Tuesday, June 17, 2008

Kādas dejas diesim Jāņos?


Jānis ir viena no mūsu dievībām, kas teicami dejo. Tāpēc slavinot (līgojot) un pielūdzot (aplīgojot) Jāni, ir vietā dejot kā Jānis. Tātad Jāņa danči. Tikai kādi? Kā tas senais Jānis dejojis? Vai mēs tā maz mākam un spējam?

Esmu pārliecināts, ka spējam. Lai pārliecinātu arī citus, šajos Jāņos aicināju  sastaptos cilvēkus dejot dažas būtiskas Jāņu dejas. 

Šeit varat uzzināt par tiem Jāņu dančiem, kas tika dejoti ielīgošanas laikā dažādos Rīgas uzņēmumos un Raiņa un Aspazijas vasarnīcā. Dancotāji bija uzņēmumu Kurbads, Inchcape Motors Latvia, NS King, Hauska un partneri, Aldaris, BM motors, Bayer darbinieki, Vispasaules Biomedicīnas konferences dalībnieki, kā arī citi interesenti.

Visu Jāņu danču interpretācijas ir mūsdienīgas, bet visām interpretācijām "apakšā" ir stingrs pamats. Jāatceras, ka Jāņi ir esošo, topošu, bijušo un nebijušo sajūtu laiks. 







KRUSTADANCIS. Jāatceras, ka Jānis nosaka Visuma centru. Atnāca Jānis un iedzina mietu, saka dzejnieks. Miets, tas ir centrs. Krusta ielikšana tāpat, kā mieta iedzīšana ir centra iezīmēšana. Ap šo centru mēs dejojam, paužot prieku. dejojam pa vienam, pa pāriem un pat veselām ģimenēm, jo Krusta dancis dod mīlestību, aizsardzību un saticību arī ģimenei. Augšējā attēlā, kas uzņemts Majoros, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā,  jūs redzat, kā krusta danci dejo visa ģimene kopā, otrā – apakšējā attēlā dejo Kurbada pāris. Jānis dancina savu Jāņamāti. Trešajā attēlā – Lido centrā Krusta danci dejo profesors Juris Dehtjars ar Jāņameitu par godu Biomedicīnas konferences dalībniekiem. Pievērsiet uzmanību, tam, lai dejošana notiktu abos virzienos. Uz kuru pusi sākt? Par to pastāstīšu citreiz ;=)






















Jānis ir dejas vadītājs, dejas zinātājs, dejas rosinātājs un uzsācējs. Tādēļ viņš dancina citus. Viņam ir tādas tiesības, ko citi viņam iedod.  Jānim pieder TRIJNIEKU DANCIS – Jānis vidū un divas Saules meitas, ko viņš, katru pie savas rokas vezdams, dancina vārtiņos. Par Trijnieku danci šādu sauca agrāk Kurzemē, bet Vidzemē to dēvēja citādi – par SAIMNIEKU DANCI. Attēlā Saimnieku danci dejo Māris Plūme (Hauska un partneri) ar savām darbiniecēm.

















Jāņos, saka, ka jāmeklē papardes zieds un uzskata, ka tas ir sievietes daļā. Tomēr daina dzied par jāņu zāli, ka ir brīžam stāva un brīžam gula. Tātad  runa ir par vīrieti. Tādēļ saprotams, ka Jāņos ir dejas, kurās abi divi ir kā papardes ziedi. AK, MĒS ABI DIVI!, tā sauc to mazo dancīti, kurā abi dejo cits citam un viens pret otru. Attēlā dejo Tits Megi ar savu kolēģi (NS King)






















Jāņi ir auglības laiks. Svētkos notiek sievišķās un vīrišķās sākotnes apvienošanās. Tāda tā ir arī dejā. Šādas dejas laikā cilvēki strauji griežas. Tādu deju Latgalē sauc par SUSEKLI. Pirmajā attēlā Susekli griež Juris Bogdanovičs ar Lauru Jēgeri (Inchcape Motors Latvia), bet otrajā attēlā Marika Millere griež savu Jānīti (Bayer). Tagad mazdām riteņi griezīsies pareizajā virzienā.

























Jānis dejo ar savu Jāņameitu uz soliņa. Jāņa meitas lomā Aija Ancāne, Jāņa lomā – Biomedicīnas konferences delegāts no Vācijas.

Kāpēc jādejo uz soliņa? Tas,kurš dejojis, sapratīs, bet citiem visu neteikšu. Nevar jau visu izstāstīt. kaut kas pašam arī jāsaprot. 


















Jāņos vainagam ir nepārvērtējama loma. Patiesībā tam ir vairākas būtiskas lomas, no kurām mūsdienās  pārspīlētu uzmanību pievēršam tikai divām – vainaga pīšanai un zaudēšanai. Neiedziļinoties visos rituālos un nozīmēs, gribu izcelt vainaga dancināšanu. Vainagu dancināt var un vajag, lai pastiprinātu tā iedarbības spēku. Neaizmirstiet 1) tikai dancinātam vainagam piemīt tās īpašības, ko mēs tam piedēvējam un tā iedarbība, ko no tā gaidām; 2) vainagu var dancināt gan ar īpašu vainagdanci, gan uzliekot vainagu uz, piemēram, dvieļa, gan paturot to galvā dejošanas laikā. Attēlā vainagu dancina manas Jāņameitas – Inese, Rozīte un Baiba.



















Jānis ir dejas vedējs. Viņš ir daudzveidīgs dejas vedējs. Viņš ir daudzveidīgāks par Laimu, kura tek pa priekšu un pārējiem jātek pakaļ.  Jānis gan ved danci aiz sevis ( LĪKUMU DANCIS), gan arī dancina savu pārinieci viņai, sev un citiem par prieku trejdeviņos veidos – GARAIS DANCIS. Ar Jāņatēvu (Ernests Spīčs) danci ritina Jāņamāte Dita Martinsone no Aldara. 

2 comments:

hmm said...

Diezgan daudz jaunu deju.

:) said...

Tās tak esot vecas dejas ;)