kultūras ziņās par jaunajiem etnoproduktiem tika izmantots uzveduma videomateriāls.