Kas traucē dejotājiem?

Dejotāju organizēšanās mazspēja ir fons tam, ka deju svētkiem tiek piedāvāts modelis, kas izsauc jau plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību, mediju interesi un diskusijas sociālajos tīklos. Kas traucē dejotājiem apvienoties? Jautājums ir tāds, jo dejotāju, deju kopu vadītāju pasivitāte ir radījusi sakāpinātas emocijas un līdz ar to pretreakciju tautas dejas un tautas tērpu stilizācijām.

Nav sabiedriskas organizācijas

Amatiergrupu dejotājiem nav savas sabiedriskas organizācijas un tas neļauj viņiem apspriest un paust savu viedokli. Koriem ir Koru asociācija, folkloras draugiem ir sava Folkloras biedrība, mūsdienu dejotājiem ir LMDA un pat Senioriem ir sava apvienība.  Kur palikusi Latvijas dejas asociācija? Tāda izveidojās Atmodas laikos un....vairs nav. Žurnālists Eriks Tivums pat sāka izdot laikrakstu Dejas pasaule, bet pievīlās. Cerēja, ka kaut 1000 no visiem abonēs un pirks. Nekā! Pat 100 nebija. Bankrots!

 Sistēma neļauj apvienoties

Tas, ka Dejas asociācija, kas tika skaisti dibināta, nespēja pastāvēt ir saistīts ar tolaik (90. gados) esošo pašdarbības kolektīvu administrēšanas sistēmu, kas bija tieši pārņemta no padomju laikiem. Vēl būtu jāanalizē apstākļi, kas noteica to, ka autoritārā pārvaldes sistēma netika mainīta. Demokrātija nenostrādāja.

Kopīgu interešu trūkums

Jāsaprot, ka arī amatierdejotāju grupas ir dažādas ne tikai pēc vecuma un varēšanas, bet arī pēc interesēm. Vieni grib dejot folkbaletu, citiem patīk 70.-80. gadu skatuviskās dejas stils, citi pat domā, ka viņi dejo tautas dejas, bet patiesībā tās ir horeogrāfijas pie noteikta stila mūzikas (šlāgermūzikas, postfolkloras u.c.). Tas ir labi, ka intereses ir dažādas, jo daudzveidība ir mūsu bagātība. Šajā gadījumā dažādas intereses ir viens no cēloņiem, kas traucē nonākt līdz kopīgiem lēmumiem.

Deju svētku faktors

Ar laiku, samazinoties skatītāju interesei par skatuviskās dejas priekšnesumiem, par galveno un nereti vienīgo motivāciju kļuva Deju svētki. No dalības Deju svētkos kļuva atkarīgi vairāki ar kopas eksistēšanu saistīti finansiāli aspekti un motivēšanas sviras. Deju svētku repertuāra apgūšana kļuva par svarīgāko uzdevumu deju grupas dzīvē.

Nav zināšanu par tautas deju

Tautas dejas jau neviena no deju grupām nedejo, atskaitot braucienus uz ārzemēm, kad nepieciešams reprezentēt valsti.  Dažkārt pilsētu un pagastu svētkos jādancina publika. Deju svētku repertuārā tautas dejas nav, pie tam,  nav jau īsti laika apgūt kaut ko vairāk.  Tas netraucē daļai grupu lepni nest nosaukumu TDA (tautas deju ansamblis). Kāpēc nosaukumā ir tautas deja, bet saturā tas nav? Tāpēc, ka tautas deja ir veikli apmainīta ar skatuvisko - tautisko deju. Skan taču līdzīgi.  Tomēr daļa deju grupu nevēlas melot un vismaz savos nosaukumos izvairās lietot vārdu "tautas".

 e.