Saules deja Šauļos

Baltu vienības dienas ietvaros Šauļos pirmo reizi tika dejots Saules rats, kurā klātesošie svētku apmeklētāji latvieši un lietuvieši vienojās kopīgā Saules dancināšanas vai iedejošanas rituālā.

Te vēlos pievērst lasītāju uzmanību tam, ka netika dejotas ne tautiskās dejas (kā deju svētkos), ne arī tautas danči (kā danču klubos). Tika dejoti tikai divi gājieni no Gadskārtu un Ģimenes godu dejas, kas folkloras materiālos pierakstīta ar nosaukumu Saules deja.

Rīgas Latviešu biedrības rīkotajā braucienā uz Baltu vienības dienu Šauļos piedalījās arī Interaktīvais dejas projekts "Lielvārdes josta", ko tikai šīm gadījumam par godu bija sagatavojusi RLB Folkloras komisija.

Lielvārdes jostas projektā bija iekļauta daļa no jau zināmā Lielvārdes jostas rakstu sarīkojuma, gan koklētāji Ansis un Rozīte, gan grupas Dārdi muzicēšana.

Saules rata rituālu veidoja un vadīja vadīja māksliniece Sandra Sabīne Jaundaldere un horeogrāfs Ernests Spīčs, koklēja Rozīte Katrīna Spīča un Ansis Jansons

Saules ratu ved S.S.Jaundaldere. Foto: Aivars Legzdiņš

Saules Rats jeb Sansara

Interesantu interpretāciju mūsu tradicionālajai Skalu dejai atradusi māksliniece Sandra Sabīne Jaundaldere.
Viņa mūžseno Saules zīmi izdejo tērpusies austrumnieciska stila tērpā, kas ir atbilstošs dejas valodai – ar atvērtām pozām un vijīgām roku kustībām.

Saules zīme –  astoņstūrains krusts mums simbolizē mūžīgo atdzimšanu. Hinduismā tas simbolizē arī dvēseļu pārdzimšanu un saistīs ar jēdzieniem nāve, dzīvība, karma.

Atšķirībā no latviešu senās tradīcijas, kur dejas norisēs svarīgs ir noteikts kustības atkārtojuma modelis – lēnāku un 2 x vai 4x ātrāku lēcienu vai soļu mija, Sandra Sabīne improvizē kustību, balstoties meditācijā par doto tēmu. Šīs dejas laikā nedrīkst izjaut salikto kārtību un tas dejotājai pilnībā izdodas!

Kopīgais ir Saules rata – Sansaras iekustināšana noteiktajā vietā, kas dejas laikā kļūst par Pasaules centru tā sakralizējot jeb iesvētot telpu, laiku un rituāla dalībniekus.

Par Skalu deju. jāteic, ka nosaukums Skalu deja ir saistīs ar to, ka krustu likšanai izmantoja skalus. Tāpat kā dejā Ķieģelītis krustus lika no ķieģeļiem, bet Akmeņu dejā no nelieliem laukakmeņiem.  Deju sauc arī par Krusta danci, bet biežāk šai dejai vispār nebija nosaukuma, jo cilvēki tāpat zināja, kas būs jādejo, bet nosaukumus deva vērotāji no malas vai norišu aprakstītāji no Folkloras krātuves.