Zināmi 3 dažādi tautas dejas interpretēšanas veidi, kas pieņemti UNESCO un aprobēti CIOFF*:
a) Etnogrāfiskā jeb tautas deja deja ir tā, ko tradicionāli dejojam savos svētkos – gadskārtās un ģimenes godos. Pašlaik arī folkloras svētkos, danču klubos, sadancošanās u.c. Skatītāji viegli var iekļauties šajās dejās, jo tām zems nosacītības līmenis. (Jāņi ir tā reize, kad plašas tautas masas piedalās kopīgās dejās, festivāls Baltica, Dziesmu svētku sadancošanas u.c.)
b) Tautiskā deja ir tā, ko līdzās ar etnogrāfisko deju praktizēja dažāda līmeņa svētkos ar masu dejošanu Latvijā jau no 30. gadu vidus. Tās ir etnogrāfisko deju apdares, tautas deju secīgi salikumi (svītas) un dažkārt arī horeogrāfijas, kuras nosacītības līmenis ļauj iekļauties skatītājiem, kam ir labas dejas prasmes. Dejas piemērotas izmantošanai laukuma priekšnesumu veidošanai (Deju svētki, Eiropiāde, festivāli Sudmaliņas, Eima, eima u.c.).
c) Skatuviskā deja jeb jaunrades deja. Te vairs nav nekādas vai gandrīz nekādas saistības ar tautas deju. Nav arī nepieciešami tautas tērpi, vajag tikai labi aprīkotu skatuvi. Tādas dejas tiek dejotas skatuves koncertos, deju šovos TV, slavenu TDA jubileju koncertos, deju lieluzvedumos.
Latvijas apstākļos skatuviskajā dejā ir novērojami vairāki novirzieni, kas saistāmi ar noteiktu mūzikas žanru eksistenci. Trīs vispopulārākie, kuru nosaukumus esmu piemeklējis:
1) "šlāgerdanči", kur ir mūzika no LR2 repertuāra, 2) "folkbalets", kur pamatā ir postfolkloras stila autormūzika (Iļģi, Auļi u.c.), 3) "zelta fonds", kur dejo 70.- 80. gadu stilizētās (jaunrades) dejas pārsvarā pie Ordelovska, Grigaļa, Dovgjallo, Paula u.c. mūzikas.
Samilzušais konflikts starp "folkbaleta" un "zelta fonda" piekritējiem ir patreizējās Dejas svētku diskusijas centrā. Katra puse uzskata savu dejas stilu par labāko pasaulē un apgalvo, ka tieši viņi dejo "īstās" tautas dejas, jo tautas deja viņuprāt mūsdienās eksistējot tikai uz skatuves un tikai tādā stilā, kāds pašiem ir iemīļotāks. Tomēr ne jau amatierdejotājus(agrākos pašdarbniekus) šķeļošie uzskati ir sabiedrības uzmanības centrā.
"Folkbaleta" stila piedāvājums izteikti nokaitināja cilvēkus, kas Dejas svētkus uzskata par tautas svētkiem, nevis lielu izrādi. Aizrāvušies ar jaunradi, horeogrāfi un daudzi dejotāji ir attālinājušies no sabiedrības vajadzībām, attālinājušies no tautas dejas, attālinājušies no tautas. Ar māksliniekiem tā mēdz notikt.
* CIOFF apzīmē minētos veidus ar lielajiem burtiem A (authentic), E (elaborated), S (stylised). Pievienotajā attēlā mēs redzam. ka festivālā Baltica 2017 tiek pieļautas tikai tautas dejas, bet netiek – tautiskās un stilizētās.
 |
| http://www.cioff.org/events-festival.cfm/en/762/Estonia%2DInternational_Folklore_Festival_Baltica_ |
No comments:
Post a Comment