Deja atjauno

Deja rada un grauj. No kā tas atkarīgs, kurā brīdī un kādā situācijā deja radīs un/vai graus? No mūsu emocijām, kas rodas un ietekmējas no dejas noskaņas un vēl vairāk no ārējās vides ietekmes, kas nosaka to situāciju, kurā mēs dejojam, tātad esam radītāji un/vai grāvēji. Vēl ir svarīgs pats dejotājs – cik viņš ir spējīgs būt radītājs, cik viņš spējīgs atjaunot sagrauto. Visu nosaka mūsu dvēsele un tās saskarsmes spēja ar citām dvēselēm.

Tā varētu būt tikai nīgras pārdomas pirms viss tiek sagrauts (piemēram, pasaules gala dižajā dejas rituālā), ja vien nebūtu regulāra ikdienas nepieciešamība palīdzēt tām dvēselēm, kuras apdalījis radītājs vai kuras smagajā izdzīvošanas cīņā ir kaut ko zaudējušas.

Kas ir šie cilvēki, kas palīdz citiem? Vai viņi mācās deju?  Izrādās tādi studenti ir LU koledžā, kas atrodas Bulduros pavisam tuvu stacijai. Pareizāk sakot diezgan prāvu pulciņu jaunu sieviešu un meiteņu satiku tad, kad koledžas vadība Daces Erkenas personā mani uzaicināja vadīt dejas kursu jaunajām (topošajām un esošajām) rehabilitācijas speciālistēm.

Te foto ar studentēm, kuras fotografēšanās brīdī jau ir izturējušas eksāmenu dejas kursā pie dejas meistara E. Spīča (tas ir, pie manis ;) )

Garais dancis Rīgas deja

Rīgā parādījusies sava deja. Interesanti, ka starp pieteiktajām, iespējamajām Rīgas dejām bija arī tādas, kurām ar Rīgu varētu būt tikai attāls vēsturisks sakars. Bet laikam jau netika meklētas nekādas vēsturiskas paralēles. Tad jau tiešām izvēlētā jeb iebalsotā Rīgas deja, kas ir Sabiles Garā danča  variācija ir Rīgai piedienīgāka kaut vai tāpēc, ka tā vismaz ir dejota Rīgā diezgan aktīvi dažādos folkloras festivālos, danču vakaros un klubos, jo izpelnījusies pēdējās dejas vietu. Tādā nozīmē, ka to dejo pašu pēdējo, jo tā ir gara un tā iespējams dejošanu paildzināt, kaut arī līdzās stāv zāles dežurante ar slotu un draud visus patriekt.

Interesanti, ka Garo danci mācīja nevis kāda folkloras vai deju folkloras kopa, bet tautisko deju kopa Pērle un tās vadītājs Raimonds Dzintars.

Sabiles Garo danci var iemācīties Mārtiņa deju grāmatā

Notikuma apraksts ir atrodams te, Rīga 2014 mājas lapā:

Dance.lv publicē rakstu par tradicionālo deju

Tīmekļa dejas žurnāls, ka specializējas laikmetīgās dejas stilu aprakstīšanā, nu ir publicējis rakstu arī par folkloras jeb tradicionālo tautas deju un tās attiecībām ar festivālu BALTICA.

Nosaukums jau vien ir ko vērts:

Lustes ārprāts un pirmatnējais dejas prieks: Baltica 2012

Kāpēc tas tā noticis?

Skaidro žurnāla redaktore Inta Balode: " DANCEPUNKC: Kāpēc laikmetīgajai dejai veltītā vietnē recenzija par festivāla “Baltica 2012″ deju koncertu? Ironizējot – lai parādītu, cik daudzveidīga ir dejas māksla. Vēl ironizējot – pašreklāmas nolūkos, jo, kas zina, varbūt nu mūs atvērs arī tautas dejas cienītāji. Mazāk ironizējot – deja ir viena, un DANCEPUNKC jau no sākuma solījās redzēt un domāt plašāk. Pavisam nopietni – tautas dejai (tai, kas “īstā” tautas deja) ir daudz vairāk kopīga ar laikmetīgo deju nekā skatuviskajai tautas dejai...."

 Rakstu var izlasīt, ja atver DANCEPUNKC

Baltica 2012 danču un dejas pasākumi; Baltica 2012 Folk dance events

Palīdzēsim Festivālam Baltica tikt galā ar sabiedrības informēšanu!
Vismaz tautas dejas lauciņā tas nebūs grūti :)

July 5th, Ceturtdiena, 5. jūlijs

19:00 – 23.00

Festivāla klubs dalībniekiem. Rīgā, Mazajā Ģildē.

Festival club for participants. Riga, Small Guild House.
24:00 - 3:00  
Festivāla klubs dalībniekiem Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolas pagalmā. (Nelabvēlīgos laika apstākļos iekštelpās)
Festival club for participants. Riga Food Producers Vocational School, Schoolyard.(In case of rain – indoors)

July 6th, Piektdiena, 6. jūlijs


16.20 - 16.40 
T/C Alfa danči, rotaļas, dziesmas, piedalās Kokle, Rija u.c.

24:00 - 3:00

Festivāla klubs dalībniekiem Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolas pagalmā. (Nelabvēlīgos laika apstākļos iekštelpās)Festival club for participants. Riga Food Producers Vocational School, Schoolyard.(In case of rain – indoors)

 July 7th,  Sestdiena, 7. jūlijs


12.20 - 12.40
 T/C Imanta Folk dance performance, latvian groups

15:00 - 17:00

Folkloras deju koncerts Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zāle.

Folklore Dance Performance on the stage. Riga Latvian Society, Great Hall 3rd floor.

20:30 - 23:00 

Danči Vērmanes dārzā, laukumā pie strūklakas.

Folk dancing in  Vermanes darzs square by fountains.

24:00 - 3:00 

Festivāla klubs dalībniekiem Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolas pagalmā. (Nelabvēlīgos laika apstākļos iekštelpās)

Festival club for participants. Riga Food Producers Vocational School, Schoolyard. (In case of rain – indoors)

Svētdiena, 8. jūlijs 
 10:00 ‘ 14.00 
Dziesmas, rotaļas Vērmanes dārzs 
Folk dancingand outdoor games  for children

16:00 - 17:00

Sadancošana Turaidas Dziesmu dārzā

Folk dance party. Turaida,  "Dziesmu dārzs"  venue  ("Dziesmu dārzs" – Song Garden)

17:00 - xxx

Sadancošana Ikšķiles estrādē.

Folk dance party. Ikšķile, Concert Venue

21:00 - 23:00 

Danču vakars Madona, laukums pie Kultūras nama

Folk dance nights. Madona, square by Culture centre

Lai sagatavotu šīs ziņas, izmantoju šādus resursus: festivalbaltica.com, folkdance.lv un mutiskas rīkotāju un dalībnieku aptaujas.

Lai labi zeme rīb dancojot!

Iespaidam Baltica 2000 Naks dejas Turaidā

Pēterdienā danco ar Dandariem un Dimzēnu!

Klāt vienīgais Latvijā Dejas folkloras festivāls PA PĒTERIEM!


Lūk, ko sola svētku rīkotājs, deju folkloras kopas DANDARI vadītājs  Ilmārs Pumpurs:

29.jūnijs, Pēterdiena, Jelgava. 18.00 koncerts Uzvaras parka estrādē Pēc koncerta sadancošana 30.jūnijs, sestdiena, Rīga. 17.00-19.00 Koncerts atpūtas parkā „Egle”; 20.00 – 22.30 atklātās deju meistardarbnīcas un sadancošana Kultūras akadēmijas pagalmā.
1.jūlijs, svētdiena, Rīga 12.00-17.00 grupu uzstāšanās LIDO atpūtas centrā.

  Vairāk lasi DANDARU mājas lapā

Videoklipā redzami festivāla PA PĒTERIEM viesi, igauņu deju folkloras grupa LEIGARID.

Dejotāji tumsā

Jāņu naktī laukā ir tumšs. Labi, pie ugunskura vai lukturīša gaismā var saredzēt visai labi, bet tikai dažus soļu tālāk jau ir grūti atšķirt, kas ir kas. Tumšums nav ilgs, bet vilinošs dejai. Kā dejot tumsā? Aizver acis un tu "ieraudzīsi", kā tas ir – būt dejotājam tumsā. Kāpēc jaunieši dod priekšroku dejošanai tumsā? Vai kautrējas? Jā, kautrējas, bet tā ir tikai puse bēdas. Vai pareizāk sakot – puse prieka. Jaunieši un arī pieauguši cilvēki nedaudz kautrējas savu neveiklo kustību vai pārāk uzkrītošas uzmanības pievēršanas savam dejai izredzētajam draugam. Vēl svarīgāka ir tā sajūta, ko dod tumsa pašai dejai. Tad taču mūsu jutekļi darbojas daudz asāk, kā jau tumsā. Tā tikai liekas, ka tumsā dejot ir vieglāk nekā gaismā. Pamēģiniet ar aizvērtām acīm atrast kādu blakus istabā uz galda noliktu lietu. Lielākai daļai izdosies bez lielas taustīšanās. Ja būs jāatrod plauktā nolikta grāmata starp citām līdzīgām, tas jau izrādīsies gandrīž nepaveicams uzdevums. Lai iemācītos tumsā dejot, jāsāk mācīties telpā orientēties, izmantojot telpas 4 galvenās asis. Sīkāk nepaskaidrojot, pateikšu, ka pat 7–8 gadus vecs bērns to var apgūt samērā īsā laikā.

Foto mēs redzam, kā 8 gadīgais Dzintars rāda savu māku – "tumsā" dejot pāri sakrustotiem skaliem, tos neizjaucot.

Deja vieno mūs – pārdomas. 1. daļa

Tradicionālās dejas kurss DEJA VIENO MŪS šogad ir četrkāršots. Katrā reizē aptuveni 20 kursantu apgūst 3 būtiskas un ar dejas pamatiem (lasi tradicionālo tautas deju) saistītas jomas.

Pirmais izlaidums šogad. Kursantes; Rasma, Gundega, Ieva, Vija, Sintija, Rita, Daina, Inga un Inga, Lāsma,  Ivita un Aija. Bildē vēl ir arī projekta vadītāja Lauma un dejas skolotājs Ernests

Pirmais stāstiņš – Ieskats padarītajā.
Nupat ir pirmā kursantu grupa  trijās dienās (7. – 9. maijā) ir ieguvusi priekšstatu par šādām jomām:

1. joma Dejas repertuārs – apgūtas pāru dejas, riņķa norises u.c. Tās bija Pirkstu un plaukstu iepazīšanās dejas kā Plaukstiņpolka, Pirkstiņš, Garausītis, Tēva brālis, tās bija arī apļa spēles, un rotaļas (riņķa danči) kā Āzītis, Saulīte un Mēness,  Pazudusī diena, Zvejnieks un protams dažādu tēlu izdejošana. Katru dienu sākām ar meditatīvu virknes deju Es mācēju danci vest.

2. joma Vadīšanas un saskarsmes prasmes – tās cilvēks iegūst jau agrīnā vecumā savā ģimenē (saka – iedzimts vadītājs). Tomēr ne mazāka loma ir dzīves laikā iegūtai pieredzei. Šoreiz vadīšanas prasmes apguvām caur interpretācijas māku stāstot savu dejas stāstu. Darbojos divos virzienos a) veidot teicamu psiholoģisko klimatu grupā, b) daloties prezentācijas pieredzē un uzdodot katrai kursantei sākumā stāstīt par sevi un beigās jau prezentēt savu spēli vai deju.

3. joma Dejas valoda. Deja ir neikdienišķa kustības valoda. Trenējām ne tikai izpratni, bet arī praktisku izjūtu kā izstāstīt savas dejas izjūtas bez vārdiem. Necenšoties tās tulkot.

Problēmsituācijas un to risināšana
Problēmsituācijas bija katru dienu. Lielākoties tās bija tehniska rakstura, bet netrūka arī nelielu sadzīviska rakstura saskaņas trūkumu, kas bija saistīts ar to, ka kursantes bija ar dažādu dzīves pieredzi, profesionālo pamatu un dzīves uzskatiem. Dejā ir svarīgi, lai cilvēki saskanīgi dejotu neraugoties uz atšķirīgiem uzskatiem, tābrīža pašsajūtu un noskaņojumu. Tādēļ pievērsu uzmanību visiem jautājumiem, bet atbildēt centos cik iespējams tēmas beigās, lai gan bija daudz mēģinājumu jautājumus uzdot pārtraucot lektoru.

Polka (Photo credit: Wikipedia)

Jautājumi un atbildes
Vairāki jautājumi bija par dejas vēsturi, noteiktu deju izcelsmi un senām latviešu dejām. Tādēļ te ieliku Polkas senu dejotāju attēlu.

Ieguvumi
Iegūta jauna pieredze. Nav runa tikai par kursantēm, bet arī par lektoru.
Kopumā lielākais ieguvums ir iespēja iepazīties un ļoti atšķirīgu cilvēku lokā risināts sakarsmes neikdienišķos aspektus, kas dejā ir tik svarīgi.

Fotostāstiņš

Fotogrāfijas ir no kusa pārbaudes nodarbības, kad katra kursante rādīja savas mājā sagatavotās dejas prezentācijas. Foto: Ieva, Sintija un Ernests

Liela vērība tika piegriezta dažādām kustībām, kas izdarāmas dziesmas laikā. Prezentē Daina

Uzticības spēle "Diegs un adata". Prezentē Rita.

Uzticības spēle "Diegs un Adata".  Prezentē Rita.

Spēle ar aizsietām acīm par Kaķiem un Pelēm. Prezentē Ieva.

Pirms savu prezentāciju rādīt visai grupai,
kursantēm nācās to pamatot dejas skolotājam.
 Kā redzat, tas tikai darīts ļoti emocionāli un sparīgi.
 Prezentāciju pamato Ieva.

Deja vieno mūs!

Dejas kurss tiem, kam ir interese par tradicionālās dejas lomu mūsu saskarsmē.
Apvelc ērtas drēbes un sameklē dejas kurpes!
Viss pārējais ir nodrošināts, jo visu finansē Eiropas savienības integrācijas fonds un valdība.

Braucam uz Šauļiem! Uzdancot!

21. aprīlī Šauļu arēnā notiks Lietuvas tautas dejas sacīkste Patrepsyne.
Te pievienota afišiņa, kurā viss ir skaidri pateikts!

Em. Melngaiļa izdevums tīmeklī

Izrādās jau labu laiku tīmeklī kāds labdaris ir izvietojis Emīla Melngaiļa mūža darbu etnomuzikoloģijas jomā – Latviešu tautas mūzikas folkloras materiālu 3 krājumus.



Latviesu muzikas folkloras materiali Binder3

Dejas nodarbība būs!

13. aprīlis plkst. 19:00, Katlakalna Tautas namā

Danco Dievs ar Pērkonu,
 Es ar savu bāleliņu;
 Pērkonam visa zeme,
 Man deviņi bāleliņi. 


2012.gada 13.aprīlī, piektdien, plkst. 19.00 Katlakalna Tautas namā Latviskās Dzīvesziņas ciklā SARUNA PAR TRADICIONĀLO TAUTAS DEJU viesos tautas dejas meistars un pētnieks ERNESTS SPĪČS


 Programmā: stāstījums par pētījumiem latviešu tautas dejas vēsturē un raksturā; deju mācīšanās un sadejošana – Pavasaŗa – atmošanās, apaļās un rotāšanas dejas Piedalīsies arī koklētāja un dejotāja Rozīte Spīča Laipni aicināti latviešu tradīcijas izzinātāji un ieinteresētie! Pasaules tautu dažādajās tradīcijās itin bieži sastopamies ar stāstu, ka pasaule tiek radīta dejojot. Dejojot pasauli rada un ārda indiešu Šiva, savukārt mums Dievs danco ar Pērkonu un mēs paši tiekam pielīdzināti radītājiem, jo līdzīgi kā Dievs rada lielo pasauli, ta mēs esam savas pasaules, paši savas dzīves, savas vides, savas telpas radītāji. Pasaulē viss notiek ritmiski, deja ir ritmiska, elpa un sirdpuksti ir ritmiski, Saule, Zeme un visa kosmosa galaktia virzās izplatījumā ritmiski... Tāda tā līdzība. Dejas vārds radies no sena baltu cilmes vārda "diet". Un tam pamatā IDE vārdsakne "deie-" - šupoties, virpuļot, un savukārt šim var būt arī kopēja cilme ar sakni "dei-' - gaiši spīdēt, mirdzēt, laistīties, un no kā nācis vārds diena, Dievs.

un te ir interesanta Šivas tēla bilde

Siwa. Westphalen's book print, 1740. Русский: Жива. Гравюра из книги Вестфалена, 1740 г. (Photo credit: Wikipedia)

Čikste par konkursu

Ļoti mīļi romatiskā stilā par XVI Jaunrades deju konkursu uzrakstījusi horeogrāfe Brigita Čikste. Viņas rakstu lūdzu skatīt:
http://www.knmc.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=706&Itemid=1

Mediju ieskats XVI jaunrades deju konkursā

Vidzemes TV sagatavots ziņu materiāls, kurš atrodams Jutubes kanālā.



Pievērsiet uzmanību tam, ka konkursa rīkotāja Vaira Dundure konkursu salīdzina ar gadatirgu, vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja Rita Spalva uzsver, ka svarīgi ir piedalīties, līdzīgi kā Olimpiskajās spēlēs. Dejotāji ar interesi skatās, ko jaunu ir izgudrojuši horeogrāfi, un ar patiku piedalās šajā jaunrades tirgū, bet horeogrāfs Agris Daņiļēvičs uzsver, ka jaunrades deju konkursā tomēr dejo tautas deju.

Laikraksts Diena publicē foto un īsu aprakstu, kā arī citē Ritu Spalvu

Te ir saite uz rakstu

http://www.diena.lv/kd/horeografa-jana-ergla-deja-uzvar-jaunrades-deju-konkursa-13928839

To pašu ziņu publicē arī Apollo

http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/263545

Arī citi mediji pārpublicē šo ziņu.

Īsas piezīmes par Valmieras Jaundeju konkursu

Ar ballīti pašiem izturīgākajiem jau otrās dienas rītā beidzās 16. Latvijas Jaundeju konkurss tautiskās dejas žanrā. Uzvarētāji gavilēdami brauca mājās. Protams arī šogad goda krēslā neieceltie tāpat kā uzvarētāji brauca mājās, lai jau sāktu domāt par nākošā gada konkursu, jebšu konkurss ir gadskārtējs.

Uzvarētāju profils

Šādā konkursā uzvar tie horeogrāfi, kuru izveidotajās dejas ir šādas pazīmes:

• Dejas ideja ir atklāta ar visiem iespējamiem horeogrāfiskiem līdzekļiem tā, lai skatītāji to uztvertu;
• Deja ir latviešu valodā – tas nozīmē 1) tās mērķauditorija runā un saprot latviski, 2) dejas leksika (atkal valoda) un tās izteiksmes līdzekļi ir latviski;
• Dejai ir stils, Tā ir stilīga tad, ja tā ir kā stāsts, kur  atsevišķie vārdi un teikumi veido vienotu veselumu un arī horeogrāfiskā doma stilistiski saskan ar mūzikas stilu (nav pieļaujams nu nekāds "rasols"), tas pats jāsaka par apģērba stilu utt.;
• Dejotāji emocionāli "iznes" sava horeogrāfa darbu  vislabākajā iespējamajā kvalitātē;
• Deja ir oriģināla, vienreizēja un mākslinieciski spilgta parādība;

Komisāri

Konkursu vērtē komisija, kurā ir atzīti dejas profesionāļi, kuri gan paši ir darinājuši dejas un piedalījušies līdzīgos konkursos, gan ir ieguvuši attiecīgu izglītību, gan strādā par dejas pedogogiem, gan producē dažādus dejas produktus vai nodarbojas ar dejas pētniecību. Šajā reizē komisāru gods bija piešķirts Dr. paed. Ritai Spalvai (komisijas vadītāja), horeogrāfiem Ingrīdai Saulītei, Albertam Kivleniekam, Guntai skujai un šo rindu autoram Ernestam Spīčam.

Attēlā: no labās horeogrāfe Ingrīda Saulīte un Valmieras vicemēre Vaira Dundure.


Tautiskā deja kā etnoprodukts

Mūsdienu izpratne par kultūras produktiem rodas un jaunu vajadzību un iespēju apzināšanas un formulēšanas jaunos jēdzienos. Jebkurš students, kurš apgūst kultūras, biznesa vai sabiedrības pārvaldību, kā arī dažādas tirgzinību disciplīnas, zina, ka viena no kultūras pastāvēšanas problēmām, ir pieprasījums pēc kultūras produktiem. Īsāk sakot, cilvēki pērk, lieto un maksā tikai to, kas viņiem ir vajadzīgs.

Valmieras Jaunrades deju konkurss ir, citiem vārdiem sakot, jauno etnoproduktu gadatirgus, kurā deju pulciņi prezentē horeogrāfu jaunākos darinājumus.

Ieskats tautiskās dejas rašanās vēsturē

Tautiskā deja jau savas rašanās sākumā (XIX. gadsimta pirmajā pusē) ir definēta, kā viens no kultūras produkta veidiem, kas paredzēts tūristu izklaidei – pirmie danču vakari un tautas deju, kā arī to apdaru jeb tautisko deju priekšnesumi tika rādīti viesu namos, kur tūristi palika pa nakti. Latvijā XX. gadsimta sākumā tautas deju sāka apzināties kā vērtību, kas izmantojama nacionālas vienotības mērķu sasniegšanai – tika producēti dažādi svētki ar dejotāju piedalīšanos, kuriem tikai veidotas īpašas horeogrāfijas. Uz tautas deju pamata radītās horeogrāfijas Latvijā nosauca par tautiskajām dejām. Tā radās priekšstats par Dejas svētkiem, kā tautisko deju lieluzvedumu.

Vietas

Ja jau konkurss, tad arī uzvarētāji, kuri dala pirmās 3 godalgotās vietas. Tiesa, bez oficiālās žūrijas vēl bija citi balvu gādātāji un devēji, piemēram, veikals RAKSTĀ (Pēteris Dundurs un Brigita Čikste), Tautas deju biedrība Zemgale (Uldis Ozols) un citi.

 
Dejotāji sumina horeogrāfus!

Dejotāji, kuri piedalās konkursā, vienmēr ar lielu prieku gan dejo, gan pēc rezultātu paziņošanas no sirds sveic savējos.

Klāt XVI Jaunrades deju konkurss!

Tas nu ir klāt!
Šo pēcpusdien, plkst.16.00 pēc Rīgas laika, Valmieras KN zālē sāksies XVI (sešpadsmitais) jaunrades deju konkurss. Kā ziņo vairāki mediji, konkursā sacentīsies 22 vai 23 autori ar vismaz 42 jaunām dejām.

Te jāpiebilst, ka Jaunrades deju konkurss ir paredzēts jaunu TAUTISKO deju radīšanai. Tas ir – deju autori ir izveidojuši pavisam jaunas dejas, jeb producējuši jaunu kultūras produktu iespaidojoties no tradicionālās kultūras mantojuma, ko saucam par tautas deju. Šai ziņā portāls Apollo jau virsrakstā ieviesis kļūdu, nosaucot jaunos produktus par mantojumu. Tas jau ir nepareizi pēc definīcijas. Kļūdaino virsrakstu var apskatīt te http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/262315

Apollo nav vienīgais, kam sajukuši dejas žanri. Tādas kļūdas pieļāvuši arī daži citi ziņu kanāli. Jāuzsver, ka tai pašā laikā, iestāde, kas atbildīga par Deju svētku rīkošanu un tajā iekļautajām tautiskajām dejām, kā arī jaunrades procesa veicināšanu visu definējusi pareizi – JAUNRADES DEJU KONKURSS.
Skat http://www.knmc.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=670&Itemid=1

Te varbūt tomēr jāuzsver vēl cits, mūsdienīgāks aspekts. Skaidrs taču, ka mūsdienās svarīgs ir tas produkts, ko piedāvājam, šai gadījumā kultūras patērētājam. Šādus produktus, kā Deju svētki, tautiskās jeb jaunrades dejas u.c. mēs saucam par kultūras produktiem un ņemot vērā to īpašo patērētāju loku – latviešus, izdalām īpašu kultūras produktu grupu – etnoproduktus. Līdz ar to Jaunrades deju konkurss ir etnoproduktu gadatirgus, kur šo produktu radītāji jeb horeogrāfi piedāvā mums savu jaunāko produkciju.

Tāpēc konkursa galvenā rīkotāja Maruta Alpa pilnīgi pareizi šo pasākumu nosauc par tirgu. Citēju (pasvītrojums mans)

Piedalīšanās konkursā ir ne tikai tiekšanās pēc godalgām. Konkurss ir notikums visai Latvijas deju nozarei. Tas ir deju tirgus, horeogrāfu salidojums, pieredzes apmaiņa un darba atskaites punkts, kā arī iespēja parādīt savu radošo darbu uz lielās skatuves. Konkurss ir ceļš uz Deju svētku virsvadītāja godu un iespēja redzēt sevis radītās dejas mūžu ne tikai sava kolektīva repertuārā», stāsta Latvijas deju nozares eksperte Maruta Alpa.

Jauns etnoprodukts – EDS

EDS ir Ernesta Dejas skola. Tas ir jauns Latvijas Folkloras izrāžu projekts ar kuru 9. janvāra vakarā Rīgas Latviešu biedrībā EDS tika atklāta.

Vai šādam etnoproduktam ir paredzama piekrišana? Tas protams atkarīgs no tā, vai tas vispār kādam vajadzīgs un no tirgvedības pasākumiem.

Te ieskatam foto.

Tradicionālās dejas variācijas un improvizācijas kurss

Rēzeknes augstskolas Mūžizglītības centra vadītājas Ivetas Dukaļskas aicināts es sagatavoju kursu pirmskolas pedagogiem, lai palīdzētu viņiem attīstīt prasmes improvizēt, variēt un vadīt dejas nodarbības un sarīkojumus bērnudārzos. Kursu 6. janvārī noklausījās Jēkabpils bērnudārzu pedagogi, kā arī viena studente no Nagļiem.

Jāteic, ka bērnudārzos ir sava programma, bet trūkst gatavu materiālu. Tāpēc ir jēga audzinātājiem, sporta skolotājiem izglītoties, lai spētu bērniem līdz ar tradicionālo deju iemācīt arī tās vērtības, kāpēc vispār cilvēks dejo jau no saviem pirmssākumiem.

Lai arī kursā tika uzsvērta spēja improvizēt un māka variēt, tomēr es lielu uzmanību pievērsu ari mākai bērnus motivēt, lai netiktu saskarsmē ar bērniem pieļautas tādas kļūdas, kas atsaldē viņu interesei par deju, rotaļu un spēli.

Krusta danča variācija lielākam dalībnieku skaitam.

Krusta dancis četriem. 

Šekumskreja ar jsotām.

Kripata, krapata ar slotas kātu.

Tāpat kā lēkšanā ar gumiju, jostas var izmantot dažādām kāju spēlēm.

Elkoņu satvēriens ir visipzplatītākais.

Noslēgumā visi studentiņi kopā ar lektoru.

Kursa izvērsta programma pieejama šeit. To var ielādēt tikai studenti, kuri apmeklēja šo kursu.

Apgūtais repertuārs:

Iepazīšanās spēles un dejas. 

Kā tevi sauc? 

Plaukstiņpolka un tās variācija ar pirkstu spēlēm, kā arī citas, skat., pie pāru dejām.

Meteņa spēles. 

Ņemot vērā bērnu dārzu telpu nelielos izmērus, izvēlējos spēles, kas neprasa daudz vietas vai jāpielāgo tās noteiktai telpai un vajadzībai.  Izvēlējos Meteņa spēles jeb stafetes, kā arī tās apļa spēles, kas  nelielā grupā (12 – 24 cilv) izdarāmas telpā. Toties Rindu spēles var izdarīt gan telpā, gan lielākam pulkam arī ārā vai sporta zālē.

Stafetes

1. Lielais krusta lecis. Dalībnieki lec kājas krustojot pa uz krīdas nolikta liela krusta stariem. Vienlaicīgi kustību sāk divas komandas no pretējiem krusta stariem. 
2. Lielā krusta skreja. Dalībnieki skrien pa apli pāri uz krīdas novietotam krustam, kurš uzkāpj krusta zaram, tas
3. Šekumskreja ar jostu. Divas komandas sacenšas, kura ātrāk paveic kādu no skriešanas uzdevumiem ar cauri kājām izvērtu garu jostu.
4. Mazais krusts. Četri vai divi dalībnieki vienlaicīgi lec pāri uz grīdas krustā noliktiem slotas kātiem.

Apļa spēles

Laimīgu Jauno gadu!

Novēlējumi no valodu koka dažādiem mums tuviem zariem


Baltu dzīvajās valodās
Latviešu valodā -  Laimīgu Jauno gadu!
Lietuviešu valodā -  Laimingų Naujųjų Metų!
Latgaļu valodā –  Laimeigu Jaunū godu!


...bet kā ir prūsiski, galindiski vai jātvingiski? 


Baltslāvu valodās

Kriviču valodā (tag. baltkrievu)– З Новым годам!

Slāvu valodās
Ukraiņu valodā - З Новим Роком!
Krievu valodā – С наступающим Новым Годом!


Somugru valodās
Līvu valodā– ?
Igauņu valodā -  Head Uut Aastat!
Ungāru valodā - Boldog új évet!


Skandināvu valodās
Zviedru valodā - Gott nytt år!
Norvēģu valodā - Godt nyttår!
Dāņu valodā - Godt nytår!
Fēriešu – Gott nýggjár!
Islandiešu valodā - Farsælt komandi ár!




Ķeltu valodās
Īru valodā -  Athbhliain faoi mhaise duit!
Skotu valodā -  Bliadhna mhath ùr!
Velsiešu valodā – Blwyddyn newydd dda!




Vēl dažās valodās
Vācu valodā -  Ein frohes neues Jahr!
Franču valodā - Bonne année!