Ar upītiešiem sāku iepazīties XX.gs. 80. gadu sākumā un uzreiz biju aizrauts ar dvēseli pacilājošo sparu un pārliecinošo dejasprieku, kas staroja un staro no viņiem dejas laukumā. Sapratu uzreiz, ka viņu dejā ir kaut kas tāds, kam nevar pretī turēties. Sapratu, ka gribu iemācīties viņu dabisko kustību manieri, tik vienkāršo un reizē tik skaidro dejas noskaņu gammu. Tagad, kad esmu daudzas reizes ticies ar upītiešiem dejas laukumā, regulāri apmeklējis Upīti, mācījies novada deju arī Briežuciemā, Rekavā, Balvos, Tilžā, ļoti priecājos, ka dzīvīgi turpinās Antona Slišāna iesāktais kultūras turēšanas darbs. Turpinās ar mūsdienīgiem līdekļiem saglabājot gadusimtos saglabāto izjūtu.
Tāpēc ar prieku varu teikt, ka ar Upītes dejas disku jūs labi veicat novada dejas kultūras turēšanas un stiprināšanas darbu. Tikai lūdzu neapstājieties, lūdzu turpiniet šo mūsu tautai svēto darbu! Zinu, ka vēl jums ir dejas, kuras prasās dejojamas
.
No comments:
Post a Comment