Ingrīda Saulīte(komisijas priekšsēdētāja): Ļoti jauka sacīkste! Salīdzinot ar citiem gadiem, sacīkste ritēja ļoti raiti. Jūtama dejotāju izaugsme. Daudzi ir ar staltiem augumiem un teicamu dejas prasmi. Turpmāk vēl jāpiestrādā pie tautas tērpu valkāšanas kultūras. Nedrīkst dejot izpūruši un noļukušās drēbēs. Tas jālabo, ja gribam, lai sacīkstei ir arī skatītāji.
Juris Žīgurs (Igaunija): Regulāri piedalos sacīkstes vērtēšanā un varu teikt, ka latviešu dejotāji, pat ļoti jauni, dejo ar lielu prieku un aizrautību. Piekrītu Saulītes kundzei, ka apģērbam jāpievērš daudz lielāka vērība. Tas attiecas ne uz visiem, bet dažiem dejotājiem. Vienam zēnam aizrādīju, ka krekls no biksēm izlīdis, bet viņš raudzījās platām acīm – laikam nesaprata. Es taču viņam latviski teicu, ne jau igauniski! Lai izdodas turpmāk vēl labāk!
Diāna Martinaite: Man ļoti patika, ka latviešu dejotāji tik aizrautīgi dejo. Arī mūsu tautas dejas konkursā "Patrepsine" dejo vairākas līdzīgas pāru dejas kā pie jums, bet dejošana ir mierīgāka, citādā manierē. Mūsu konkursā nenotiek lēkšana pāri skaliem vai dejošana uz sola, bet raugoties uz jūsu panākumiem, arī mēs apsvērsim ideju par konkursa repertuāra paplašināšanu. Mēs esam daudz no jums mācījušies un domāju, ka arī turpmāk notiks ideju apmaiņa starp Lietuvu un Latviju.
Elīna Kūla-Braže (sacīkstes rīkotāja):
Raivis Kugelbergs:(Zelta polkas 2007 laureāts): Šogad bija daudz dejotāju, kas tiešām labi parādīja savas prasmes. Tas man patika. Tāpat tas, ka sarīkojums bija izveidots interesants un arī balvas bija jaukas. Rīkotāji bija daudz centušies. Varētu kritizēt to, ka pasākumu varēja taisīt garāku un tā, lai vairāk dejo pa grupām. Nebija viegli vērtēt, jo viss notika par ātru. Nākamgad varētu taisīt daudz grandiozāku sacīksti – ar vairāk dejotājiem un muzikantiem. Lai veicas arī turpmāk! Lai PEPTā viss būtu pozitīvi un lai jautrība un dejas prieks nekad nezūd!
Elīna Tarasova (brīvprātīgā palīdze no Ekonomikas un kultūras augstskolas): Sacīkste bija lieliska iespēja bērniem un jauniešiem parādīt, kā viņi ir iemācījušies dejot tautas dejas. Ļoti labi, ka katram dalībniekam bija balva un goda raksts, lai nevajadzētu braukt mājās ar tukšām rokām. Patika arī muzikanti, kuri ļoti profesionāli izpildīja pavadījuma mūziku. Ieteikums – dot vēl vairāk laika atpūsties pēc katras dejas. Bērni un jaunieši nav tik izturīgi kā pieaugušie, to zinu no savas pieredzes, jo pati bērnībā nodarbojos ar dejām.
Ernests Spīčs (sacīkstes vadītājs): Mūsu dejas sacīkste Vedam danci izdevās dinamiska un atraktīva. Tas tāpēc, ka visi bija labi sagatavojušies. Man bija viegli vadīt, jo visi bija savās vietās un zināja, kas jādara. Tas ir patīkami, ka tu redzi skolotāju darba augļus – tiklīdz sāk skanēt mūzika, dejotāji uzreiz no pirmās, nu labi, no otrās takts sāk dejot īsto deju. Man liekas, ka emocijas bija ļoti patiesas – gan dejasprieks, gan uzvaras gaviles, gan zaudējuma rūgtums.
Nedaudz aizkavēju sākumu tehnisku iemeslu dēļ, lai varētu ierasties arī dejotāji no Rēzeknes rajona. Viņi īpaši lūdza, lai sākam nedaudz vēlāk. Sacīkstes programmā iekļāvu vairākas intervijas, novēlējumus un Soliņdanča demonstrējumus. Priecājos, ka pat VJIC direktore Agra Bērziņa bija gatava kāpt uz soliņa, lai teiktu sacīkstes dalībniekiem atzinīgus vārdus par lielo dejas prieku un vēlētu visiem veiksmi.
Muzikanti – Māra, Ieva, Jānis un Oskars pat dejoja Skaludanci ar visiem saviem mūzikas rīkiem. Lūk, tā ir klase! Vislielākais paldies viņiem par skaisto mūziku! Tā visiem gāja pie sirds.
Par dejas sacīkstes nākotni. Domāju, ka labu ideju izteica Rasma Igaune, ka nākošo finālu varētu rīkot Rēzeknē.
Mana nākotnes vīzija ir starptautisks konkurss – Baltijas superfināls, kurā piedalās labākie Latvijas un Lietuvasdejotāji. No nākošā gada tas būs iespējams, jo šogad (jau 15. maijā) Šauļos notiks pirmā visas Lietuvas tautas dejas sacīkste. Lai tautas deja mūs vieno!
No comments:
Post a Comment