Vai esam nonākuši atpakaļ padomju domāšanā!
Vai varbūt nemaz nebijām no tās aizgājuši?
p.s. Facebookā nerimst diskusijas par šo.
Lūk Lauras Š. teksts (20.12.2016.) , citēju:
Atļaušos pajautāt brīnišķīgajai un viedajai Signe Pujāte vai šī padomiskā patosa asociācijas raisošā skaņdarba un vājās horeogrāfijas mākslinieciskais līmenis tiešām atbilst Deju svētku līmenim. Ir ļoti grūti noskatīites līdz galam un kauns. Saprotu, ka šis ir vēl negatavs produkts, bet iedomājoties to ar tērpiem, paliek vēl šķērmāk ap dūšu. Galvenais jautājums, kā jūtas dejotāji, kam kaut kas tād ir jādejo? Vai vēl ir iespējams ko mainīt? Piemēram, iedziedāt šo dziesmu kādā gaumīgākā versijā?
Mans teksts (20.12.2016.):
Nav jau tikai vienas dejas problēma – gaumes var būt dažādas un kādam varbūt šī deja var likties hoeogrāfiskās mākslas kalngals. Vaina ir visā skatuviskās dejas sistēmā – kad tautas deju aizvieto ar horeogrāfiju un paziņo, ka šī ir tā īstā tautas deja un ka tas ir ļoti mūsdienīgi. Otra lieta – skatuves deju grupu dejotāji nav vienoti, jo tās ir sacensību grupas, kuru starpā valda konkurence. Līdz šim viņi nekad nav spējuši sevi aizstāvēt, kur nu vēl iestāties par tautas deju. Nožēlojami!
Neizpratne, sašutums, nožēla, aicinājumi nepieļaut šo ārprātu...tas lasāms komentāros. Tomēr ir arī aizstāvji.
No comments:
Post a Comment