Jāņu naktī laukā ir tumšs. Labi, pie ugunskura vai lukturīša gaismā var saredzēt visai labi, bet tikai dažus soļu tālāk jau ir grūti atšķirt, kas ir kas. Tumšums nav ilgs, bet vilinošs dejai.
Kā dejot tumsā?
Aizver acis un tu "ieraudzīsi", kā tas ir – būt dejotājam tumsā.
Kāpēc jaunieši dod priekšroku dejošanai tumsā? Vai kautrējas? Jā, kautrējas, bet tā ir tikai puse bēdas. Vai pareizāk sakot – puse prieka. Jaunieši un arī pieauguši cilvēki nedaudz kautrējas savu neveiklo kustību vai pārāk uzkrītošas uzmanības pievēršanas savam dejai izredzētajam draugam. Vēl svarīgāka ir tā sajūta, ko dod tumsa pašai dejai. Tad taču mūsu jutekļi darbojas daudz asāk, kā jau tumsā.
Tā tikai liekas, ka tumsā dejot ir vieglāk nekā gaismā. Pamēģiniet ar aizvērtām acīm atrast kādu blakus istabā uz galda noliktu lietu. Lielākai daļai izdosies bez lielas taustīšanās. Ja būs jāatrod plauktā nolikta grāmata starp citām līdzīgām, tas jau izrādīsies gandrīž nepaveicams uzdevums.
Lai iemācītos tumsā dejot, jāsāk mācīties telpā orientēties, izmantojot telpas 4 galvenās asis. Sīkāk nepaskaidrojot, pateikšu, ka pat 7–8 gadus vecs bērns to var apgūt samērā īsā laikā.
Foto mēs redzam, kā 8 gadīgais Dzintars rāda savu māku – "tumsā" dejot pāri sakrustotiem skaliem, tos neizjaucot.
No comments:
Post a Comment