Sauleszieds vai Baltica

Šauļu Folkloras festivāls Saules Zieds ir Baltijas valstīs šobrīd lielākais folkloras festivāls, kura ietekme uz tradicionālās kultūras attīstību ir pieaugošā posmā. Par to liecina:

1) konkurss, kurā 6 kategorijās sacenšas muzikanti, dziedātāji un dejotāji gan individuāli, gan grupās. Pie tam tiek pieņemti gan autentiskā stila, gan stilizēto interpretāciju pārstāvji,
2) ir izveidots svētku modelis, kas piesaista ļoti lielu pašmāju apmeklētāju skaitu,
3) no tā izriet ievērojama mēdiju interese, kas savukārt veicina publicitāti,
4) pilsētas dome ir novērtējusi Festivāla nozīmi un pacentusies sakārtot vidi un atvēlēt rīkošanai ievērojamus līdzekļus,
5) ir izaudzināti savi skatītāji, kas interesējas tieši par festivāla piedāvājumu,

6) festivāls uzrunā katru dalībnieku individuāli, kas liecina par ļoti labu svētku atmosfēru.

Tādējādi Saules zieds ir kļuvis par līdz šim lielākā folkloras festivāla Baltica konkurentu. Protams abi festivāli ir stilistiski dažādi, katram ir savas rīkošanas modelis (Baltica katru gadu citā Baltijas valstī), sava sūtība un stils. Tas ļauj ilgāku laiku pastāvēt abiem, gan jau "vecajai" Baltikai (no 1987. gada), gan pavisam jaunajam Saules ziedam (no 2005. gada). Pagaidām abi festivāli ir konkurenti tāpēc, ka notiek vienā laikā – tas neļāva piedalīties latviešu folkloras kopām, kam Baltika ir prioritāte.

Festivāls pievelk lietuviešu skatītājus ar eksotiku. Attēlā– Indijas kopa.


Vislielāko pienesumu festivāla atmosfērai deva horvātu kopa. Visprasmīgāk tieši viņi mācēja iesaistīt skatītājus un vislabāk vadīt dančus festivāla vakaroņu laikā.


Festivāla skatītāju balvu ieguva Gruzijas ansamblis Nartebi, kurš piedāvāja ļoti stilizētu programmu. Diemžēl gruzīni dalību konkursā bija pieteikuši folkloras deju kategorijā, kur viņi saņēma vienprātīgu žūrijas lēmumu – neatbilst kategorijai un tāpēc netiek vērtēti. Jautāti, kāpēc viņi izvēlējušies folkloras kategoriju, nevis stilizāciju kategoriju, kur viņi neapšaubāmi būtu vislabākie, gruzīni atbildēja, ka tā viņi dejo savu tautas deju un tur nav nekā stilizēta. Attēlos: tautas deja gruzīnu izpratnē.


Latvijas pārstāvis žūrijā Ernests Spīčs un žūrijas komisijas priekssēdētāja Zita Kelmickaite pārbauda kulinārā mantojuma kvalitāti.


Žūrija diezgan daudz laika pavadīja diskusijās. Konsensus varēja sasniegt un tas tika sasniegts. Attēlā: žūrija sasniegusi vienprātību.


Foto: Ieva Ripinskyte

Labas domas diskusijai!(tulkojums mans)

Šauļu Universitātes profesore, horeogrāfe Dr.edu. Ramute Gaučaite:
Ievērojamais skatītāju daudzums liecina, ka cilvēkiem šis festivāls ir ļoti vajadzīgs. Liela nozīme ir kvalitatīvu eksotisku valstu klātbūtnei. Festivāls ir priecīgs un lietuviešiem šobrīd optimisms ir svarīgs. Tieši krīzes laikā ir vajadzīgi tādi optimistiski svētki, jo pārāk daudz ir uzsvērts lietuviešu grūtais liktens gan Lietuvas 1000 gades kontekstā, gan ik dienas mēdijos. Ir daudz kā laba, ko teikt par saules ziedu. Kritiskāk vērtējams fakts, ka no Lietuvas nav pārstāvniecības visaugstākajā līmenī. Novēlu paaugstināt lietuviešu grupu kvalitāti. Varbūt pirms svētkiem jārīko īpašs konkurss lietuviešu folkloras, dejas un mūzikas grupām.
Varšavas Universitātes profesors, muzikologs Tomass Novaks (Tomash Novak):
Pats galvenais, ka festivālu var sarīkot arī krīzes laikā, jo daudzviet Polijā festivāli pazūd finansējuma trūkuma dēļ. jāatzīmē, ka kopš rīkošanas sākuma, festivāls ir ļoti progresējis. Īpaši uzlabojusies folkloras grupu aprūpe. Nevar nepamanīt publikas intereses pieaugumu. festivāls ir izaudzinājis savus skatītājus.
Starptautiskās tautas mūzikas biedrības (IOV) viceprezidents Rikus Draijers (Rikus Draijer): Lietuvieši ir ļoti labi iemācījušies organizēt šādu folkloras festivālu, ņemot vērā, ka šis ir tikai 3. festivāls. Varu droši apgalvot, ka festivālam ir savs stils un līdz ar to sava atpazīstamība starp citiem Eiropas festivāliem. Ja festivāls atver katra cilvēka sirdi, kā tas ir šeit, tad jāteic, ka rīkotāji savu mērķi ir sasnieguši. Nekādus negatīvus momentus neesmu novērojis. Ir nepilnības konkursa tehniskajā nodrošinājumā.
Vilņas Mūzikas un kultūras akadēmijas docente Zita Kelmickaite:
Festivāls Saules zieds ir ļoti mūsdienīgs festivāls. Tas ļoti atdzīvina Šauļu kultūras atmosfēru. Domāju, ka Baltica un Saules zieds nav konkurenti, jo stilistiski tie ir ļoti atšķirīgi.
Baltikai jāmeklē tālāki izaugsmes ceļi un nedrīkst sākt norobežoties no sabiedrības, Lietuvā diemžēl folkloras draugi Baltiku sāk uztvert kā festivālu, kas tikai pašiem.
Festivāla Saules zieds (Saules Žiedas) mākslinieciskais direktors Daris Daknis (Darius Daknis):
Esmu gandarīts par to, ka ir izdevies mūsu festivālu ierakstīt Lietuvas kultūras kartē. Ne jau visam Lietuvā jānotiek centrā (Viļņā). Otrs sasniegums ir tas, ka ārzemju grupām ir radusies pastiprināta interese par dalību. No vairākām valstīm mēs varējām izvēlēties to grupu, ko uzskatījām par labāko mūsu festivālam. Tas ceļ kvalitāti un par to sajūsminās skatītāji.