Šodien vēl viens priecīgs brīdis!
Žurnālists Kārlis Streips šodien intervijā ar kultūras ministru Intu Dālderi uzdeva vairākus jautājumus par Dziesmu un deju svētkiem. Liels bija mans pārsteigums, kad starp abiem runātājiem sākās neliela diskusija, kuras gaitā pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē oficiāla persona – kultūras ministrs publiski atzina, ka deju lieluzvedumos nedejo tautas deju, bet autoru dejas, kuras Latvijā pieņemts saukt par tautiskajām dejām. Protams, ministra kungs arī centās uzsvērt daudzskaitlīgo šī dejas stila piekritēju auditoriju, bet nenoliedza arī Streipa kunga teikto, ka tās nav tautas dejas, kuras dejo Deju svētkos.
(p.s. Palasiet arī komentus!)
Interesanti, ka pats Kārlis arī savā laikā ir dejojis Čikāgas Dzelmiešos
Pie reizes varam noskatītiesKlabdanci Dzelmiešu dancojumā:)
6 comments:
Ne vien Dzelmiešos dejojis, bet Minsteres latviešu ģimnāzijā tautas deju kopu Circenītis vadījis un no Vācijas visu ceļu uz Dziesmu svētkiem Bostonā aizvedis. Divas oriģināldejas horeografējis, viena no tām minētajos Dz. svētkos ieguva godpilno sesto vietu pēc tam, kad visas pirmās piecas vietas ieguva tautas deju ģēnijs no Kanādas Zigurds Miezītis. Bet tas, ko Latvijā dejo Dz. svētku laikā, nudien nav tautas dejas klasiskajā izpratnē. Polka, solis, galops -- bet ne valsis, tango un ča ča ča. :)
Kārlis Streips
Par to valsi Latvijā bija diskusija jau pirms gadiem 25 un viena vēl senāk. Man skolotājs Sūna uzsvēra, ka valsis noteikti nav taautas dejas daļa, bet valceris gan ir.
Jocīgākais ir tas, ka ritmika valsim un polkai ir viena un tā pati. Atšķiras tikai takstmērs. Arī abas dejas radušās vienlaicīgi un no vienas dejas, konkrēti Lēlendera:)
Sibīrijas latvieši nemāk dejot tādu polku un valceri, kā te Latvijā, bet pie 2/4 vai 3/4 takstmēra dejo to pašu soli un tas ir neviens cits kā Ēlenderis:)
Sarežģīta tā visa danču būšana. Daļēji jau te ir tas, ka latvieši emigrācijā darīja pilnīgi visu iespējamo un neiespējamo, lai latviešu kultūru un valodu iesaldētu tajā konkrētajā vietā, kur tās atradās 1940. gada 17. jūnijā. Tāpēc rietumos latvieši joprojām lieto mīkstināto "r", "ch" konstrukciju un visu pārējo. Tāpēc tautas deju attīstība trimdas gados notika pēc ļoti, ļoti stingriem kanoniem. Taču, ja reiz pateikts tas, tad jākonstatē arī, ka tas tomēr notika pietiekami augstā līmenī. Ansamblis Saules josta no Austrālijas daudzējādā ziņā bija salīdzināms ar Cirque du Soleil, jau minētais Zigurds Miezītis ir vienkārši ģeniāls horeogrāfs. Arī Dzelmiešos Voldemārs un Elvīra Dzelme tautas dejas mācīja uz pamatu pamatiem -- Tūdaliņ, tāgadiņ, Sudmaliņas, Ačkups u.tml. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, kas padomju laikā un kopš tam šajā jomā ir noticis šeit, taču jāatgriežas pie tā, ko runājām ar Dālderi -- klasiskas latviešu tautas dejas tādas, kādas latvieši tās dejoja daudzu gadu desmitu garumā pirms kara tās tomēr nav.
Tev taisnība, Kārli!
Tomēr īsti nesapratu, kā Saules cirks būtu salīdzināms ar Saules jostu???
Saules cirks un Saules josta ir salīdzināmi tādā nozīmē, ka abos gadījumos priekšnesumi bija vienkārši elpu aizraujoši.
Post a Comment