Beigas labas – viss labs

Labās beigas

Tas par deju lieluzvedumu Izdejot laiku. Veiksmīga uzveduma pēdējā daļa arī visu pagaro deju priekšnesumu padara par nebijušu baudījumu acīm, ausīm, sirdij un dvēselei, kā arī citām maņām, atskaitot notirpušās kājas visā to garumā (nosēdēšanas cietajā Daugavas stadiona krēsliņā.

Dejas valoda
Uzvedums raksturīgs ar daudzveidīgu dejas valodas izmantojumu – līdzās pierastajiem un un bieži izmantotajiem skatuves dejas izteiksmes līdzekļiem (tautas dejas stilistika atdarināšanai un kustību paspilgtinājumiem, skat attēlus un video) horeogrāfi izmantojuši vairākus citus paņēmienus, kas attiecībā uz šiem svētkiem saucami par inovatīviem. Tas ir liels pluss un liecina par mākslinieciskās vadības augstu profesionālo meklējumu un atradumu līmeni.

Protams, mani visvairāk interesē tautas tradicionālās dejas prasmīga izmantošana. Nav runa tikai par Amatnieku kustību atdarinājumiem, kas šajā uzvedumā veco ļaužu izpildījumā bija ļoti simpātiski. Jauninājums ir dejas dialoga izmantošana pēc būtības, nevis klišejas veidā. Viena no dejām, kur prasmīgi ir izmantots šis dejas valodas paņēmiens ir Apdziedāšanās dancis. Dejas dialogs ir arī spēle un saspēle. Cits spēles elements – spēle ar uguni. Tā ir uguns dancināšana jeb dīdīšana. Ļoti atbildīga lieta.  Uguns spēles gandrīz vai nav izdarāmas bez Ugunskrusta jeb Laimas krusta. Tā ir kulminatīva lieta. Vai tas bija šoreiz. Nē, nebija. Kulminācija sekoja pēc ugunskrusta. Varbūt, ka tāda iecere bija vajadzīga politkorektuma dēļ?

Uzveduma stilistika

Svētku uzvedums ir mainījies stilistiski par labu tautas dejai, kaut arī tautas dejas citātu ir mazāk, nekā iepriekš. Viens liels stūrakmens, kas nosaka dejas stilistiku ir deju pavadījumu mūzika. Lielā Ilgas Reiznieces un draugu radītās mūzikas ietekme nu sāk ietekmēt arvien vairāk dejas valodu, jo dzirdot tautas mūziku, talantīgs horeogrāfs tomēr savas dejas valodu pieskaņo tai.

Raksti

Dejas raksti ir liela uzveduma pamatu pamats. Šoreiz rakstiem ir īpašs atbildīgais – Valdis Celms. manuprāt, ļoti veiksmīgs sadarbības modelis. Ja reiz atbildīgie ir par gaismu, skaņu, kustību, tad par rakstiem pilnīgi nepieciešami. Viena no šī uzveduma lielajām veiksmēm!

Vai pietrūka?

Kā pietrūka – atkal novadu savdabības un dažādības. Ar dullo vušku tā kā būtu par maz. Lai kāda vispārcilvēciska ir uzveduma tēma, novadu spēks ir nedaudz pasēts. Pošai Dullai vuškai nabija ni vainys. 

Man personīgi pietrūka deju ar priekšmetiem jeb spēļu rīkiem. Lai cik spraigi dejas raksti laukumā, lai cik ritmiski sitam kājas, lai kā paspilgtinām auguma kustības – viens ir skaidrs: iznāk vīri ar kāšiem vai kokiem un sākas atraktīva spēle.  Te ievietoju divus videoparaugu, vienu k
āsīšu dejai un otru prasmīgasm un iespaidīgam pretkustības paspilgtinājuma (efekta) izmantojumam. 

Protams uguns izmantošana ir kas vairāk par lāpām vai spīguļdiodēm. Tā ir stihija.

Par ko kauns?

Par to, ka mums nav piemērota stadiona, kur varētu apsēdināt vismaz 30 00 interesentu. Nav tablo vai cita ekrāna, kas dublētu tekstus citvalodās, vai rādītu laimīgās dejotāju sejas. Secinājums, nav valsts politikas, lai šādu vienreizēju kultūras produktu eksportētu. Šleseram var neizdoties pārdot svētkus:(

Par ārzemniekiem

Sagadījās, ka sēdēju starp vairākām tūristu grupām. Izskatījās, ka viņiem uzvedums patīk. Applaudēja dikti labi, vairāk par pašmāju publiku. Galvenais gribēja māt un komunicēt ar dejotājiem. Dejotāji dažkārt atsaucās šim aicinājumam un pamāja pretī.

Vai var labāk

Izrāde bija teicama, bet vienmēr var labāk. Var adresēt šādu izrādi arī ārzemju skatītājam. Tad izrādei jābūt 2x īsākai un 3x vairāk komunicējošai ar skatītāju un ne tieki ar mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem. 

Turpinājums sekos!!!