Saturday, July 5, 2008

Vai deju svētkos jādejo tautas dejas?

Šodien (5. jūlijā) Arēnā Rīga, koncertā Deju svētkiem 60  pārliecinājos, ka deju svētki gandrīz 60 gadus (1948. –2008.) tīri labi iztiek bez tautas dejas. Vai gandrīz bez tās. Skatoties šo koncertu tāds iespaids radās. Vai tas ir labi vai slikti? Viennozīmīgas atbildes nav, jo, kas vienam labi, tas citam par skādi. Tomēr mēģināšu izteikt savus apsvērumus.

Nevar teikt...

1) Nevar teikt, ka tautas dejas klātbūtnes deju svētkos nav vispār. Tā ir kalpojusi kā iedvesmas avots ļoti daudziem horeogrāfiem, kuru darbi bija pārstāvēti koncertā. Protams, tautas deja tīrā veidā kā priekšnesums ir gandrīz vai neiespējama parādība, tai kultūras kontekstā, kādā mēs dzīvojām. Mēs esam pieraduši kultūru patērēt produktu veidā, bet maz, salīdzinājumā ar citām tautām un salīdzinājumā ar mūsu senčiem, praktizējam deju sadzīvē. Tas ir, dejot jau dejojam, bet gatavus paraugus. Neradām paši.

2) Nevar teikt, ka visi koncertā pārstāvētie horeogrāfi ir veiksmīgi tikuši galā ar uzdevumu – no tradicionālas dejas izveidot horeogrāfiju, kas pārstāvētu dejošanas tradīciju un reizē būtu piemērota dejošanai, tātad uztverei lielā dejas laukumā. Veiksmīgāk ar šo uzdevumu ir tikuši galā J. Purviņš (Mugurdancis), V. Ozols (Spriguļu sišana), H. Sūna (Audēju deja), U. Šteins (Vāveru polka) u.c.

3) Nevar teikt, ka dejas, kurās nav tiešu tradicionālo deju citātu, stāvētu tālu no folkloras. Tā visjaukākais piemērs ir A. Spuras (Pī Dīveņa gori goldi), bet labi izdevušās dejas ir arī J. Ērglim, A. Melnalksnei. Grūtāk gājis J.Purviņam (Sasala jūriņa), jo temps dejai daudzviet par ātru. Horeogāfs izvēlējies nemainīgu dejas leksiku, bet komponists dziesmas otrajā daļā spēlējas ar ritmiku un mūzikas valodu. Ja ir izmaiņas mūzikas valodā, būt jācer uz kustību valodas izmaiņām.

4) Nevar teikt, ka deju atlase šim koncertam ir ļoti veiksmīga. Skatīties vairākas dejas bija grūti un pāris bija vienkārši garlaicīgas. Tātad koncerta sastādītāji  vadījušies ne pēc skatītāja interesēm, bet citiem, pašiem vien zināmiem kritērijiem. Nebija iekļautas, piemēram,  R. Spalvas un I. Dreļa dejas. Tas ir – Latgales horeogrāfu devums tika ignorēts. Tas mani saskumdināja.

5) Nevar teikt, ka no koncerta bija sliktas emocijas. Tieši otrādi – noskaņojums pēc koncerta bija teicams. Tomēr, uz jautājumu, vai šādu koncertu gribētu skatīties vēlreiz, nevaru atbildēt apstiprinoši. Varbūt pēc 20 gadiem, nākošajā retrospekcijā, ja Dieviņš dos to piedzīvot.

6) Nevar teikt, ka iepriekšējo paaudžu horeogrāfu darbi būtu laika garam neatbilstoši. H. Sūnas (Pie Daugavas, Kurzeme, Audēju deja), H. Strodes (Stūru stūriem...), H.T. Birznieces (Gatves deja) un citas pārliecinoši uzrunā cilvēkus.
  
7) Nevar teikt, ka dejotāji aizskatuvē uzvedās klusi:)

Ko tad var teikt?

1)Var teikt, ka skatuves deja iet atveseļošanās ceļu. Zelta vidusceļu – neaizejot pārāk tālu no folkloras, no saknēm, veidot mūsdienīgas dejas un šo deju uzvedumus lielkoncertiem. To uzrāda horeogrāfu J. Ērgļa, A. Melnalksnes un J. Purviņa darbi. Koncertā izdevās veiksmīgi parādīt V. Ozola devumu. Viņa vienkāršā folkloras interpretācija – Spriguļu sišana bija viena no šī koncerta "naglām".

2)Ļoti interesanti bija vērot kino un foto materiālus uz aizmugures ekrāna. Tie netraucēja uztvert deju un deva iespēju piesiet skatu neveiksmīgākajos koncerta brīžos un tādi bija vairāki:(

3)Rīgas Arēnas iespējas tika izmantotas pilnā mērā. Šī vieta ir laba lielām skatuves un tautas dejas izrādēm, kas varētu interesēt ārzemju skatītājus – te Šlesera ideja, pārdot Dziesmudejusvētkus varētu realizēties.

Noslēgumam

Tautas deja deju svētkos noteikti jādejo. Šodien maz labu pašmāju paraugu, kā šīs dejas vajag interpretēt, lai tās būtu interesantas. Ka to var izdarīt, liecina gan mūsu pašu tomēr vēl diezgan necilā pieredze, gan kaimiņtautu, šajā gadījumā koncertā igauņu ansambļa Kuljus rādītie paraugi, gan tālāku zemju – Īrijas, Zviedrijas pieredze.

Ja mēs šo daudzveidīgo mākslas žanru sakausējumu saucam par svētkiem, tad jātic, ka svētkus mēs svētījam – svinam ar prieku sirdīs un dvēselēs, nevis kādam atrādam. Vai svētkos var būt arī skatītāji? Kāpēc ne?

Videopiemēros redzam veiksmīgus tautas(tradicionālās) dejas izmantošanas paraugus – H. Sūnas Audēju dejas un V. Ozola Spriguļu sišanas piemērus.

14 comments:

lapsa said...

Manuprāt, tu mazliet putrojies. Visiem tak ir zināms, ka šīs skatuves tautas dejas nav tās, ko dejoja mūsu senči pirms 100 un vairāk gadiem. Ja tu gribi dejot vai skatīties īstās tautas dejas, tad ej uz kādām folkloras kopām, piemēram, Dandariem un skaties. Bet ja deju svētki sastāvētu no šādām dejām, skatītāji aiz garlaicības izlaistu garu.
Jā, deju svētki ir salīdzinoši jauna tradīcija, bet tā ir ļoti skaista tradīcija. Un es kā dejotājs varu apgalvot, ka dejot šīs dejas ir vēl patīkamāk par skatīšanos.

Mārtiņš, tda "Daiļrade"

Ernests said...

Noteikti dejot ir patīkamāk, nekā skatīties, tur es tev ļoti piekrītu.

Īstā tauta deja, Mārtiņ, ir kāzās, dzimšanas dienās, Jāņos un citos saviesīgos sarīkojumos un svētkos. Tomēr tur neviens garu no skatīšanās neizlaiž:)

Dandari un citas kopas nodarbojas ar tautas dejas tradīcijas atjaunošanu. Tātad mākslīgi rada atmošfēru, lai jauniešiem iepatiktos jaunas dejas, kas restaurētas un etnogrāfiskām ziņām.

Šajā koncertā bija arī pāris visai garlaicīgas dejas, kuras tikai aiz pieklājības skatījās. Vienu no tām esmu dejojis un teikšu, ka mana attieksme pret šo deju bija tāda pati, kā citiem mana deju pulciņa (Dancis) draugiem – mums šī deja vienkārši nepatika.

Anonymous said...

Kas tad ir deju svētki? Šovs vai svēta lieta:)

Andis said...

Gribētu tik piebilst autoram, ka šajā koncertā tika dejotas arī ne viena vien latviešu dejas Maestro Ulda Žagatas dejas. Tāpat kā Jurjāna, Paula vai kāda cita latviešu komponista tautas dziesmu apdares nav folklora, lai gan tās dzied gan kāzās, gan bērēs..., arī latviešu horeogrāfu dejas ir tautas deju apdares vai jaunradīti darbi, izmantojot tautas deju elementus.
P.S. "Gatves dejas" skatuves dejas autore nemaz nav latviete, bet tas taču nenozīmē, ka tā vairs nav latviešu tautas deja(labi-apdare)...

Ernests said...

Paldies Andi!

Vairāku horeogrāfu dejas nepieminēju, tai skaitā U. Žagatas, jo pieņemu, ka viņam ir veiksmīgākas horeogrāfijas, par tām, kas bija koncertā. Bet tas ir tikai mans viedoklis.

Nepiemināju arī bijušajā PSRS vislabāk zināmo latviešu horeogrāfu aiz H. Sūnas – A. Rūju, kura autordeja –Vecie zvejnieki ir ļoti talantīgi veidota. Tā līdzinās labākajiem Eiropas līmeņa darbiem.

Andis said...

Nez no kurienes tādi dati par bijušo PSRS zināmajamiem latviešu horeogrāfiem? Varu atgādināt, ka no latviešu horeogrāfiem tikai U.Žagata un A. Lembergs sņēma tolaik augstāko titulu-PSRS tautas skatuves mākslinieks!!! V.Vilciņa, M.Liepa un Z.Erss šo titulu sņēma kā baleta mākslinieki...
Par laimi esam tik dažādi un gaumes mums ir dažādas gan par U.Žagatas horeogrāfijām, gan A.Rūjas "Vecajiem zvejniekiem"...
Jā, par Eiropu...esmu parbaudījis "uz savas ādas", kas patīk Eiropas skatītājiem :)

Ernests said...

Tos Skatuves māksliniekus dalīja republikām un kāds jau bija jāapbalvo. Zināms, ka pāris māksliniekus no katra žanra turēja īsā pavadā, bet deva iespēju dzīvot vismaz turīgi. Pats biju dažkārt viesis Lembergu mājā, jo savā laikā draudzējos ar Ralfiņu (Lai vieglas smiltis).

Rūja krita nežēlastībā un skaidri nezinu kāpēc. Atriezās dzimtenē tikai nomirt. Apmeklēju viņu gadu pirms nāves Liepājas vecu ļaužu mītnē, lai izprasītu par Sarabumbalu un citām tautas dejām. Latvijā viņa vārdu reti minēja, bet Krievijā viņš ilgstoši radoši darbojās gan kā horeogrāfs, gan kā baleta mākslinieciskais vadītās.

Cilvēki Eiropā laikam tikpat dažādām gaumēm kā Latvijā. Maits Agu tepat kaimiņu Igaunijā iedeva spēcīgu uzrāvienu – izmantoja tautas dejas elementus spēcīgu folkbaleta šovu radīšanai, nedaudz gan pašpikojot no citiem horeogrāfiem.

Andis said...

"Kāds" bija arī V.Artmane, E.Radziņa, R.Pauls, I.Kokars un vēl pulka citu "kāds". Man šķiet aprobežoti un tuvredzīgi visā saskatīt "Maskavas roku", protams, ka šos titulus deva un apstiprināja Maskavā, bet ne jau par pelēcību un viduvējību, pieļauju, ka bija arī tādi gadījumi, tapat kā mūsu Dievzemītē dala ordeņus... Te gan piebildīšu, ka U.Žagata ir arī Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris :)un ja to tā gribam saukt - folkbaleta talantīgākais un spilgtākais pārstāvis Latvijā, tas, protams, mans subjektīvais viedoklis.
Ja jau tik ļoti gribas piesaukt kaimiņu pozitīvo piemēru, tad Lietuvā, atšķirībā no Latvijas, nav likvidēts profesionālais dziesmu un deju ansamblis "Lietuva"!!!
Nu un nobeigumā par špikošanu, ar šo ligu sirgst ne viens vien rakstā cildinātais latviešu horeogrāfs...

Ernests said...

Savā blogā blogoju – ko gribu, to cildinu. Paldies, ka piekomentē klāt savu viedokli:)

Saprotu, ka tev liela un neizsāpēta sāpe par Daili un tās likvidēšanu. To jau atpakaļ nepagriezt. Tomēr jāievēro, ka pie mums nav izveidots profesionāla līmeņa dejas šovs. Kāpēc? Kā tu domā?

Ir taču, kā tu saki, talantīgākais un spilgtākais pārstāvis Latvijā U. Žagata un špikotāji, kas spēj uztaisīt labu folkbaletu.

Andis said...

Piekrītu, ka katrs cildina ko grib.
Profesionāls deju šovs(apzīmējums var būt arī cits) bija izveidots, pirms Dailes bija arī Sakta. Tagad tas diemžēl vairs nav vajadzīgs, vismaz kultūras funkcionāriem un laikam jau arī pašiem horeogrāfiem. Vai būtu arī vajadzīgā skatītāju interese? Šaubos, tagad citas intereses...
Man vienmēr ir bijusi neizprotama cenšanās deju (kusību mākslu) ielikt "rāmjos" :( Folkbalets, šovs, tautas deja - tie ir tikai "vārdi, vārdi, vārdi", tas nav būtiski, būtiski, manuprāt, ir vai tas ir talantīgi vai viduvēji, spilgti vai pelēki, aizrauj cilvēkus vai atstāj vienaldzīgus...
P.S. Nez vai latviešu valodā "Jūs" uzrunas forma ir jau izzdudusi? :(
Nāk prātā "Limuzīnā" O.Dreģes varones teiktais šai sakarā...

Ernests said...

Grasis mums, andi, iemācījateikt tu, bet jūs atstāt daudzskaitlim:)

Varbūt tagad cilvēkiem ir vairāk naudas un daudzi labprāt iet uz skaistiem koncertiem par biļeti atdodot 20 Ls no galvas.

Kāpēc, lai neietu uz jauku skatuves dejas izrādi? Īri ar savu dejas dievu, upesdeju un citiem šoviem, tāpat arī krievi ASV taisa savas izrādes gan merikāņiem (angliski runājošiem), gan turki brauc pa pasauli ar ugunsdejām.

Kur ir latviešu dejas šovi? Varbūt šajos svē†kos rodas tādiem idejas? Dievs dod:)

Andis said...

Man Grasis gan nav neko mācījis, toties vecāki gan man mācīja, ka pieklājīgi ir uzrunāt uz Jūs, protams, ja ar uzrunāmo nevieno kadas ciešas radniecīgas vai draudzīgas saites. Ar to arī es savu dalību šai diskusijā beigšu. Lai Jums veicas!

Ernests said...

Paldies, andi, par pienesumu:)

Makgaivs said...

Manuprāt koncerts bija labi organizēts, katrā gadījumā dejotājiem tie arī bija lieli svētki, un pēc koncerta, ar lielu nožēlu secinaaja, ka arī neredzēja to, un kam bija iespēja kādā vietā nodejot, vai nodejoja viņš savas dejas sākumā, un tad itkā kāds brīvāks laiks, tika iepirktas biļētes uz nākamās dienas koncertu turpat 

R.Spalvas „lielo” deju skaitu un kvalitāti zinot, nav brīnums, ka netika iekļauta programmā.