Īsas piezīmes par Valmieras Jaundeju konkursu

Ar ballīti pašiem izturīgākajiem jau otrās dienas rītā beidzās 16. Latvijas Jaundeju konkurss tautiskās dejas žanrā. Uzvarētāji gavilēdami brauca mājās. Protams arī šogad goda krēslā neieceltie tāpat kā uzvarētāji brauca mājās, lai jau sāktu domāt par nākošā gada konkursu, jebšu konkurss ir gadskārtējs.

Uzvarētāju profils

Šādā konkursā uzvar tie horeogrāfi, kuru izveidotajās dejas ir šādas pazīmes:

• Dejas ideja ir atklāta ar visiem iespējamiem horeogrāfiskiem līdzekļiem tā, lai skatītāji to uztvertu;
• Deja ir latviešu valodā – tas nozīmē 1) tās mērķauditorija runā un saprot latviski, 2) dejas leksika (atkal valoda) un tās izteiksmes līdzekļi ir latviski;
• Dejai ir stils, Tā ir stilīga tad, ja tā ir kā stāsts, kur  atsevišķie vārdi un teikumi veido vienotu veselumu un arī horeogrāfiskā doma stilistiski saskan ar mūzikas stilu (nav pieļaujams nu nekāds "rasols"), tas pats jāsaka par apģērba stilu utt.;
• Dejotāji emocionāli "iznes" sava horeogrāfa darbu  vislabākajā iespējamajā kvalitātē;
• Deja ir oriģināla, vienreizēja un mākslinieciski spilgta parādība;

Komisāri

Konkursu vērtē komisija, kurā ir atzīti dejas profesionāļi, kuri gan paši ir darinājuši dejas un piedalījušies līdzīgos konkursos, gan ir ieguvuši attiecīgu izglītību, gan strādā par dejas pedogogiem, gan producē dažādus dejas produktus vai nodarbojas ar dejas pētniecību. Šajā reizē komisāru gods bija piešķirts Dr. paed. Ritai Spalvai (komisijas vadītāja), horeogrāfiem Ingrīdai Saulītei, Albertam Kivleniekam, Guntai skujai un šo rindu autoram Ernestam Spīčam.

Attēlā: no labās horeogrāfe Ingrīda Saulīte un Valmieras vicemēre Vaira Dundure.


Tautiskā deja kā etnoprodukts

Mūsdienu izpratne par kultūras produktiem rodas un jaunu vajadzību un iespēju apzināšanas un formulēšanas jaunos jēdzienos. Jebkurš students, kurš apgūst kultūras, biznesa vai sabiedrības pārvaldību, kā arī dažādas tirgzinību disciplīnas, zina, ka viena no kultūras pastāvēšanas problēmām, ir pieprasījums pēc kultūras produktiem. Īsāk sakot, cilvēki pērk, lieto un maksā tikai to, kas viņiem ir vajadzīgs.

Valmieras Jaunrades deju konkurss ir, citiem vārdiem sakot, jauno etnoproduktu gadatirgus, kurā deju pulciņi prezentē horeogrāfu jaunākos darinājumus.

Ieskats tautiskās dejas rašanās vēsturē

Tautiskā deja jau savas rašanās sākumā (XIX. gadsimta pirmajā pusē) ir definēta, kā viens no kultūras produkta veidiem, kas paredzēts tūristu izklaidei – pirmie danču vakari un tautas deju, kā arī to apdaru jeb tautisko deju priekšnesumi tika rādīti viesu namos, kur tūristi palika pa nakti. Latvijā XX. gadsimta sākumā tautas deju sāka apzināties kā vērtību, kas izmantojama nacionālas vienotības mērķu sasniegšanai – tika producēti dažādi svētki ar dejotāju piedalīšanos, kuriem tikai veidotas īpašas horeogrāfijas. Uz tautas deju pamata radītās horeogrāfijas Latvijā nosauca par tautiskajām dejām. Tā radās priekšstats par Dejas svētkiem, kā tautisko deju lieluzvedumu.

Vietas

Ja jau konkurss, tad arī uzvarētāji, kuri dala pirmās 3 godalgotās vietas. Tiesa, bez oficiālās žūrijas vēl bija citi balvu gādātāji un devēji, piemēram, veikals RAKSTĀ (Pēteris Dundurs un Brigita Čikste), Tautas deju biedrība Zemgale (Uldis Ozols) un citi.

 
Dejotāji sumina horeogrāfus!

Dejotāji, kuri piedalās konkursā, vienmēr ar lielu prieku gan dejo, gan pēc rezultātu paziņošanas no sirds sveic savējos.