Par Padospaini, tā Latvijā sauca šo deju XX gadsimta sākumā. Jocīgi, ka tagad, kad it kā nebūtu problēmas lietot latviešu valodu, dejas draugi sākuši šo deju saukt samocītā veidā par Padespaņ, kas ir krieviska vārdkopas Pas d'Espagnol izruna un krievu valodā to raksta Падеспань.
Padospainis ir savā laikā dejots visā Krevijas impērijā kā balles deja līdz bijušās impērijas teritorijā iegājies folkloras draugu danču vakaros. Nereti deju pieraksta arī folkloras draugi ekspedīcijās, jo deja ir samērā jauna (XXgs sākums) un nepieder etnogrāfiskās dejas senākiem slāņiem, bet ierindojama balles deju klasifikācijā kopā ar Valsi, Fokstrotu, Lambetvoku, Padekatru, Olimpiju, Aleksandru, Makarenu u.c., kas savā laikā īsāku vai garāku laika periodu ir bijušas modes dejas.
Video filmēts Dainu kalnā, vakarā pēc Baltikas koncerta, kad draudzīgi kopā dejo skatītāji un festivāla dalībnieki. Spēlē leišu kapela, dančus vada Ernests Spīčs. Video no LU EKC arhīva, filmēja Dzintars Liepiņš.
Folk dance party just after opening of the International folklore festival Baltica 2000 in Turaida. The emcee of tis party ≠ Ernests Spics. The dance Padospaini is well known in Baltics (Latvia, Lithuania, Estonia) and people like to dance outside. Origins of this dance comes from the time of Rusian Empire (begining of the XX cent.)
No comments:
Post a Comment