Veiksmīgs etnoprodukts – Ziņģudanču koncerts

Koncerta No sirsniņas sirsniņai beigās skatītāji cēlās kājās un gavilēja kopā ar dejotājiem. Pārdzīvojums bija neviltots un neuzspiests. Tas mūsu dejas koncertos pašmāju publikai ir rets gadījums. 

Kas tad noteica koncerta panākumus?

1)Protams, lipīgās šlāgeru melodijas, kuras Latvijā mēdz dēvēt arī par ziņģēm. 

2)Protams, pazīstamo un iemīļoto kinofilmu fragmenti, kas ļoti veiksmīgi samontēti uz trīs ekrāniem mijās ar dejotāju tuvplānu kustīgām un nekustīgām bildēm. 

3)Protams, horeogrāfu un producentu uzdotais temps un sižeta līnija. Bet ne tikai tas!  Galvenais bija dejotprieks – dejotāju aizrautīgā improvizācija un patiesi tīrā attieksme pašiem pret savu uzdevumu – vienā elpas vilcienā  pusotru stundu lecam.

Tātad, tradicionālās dejas pamatu pamata – improvizācijas un variācijas izmantošana un tautai tuvas melodijas + atpazīstami zīmoli(filmas, aktieri, režisori) veiksmīga izmantošana kultūras producēšanā dod labu etnoproduktu.

Vēl kaut kas – horeogrāfu izpratne par multimediāla darba iespējām – dejas laukumā un uz ekrāna sakrita ne tikai sižeta līnija, bet daudzviet pat dejas valoda un noskaņa. Sīkāk par dejas valodu lasi http://www.liis.lv/deja/dejas_val.htm 

Kritiķi teiks – spēlē uz sajūtām, kas zem vidukļa.

Tas tiesa, bet kājas jau arī mums aug zem vidukļa;)

Videofragmentā dokumentāla liecība – tauta stāv kājās, applaudē un gavilē!

Ai! Sanāca tā paātrāk:) Īstenība temps nebija tik steidzīgs:)