Dejas svētki kā biznesa projekts

Protams, es pārspīlēju – nav nekāda biznesa! Tikai vieni prieki, kad laimē diesim visi vienādi saģērbti. Patiesi, īsta dejotāju armija, kas apliecina mūsu valsts finansiālo varenību un garīgo spēku, augsto skatuves kultūru un bezgalīgo uzticību vadoņiem.. Visa tauta laimē dejo tās kustības, kuras viņiem priekšā parāda. Tā ir jaunā tautas deja, nevis tā, ko jūs dejojāt līdz šim.

Šim attēlam ir tikai ilustratīva nozīme.  Tas parāda vienādi tērptos dejotājus Ķīnā.
Avots: http://i2.cdn.cnn.com/cnnnext/dam/assets/150622160028-bruno-barbey-china-1-super-169.jpg

Redzams, ka  deju uzvedums, kas var būt sekmīgi īstenots slēgtās telpās vai nelielās estrādēs ar salīdzinoši nelielu dejotāju skaitu, nu izrādās saņem lielu sabiedrības pretestību, kad runa ir par Dejas svētkiem. Kāpēc cilvēki tā iestājas par Dejas svētku ciešu saistību ar tautas tērpu un tautas deju? Kāpēc sabiedrībā tik liels šoks?

Vai svētku rīkotāji par to ir aizdomājušies?

Nē! Maļ savu maļamo....

Tērpi vienalga visiem būs vienādi jāšuj! Dejot vajadzēs visiem, arī tad, ja tērpu nebūs! Jāšuj būs vienalga, jo tāpat būs jādejo tādas dejas, kas būs paredzētas dejošanai šais tērpos.

Cilvēki taču tic, ka mūsu dārgie un cienījamie kultūras jomas vadītāji ir viedi cilvēki, teicami savas jomas specālisti, kuri profesionāli augstā līmenī vada mūs uz jauniem sasniegumiem kultūrā. Varbūt tāda ticība ir devusi parliecību, ka var un vajag atļauties vairāk? Tad jau var atļauties tērēt sabiedrības naudu  kādam projektam, kur it kā augstāku mērķu vārdā (taču ir 100-gade un Deju svētki) liksim atteikties no tautas dejas un liksim visus dejotājus ietērpt vienādos skatuves tērpos.

Avots:
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/13.01.2017-kultursoks.-svetkos-jauni--stilizeti-arheologiskie-terpi.id88535/